Rīt gaidāmajās vēlēšanās Angelai Merkelei ir izredzes otro reizi kļūt par kancleri, tomēr pašlaik nav pārliecības, vai viņas partija savāks tik daudz balsu, lai varētu iztikt bez plašas koalīcijas veidošanas ar kreisi noskaņotajiem politiskajiem spēkiem.
Vēlēšanu priekšvakarā teroristi piedraudējuši Vācijai atriebties par to, ka tās karavīri karo Afganistānā.
Paaugstināta gatavība
Teroristu izplatīto paziņojumu dēļ valsts bruņotajos spēkos ir izsludināta trauksmes gatavība. Pie lielākajām lidostām un dzelzceļa stacijām dežurē ar automātiem policisti. Uz Frankfurtes lidostas skrejceļa izvietotas arī bruņumašīnas.
Izplatītajā videomateriālā teroristu tīkls Al Qaeda ir paudis īpaši Vācijai paredzētu vēstījumu. Klipā ir redzams kāds vīrs, vārdā Abū Talha, kurš gadījumā, ja pārvēlēta tiks Angela Merkele, draud, ka "vāciešus gaida grūti laiki", jo Afganistānā dien 4200 vācu karavīru.
"Panikai nav iemesla," paziņojis Iekšlietu ministrijas preses pārstāvis. "Mūsu saņemtajos brīdinājuma videomateriālos ir nekonkrēti draudi. Mēs tos uztveram nopietni, un drošības dienesti dara visu, kas ir to spēkos." Vācu karavīri Afganistānā nesen ir pārcietuši bruņotu uzbrukumu, un Vācijas armijas pārstāvis Mikaels Vekbahs domā, ka uzbrucēju komandieri ir no Pakistānas.
Merkelei labas izredzes
A. Merkele sava četrus gadus ilgā termiņa laikā ir guvusi atzinību gan pašmājās, gan ārvalstīs, un viņa kā līdere sevi īpaši labi ir parādījusi ekonomiskās krīzes laikā. Viņas pārstāvētajai Kristīgo demokrātu savienībai (CDU/CSU) publiskā viedokļa aptaujās ir pārliecinošs vairākums, lai arī, vēlēšanām tuvojoties, tās pozīcijas sāk vājināties, vēsta AFP. Līdz ar to nav skaidrs, vai A. Merkelei izdosies izveidot centriski labēju koalīciju ar brīvajiem demokrātiem, kuri atbalsta uzņēmējdarbību. Ja abām partijām balsu nepietiks, atkal nāksies veidot tā dēvēto lielo koalīciju, kurā iekļautu politiskos konkurentus. "Lielā koalīcija ir izdarījusi labu darbu, bet tagad, pēdējos 60 gados smagākās krīzes laikā, ir nepieciešams atjaunot ekonomikas izaugsmi," A. Merkele stāstīja laikrakstam Frankfurter Rundschau, skaidrojot, kāpēc par koalīcijas partneri vēlētos redzēt brīvos demokrātus, nevis sociāldemokrātus.
Pēdējo aptauju dati liecina, ka CDU/CSU varētu iegūt 34 līdz 35 procentus balsu, savukārt brīvie demokrāti – 12 līdz 13 procentus. Tas negarantē, ka šīm abām partijām izdosies izveidot koalīcijas kodolu un iegūt parlamenta vairākuma atbalstu. Ja tas neizdosies, nāksies veidot jaunu koalīciju ar sociāldemokrātiem. Savukārt sociāldemokrātus, kuru izvirzītais kanclera amata kandidāts ir pašreizējais vicekanclers Franks Valters Šteienmeijers, šķeļ iekšējas cīņas starp centriski noskaņotajiem reformistiem un kreisajiem. Partija varētu iegūt 26 līdz 27 procentus vēlētāju balsu. Pēc šiem rādītājiem, tai nav praktiski nekādu izredžu izveidot koalīciju ar sev tuvo Zaļo partiju, kas varētu iegūt desmit līdz 11 procentu balsu. Tomēr, tā kā vairāk nekā viena ceturtā daļa vēlētāju vēl nav izlēmusi, par ko atdos balsi, joprojām ir iespējami pārsteigumi, norāda AFP.
Brīvie demokrāti ir noraidījuši iespēju veidot koalīciju ar sociāldemokrātiem, savukārt Zaļā partija nevēlas būt vienā koalīcijā ar brīvajiem demokrātiem un kristīgajiem demokrātiem.
"Neizlēmušo vēlētāju skaits ar katrām vēlēšanām aizvien vairāk pieaug," saka Berlīnes Brīvās universitātes politikas zinātnes pētnieks Rihards Štess. Par šādas parādības iemeslu viņš min to, ka atšķirības starp populārākajām partijām pamazām mazinās.
Meitenes provokācija
Rītdienas vēlēšanām reģistrējušās ir 27 politiskās partijas, tomēr bez jau minētajiem kristīgajiem demokrātiem, sociāldemokrātiem, zaļajiem un brīvajiem demokrātiem vērā ņemamus rezultātus ir iespēja iegūt vēl tikai Kreisajai partijai.
14. septembrī A. Merkele un F. V. Šteienmeijers piedalījās tiešraides debatēs, tomēr politikas komentētāji norādīja, ka raidījums bija pelēks, tanī nav bijis kaislību un personisku uzbrukumu. Vācijas lielākais laikraksts Bild pēcāk rakstīja, ka "tā bija saruna veikalā starp kancleri un viņas vietnieku". Piesardzību savstarpējos izteikumos Vācijas ārlietu padomes Eiropas studiju centra vadītājs Jans Tehau skaidro ar to, ka viņi abi ir vienas koalīcijas pārstāvji un, "uzbrūkot otram, viņi uzbruktu paši sev". Ar kritiku klajā nav nākušas arī mazās partijas. Tām vienīgā iespēja iekļūt valdībā ir vienoties ar lielajām, un tamdēļ arī tās izvairās no skaļiem paziņojumiem par iespējamiem koalīcijas biedriem.
Vienu no spilgtiem kampaņas elementiem pagādāja kāda jauniete ar segvārdu Šteini meitene, kas YouTube ievietotā mūzikas klipā dzied par F. V. Šteienmeijeru. Viņš savā politiķa karjerā droši vien ir dzirdējis daudz sev adresētu apzīmējumu, tomēr diez vai kāds līdz šim viņu ir nodēvējis par "suteneru", kā to ir izdarījusi 22 gadus vecā jurisprudences studente, kas redzama profesionāli veidotajā klipā. Dziesmas nosaukums Esmu ieķērusies Šteienmeijerā: "Nāc zem segas, mans spēļu zēn," dzied meitene. Kā norāda izdevums Spiegel, šis ir tikai viens no vairākiem trikiem, ko vācieši ir nozaguši no ASV prezidenta Baraka Obamas vēlēšanu kampaņas. Arī viņam par godu bija veidoti klipi par iemīlēšanās politiķī tēmu.
Sociāldemokrāti jau paziņojuši, ka tiem ar šo klipu un anonīmo meiteni nav nekādas saistības.