Ungārijas indīgais piesārņojums sasniedz Donavu
No rūpnīcas Ungārijas rietumos izplūdušās indīgās nogulsnes ir izraisījušas valsts lielāko ekoloģisko katastrofu un paņēmušas četru cilvēku dzīvības. Vakar piesārņojums sasniedza Donavu, kas ir viens no lielākajiem Eiropas ūdensceļiem, un pa to indīgās vielas var izplatīties plašā teritorijā.
Glābēji ar ķīmiskām vielām mēģināja samazināt izplūdušās sarkanās vielas sārmainuma līmeni, lai ierobežotu tā negatīvo ietekmi uz vidi, kā arī upēs veido cementa dambjus, kam jāaptur vismaz daļa izplūdušās vielas. Ūdenstilpēs, kuras piesārņojums sasniedza pirmās, bojā ir gājušas zivis. Bažas par piesārņojuma izplatīšanos ārpus Ungārijas robežām izteikusi Eiropas Savienība, vēsta BBC. Donava, ko noplūde vakar sasniedza, tek cauri Horvātijai, Serbijai, Rumānijai, Bulgārijai, Ukrainai, Moldovai un ietek Melnajā jūrā.
Piesārņojums – 700 tūkstoši līdz viens miljons kubikmetru – no alumīnija oksīda rūpnīcas rezervuāra, kas atrodas pie Ajkas pilsētas, izplūda pirmdien. Rezervuārā atradās boksīta attīrīšanas procesā radusies kodīga viela ar smagajiem metāliem. Nākamo dienu laikā viela izplatījās aizvien plašākā teritorijā un iztecēja cauri trim ciematiem, sabojājot namus un tiltus savā ceļā. Straume bija tik spēcīga, ka paņēma līdzi arī automašīnas un citus smagus priekšmetus, kas atradās tās ceļā. Indīgās vielas dziļums dažviet sasniedzis divus metrus, bet tagad tas ir krietni mazinājies.
Noplūdes dēļ dzīvību zaudējuši četri cilvēki, 120 citiem ir veselības problēmas un vēl trīs ir pazuduši bez vēsts, vēsta Reuters. Kopumā noplūde skārusi 7000 cilvēku, un trijos piesārņotajos apgabalos izsludināts ārkārtējs stāvoklis. Notikuma vietā strādā glābšanas dienesti, armija un vietējie iedzīvotāji. Indīgo nogulšņu sastāvā esošā svina un citu korozīvu elementu dēļ daudzi ir guvuši apdegumus un acu iekaisumus. Saskarsme ar kodīgo vielu var izraisīt arī plaušu un gremošanas sistēmas bojājumus. "Kad es dzirdēju plūdu skaņu, man pietika laika vien, lai izlēktu pa logu un dotos uz kādu augstāku vietu," sacīja aculieciniece Tunde Erdelji, kas dzīvo Devecseras pilsētā. Viens no viņas radiniekiem bija guvis smagus apdegumus.
Premjerministrs Viktors Orbans, kurš vakar apmeklēja vienu no piesārņojuma skartajiem ciematiem Kolontaru, sacīja, ka piesārņotā teritorija vairs nebūs piemērota dzīvošanai. "Ir grūti atrast vārdus par notikušo," sacīja V. Orbans. "Ja tas būtu noticis naktī, miruši būtu visi." Ungārijas Vides aizsardzības aģentūras pārstāvis Jānoss Zlinskis BBC stāstīja, ka piesārņojuma ietekme uz vidi ir pamatīga: "Visa ainava ir kļuvusi sarkana."
Šī ir ne tikai lielākā ekoloģiskā nelaime Ungārijā – vides draugu organizācija Greenpeace notikušo raksturojusi kā vienu no trim lielākajām Eiropā pēdējo 20 līdz 30 gadu laikā notikušajām vides katastrofām. Greenpeace brīdina, ka izplūdušo nogulšņu sastāvā esošās vielas – tādas kā dzīvsudrabs un arsēns – reģiona ūdens sistēmas negatīvi ietekmēs vēl ilgu laiku.
Ungārijas valdības vadītājs norādīja, ka avāriju, visticamāk, ir izraisījušas cilvēku kļūdas. "Rezervuāra sienas ir veselas, un šāda veida problēmas būtu nekavējoties pamanītas," viņš teica. Alumīnija oksīda rūpnīcas īpašnieks, uzņēmums MAL Zrt, paziņojis, ka pazīmju par iespējamu nelaimi iepriekš nav bijis un iepriekšējās rezervuāra pārbaudes laikā, kas notika maijā, nekādas problēmas nav konstatētas. Uzņēmums ir apņēmies nedēļas nogalē atsākt rūpnīcas darbu, izmantojot citu rezervuāru. Daudzi Kolontaras ciemata iedzīvotāji gan baiļojas atgriezties mājās, zinot, kas var notikt noplūdes gadījumā.
Ungārijas policija ir sākusi izmeklēšanu par nevērību, kuras dēļ izraisīta katastrofa. Vides ministrs Zoltāns Illess laikrakstam Pester Lloyd sacīja, ka rūpnīcas īpašniekam būs jāsedz katastrofas radītie zaudējumi – gan glābšanas strādnieku darbs, gan ievainoto ārstēšana, gan piesārņojuma savākšana un neitralizēšana, gan teritorijas atjaunošana. Domājams, ka piesārņojuma likvidēšanas darbi ilgs gadu un izmaksās vairākus miljonus eiro. Par notikušo nelaimi kritiku ir saņēmušas arī varasiestādes, kas tiek vainotas pārlieku lēnā reaģēšanā. Piemēram, Nacionālā katastrofu vienība glābšanas darbos neiesaistījās no sākuma.
Notikušais kārtējo reizi ir parādījis Centrālās un Austrumeiropas sarežģīto ekoloģisko situāciju, kuras dēļ piesārņojums var izplatīties plašā teritorijā, raksta Spiegel. 2000. gada janvārī Rumānijas ziemeļrietumu daļā netālu no robežas ar Ungāriju plīsa zelta raktuvju rezervuārs un izplūda nogulsnes, kuru sastāvā bija cianīds. Piesārņojums iekļuva Tisas upē un Ungārijas un Serbijas teritorijā nogalināja lielu daudzumu zivju.