Pasaules lielāko jeb G-20 valstu pārstāvju tikšanās laikā Ņujorkā tie meklēs ceļus, kā palīdzēt ekonomikai un novērst, ka līdzīgas problēmas nenotiek arī turpmāk. Divu dienu sanāksmē politiķi spriedīs arī par klimata izmaiņām un iespējām mainīt pasaules valstu izaugsmes tempu atšķirības.
Pasākums notiek Pitsburgā — pilsētā, kurā reiz bija attīstīta tērauda rūpniecība, bet kas globālās konkurences dēļ ir zaudējusi savu varenību. Šī ir trešā G-20 valstu līderu sanāksme kopš pagājušā gada, kad sabruka investīciju banka Lehman Brothers, tādējādi iesākot globālas ekonomikas problēmas.
Vašingtonai pamata jautājums šajā sanāksmē būs mēģinājumi panākt, ka veidota koordinēta politika, kas samazinātu pasaules eksportvalstu atkarību no ASV patērētājiem. ASV vēlas, lai eksportējošās valstis pašas patērētu vairāk, savukārt parādu sloga mocītās, tādas kā ASV, vairāk ietaupītu. ASV Finanšu ministrs Timotijs Geitners ir izteicies, ka amerikāņiem vajadzētu vairāk taupīt, un tas ir signāls valstīm, kuras rēķinās ar ASV tirgiem, ka tām savu ražojumu patērētāji ir jāmeklē citviet.
Patēriņa un eksporta izlīdzināšana ir sarežģīts pasākums, jo atšķirības šajos rādītājos dažādām valstīm ir milzīgas. Piemēram, Ķīnas iedzīvotāju patēriņš veido apmēram trešdaļu no valsts ekonomikas, savukārt ASV un Lielbritānijā šie rādītāji pārsniedz 70 procentus. Turklāt ķīnieši pagājušajā gadā iekrāja apmēram 40 procentus no ienākumiem, savukārt amerikāņi — tikai trīs procentus, raksta Reuters.
Pasaules valstu līderi ir devuši manīt, ka atbalsta sabalansētākas pasaules ekonomikas veidošanu un banku risku ierobežošanu, tomēr šie noskaņojumi vēl ir jāpārvērš līgumos un dokumentos, kas mērķus ļautu sasniegt.
Augošās ekonomikas, kuras pasaules finanšu krīze negatīvi ietekmēja par spīti tam, ka pašmājās banku problēmu nebija, vēlas panākt, ka G-20 valstis vienotos par stingrāku finanšu sistēmas regulāciju. Pie šādām ekonomikām ir pieskaitāma, piemēram, Brazīlijā. „Bezjēdzīgā domāšana un rīcība, kas ir dominējusi gadu desmitiem, ir nonākusi līdz bankrotam,” sacīja Brazīlijas prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva.