Pēc tam, kad daži Zviedrijas masu saziņas līdzekļi atteicās pārraidīt galēji labējās Zviedrijas demokrātu partijas reklāmas klipu, vairāki Dānijas politiķi paziņoja, ka Zviedrijā ir vērojami vārda brīvības ierobežojumi. Mediju pārstāvji gan skaidroja, ka, demonstrējot partijas klipu, būtu pārkāpta likumdošana.
Reklāmā tiek rādīta klibojoša vecenīte, kuru apsteidz islāma apģērbā tērptas sievietes, kas galu galā iegūst naudu no Zviedrijas budžeta, pensionāri atstājot bešā. "19. septembrī jūs varat izvēlēties, vai samazināt imigrācijas budžetu vai pensiju budžetu," teikts klipā. 19. septembris ir Zviedrijas parlamenta vēlēšanu diena.
Līdz ar telekanālu TV4 reklāmu pārraidīt atteicās arī trīs radiostacijas, vēsta The Local. TV4 gan ir piekritusi pārraidīt mainītu klipa versiju, kurā epizodes, kuras tika atzītas par rādīšanai nepieņemamām, aizstātas ar norādi, ka šī esot TV4 cenzūra. Tas gan ir radījis iespaidu, ka klipa saturu televīzija ir mainījusi pēc savas iniciatīvas. Tomēr jau kopš brīža, kad televīzija sākotnēji reklāmas variantu atzina par naidu kurinošu un tādēļ pretlikumīgu un nerādāmu, Dānijas politiķi zviedru masu saziņas līdzekli ir vainojuši demokrātisko brīvību ierobežošanā.
Galēji labējās Dānijas Tautas partijas vadītāja Pia Kjersgārda ir paziņojusi, ka "Zviedrijā notiekošais ir groteskāks nekā Austrumeiropā notiekošais" un ka Zviedrija izskatoties pēc "banānu republikas". Dānijas Tautas partija nav valdības sastāvā, bet atbalsta valdošo koalīciju, raksta Spiegel Online. Arī iepriekš P. Kjersgārda ir izteikusies, ka Zviedrija ir pārlieku toleranta pret musulmaņu imigrantiem. "Ja viņi vēlas, ka Stokholma, Gēteborga un Malme kļūst par Skandinācijas Beirūtu ar klanu kariem, goda slepkavībām un grupveida izvarošanām, lai jau," 2005. gadā viņas sacīto citēja BBC. "Mēs vienmēr varēsim uzstādīt barjeru uz Ēresuda tilta," viņa sacīja par tiltu, kas savieno Dāniju ar Zviedriju.
Centriski labējās Liberālās partijas ārlietu jautājumu pārstāvis Mihaels Āstrups Jensens Dānijas laikrakstam Jyllands-Posten sacīja, ka uz Zviedrijas vēlēšanām būtu jāsūta ārvalstu novērotāji. M. Ā. Jensens uzskata, notiekošais ir mēģinājums atturēt jauno partiju no iekļūšanas parlamentā, tādēļ te būtu jāiejaucas starptautiskajiem novērotājiem. Viņš gan atturējās vēlēšanu sistēmu dēvēt par nebrīvu: viņaprāt, vēlēšanas Zviedrijā ir "brīvas, taču negodīgas". Šādi izteikumi gan nesaskan ar Liberālās partijas līdera un Dānijas premjerministra Larsa Lekes Rasmusena nostāju, kurš šonedēļ paziņoja, ka Dānijai nav jāiejaucas Zviedrijas vēlēšanās. "Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas misija ir viesojusies Zviedrijā un izteikusi pilnīgu pārliecību par tās vēlēšanu sistēmas atbilstību, un mana nostāja ir līdzīga," viņa sacīto citēja aģentūra AFP.
Savukārt opozīcijā esošās Sociāldemokrātiskās partijas vadītāja Mona Salina paziņojusi, ka Dānijas politiķu pārmetumi neesot nopietni ņemami. "Ir jāsaprot atšķirība starp vārda brīvību un naidu pret kādu etnisku grupu," viņa sacīja. "Zviedru demokrātu reklāmā es saskatu naida kurināšanu pret etnisku grupu."
Zīmīgi, ka zviedru demokrātiem klipa veidošanā Zviedrijā nebija izdevies atrast uzņēmumus, kas būtu ar mieru veidot šāda veida klipu, tāpēc partija producentus meklējusi Dānijā. Arī tur viens no atrastajiem sadarbības partneriem, uzņēmuma Duckling direktors Madss Munks, dāņu laikrakstam Politiken izteicās, ka nožēlo lēmumu ar šo partiju sadarboties.