Pagājušajā nedēļā Polijā arestētais čečenu līderis Ahmeds Zakajevs savu atbrīvošanu nosaucis par pierādījumu, ka vēl viena Eiropas valsts par absurdām uzskata apsūdzības, ko viņam izvirzījusi Krievija.
"Polijas tiesas piektdienas lēmums mani atbrīvot vēlreiz parādīja, ka Eiropas tautu nostāja saistībā ar Krievijas attieksmi pret Zakajevu nav mainījusies, un viņi ievēro likumu," aģentūrai AP sacīja A. Zakajevs.
Čečenu trimdas valdības vadītāju Krievija apsūdz slepkavībā, cilvēku nolaupīšanā un terorismā – šie noziegumi pastrādāti Čečenijas kara laikā, kad A. Zakajevs bija separātistu prezidenta Aslana Mashadova padomnieks un arī militārpersona. Pēc ievainojuma gūšanas A. Zakajevs Čečeniju pameta un kļuva par A. Mashadova sūtni ārvalstīs. 2005. gadā Krievijas spēki A. Mashadovu nogalināja.
Pēc Krievijas pieprasījuma, Interpols 2001. gadā A. Zakajevu ierakstīja pasaulē visvairāk meklēto cilvēku sarakstā. 2002. gadā A. Zakajevs tika arestēts Dānijā un 2003. gadā Lielbritānijā. Abu valstu tiesas noraidīja Krievijas prasību viņu izdot, un Lielbritānija viņam piešķīra politisko patvērumu, raksta AP.
Pēdējo arestu A. Zakajevs piedzīvoja pagājušajā nedēļā, kad viņš tika arestēts pēc ierašanās Polijā uz čečenu trimdinieku kongresu par Čečenijas nākotni. Pēc īsas nopratināšanas viņš tika atbrīvots, tomēr Polijas tiesa vēl nav nolēmusi, kā atbildēt uz Krievijas prasību viņu izdot.
Savu aizturēšanu čečenu līderis ir nodēvējis par Krievijas varasiestāžu pārpratumu, jo tās esot domājušas, ka var ietekmēt Polijas kolēģu lēmumu. "Polija ir demokrātiska valsts, kurā valda likums," sacīja A. Zakajevs. "Polija ir parādījusi, ka politika un likumi var būt nošķirti."
Tiesa lēmumu atbrīvot A. Zakajevu bija pieņēmusi, pamatojoties uz Lielbritānijas viņam piešķirto politiskā bēgļa statusu. "Lēmums, ko kāda Eiropas Savienības dalībvalsts ir pieņēmusi, darbojas visā savienības teritorijā," teikts tiesas paziņojumā. Pirms lēmuma pieņemšanas Krievijas Valsts domes Starptautisko jautājumu komitejas vadītāja vietnieks Leonīds Slutskis bija paziņojis, ka Maskava ir gatava Polijai nosūtīt pierādījumus par A. Zakajeva vainu. "Man nav šaubu, ka Zakajevs Krievijā tiks tiesāts pēc visas likuma bardzības," L. Slutska sacīto citē aģentūra RIA Novosti. "Mēs savas attiecības ar Poliju veidojam uz starptautiskās likumdošanas pamatiem. Tāpēc domāju, ka Polija apmierinās Maskavas pieprasījumu Zakajevu izdot Krievijai."
A. Zakajeva arests ir izraisījis daudz diskusiju Polijā. Krievijas meklēta cilvēka ierašanās valstī nozīmē sarežģījumus, lai arī eksperti neprognozē, ka šis incidents būs liels šķērslis abu valstu attiecībās. Līdz ar to neatbildēts ir jautājums, kāpēc A. Zakajevam vispār tika piešķirta vīza iebraukšanai Polijā un kāpēc viņš tika arestēts ar tādu troksni, ja iznākums ir šāds.
Domnīcas Batorija fonds vadītājs Aleksandrs Smolars uzskata, ka arests ir bijis "kontrolēta konfrontācija", lai parādītu Polijas vēlmi sadarboties ar Kremli, bet ne par katru cenu. Citi analītiķi gan apšauba šādu versiju, piemēram, nedēļas žurnāla Wprost redaktors Tomašs Liss izteicies, ka A. Smolars kļūdaini pieņem, ka Polijas varasiestādes domā tik daudz soļu uz priekšu, tās drīzāk vienkārši nebija gatavas šādai situācijai.