Šogad aprit 70 gadu, kopš tika dibināta Ķīnas Tautas Republika (ĶTR).
Šo 70 gadu laikā Ķīnas komunistiskās partijas vadībā Ķīna ir piedzīvojusi pamatīgas pārmaiņas un cilvēces vēsturē iepriekš neredzētu attīstības brīnumu. Vien pāris dekāžu laikā Ķīna ir izgājusi attīstības kursu, kas attīstītajām valstīm prasījis vairākus simtus gadu. Ķīna ir kļuvusi par otro lielāko ekonomiku pasaulē, parūpējusies par tās gandrīz 1,4 miljardu iedzīvotāju materiālajām vajadzībām un sasniegusi mērenu labklājību visaptverošā mērogā. Ķīnas iedzīvotāji bauda iepriekš nepiedzīvotu cieņu un tiesības. Šīs ir bijušas ne tikai milzīgas pārmaiņas Ķīnai, bet gan ievērojams progress visai cilvēcei. Un pāri visam - liels Ķīnas ieguldījums pasaules mierā un attīstībā.
Ķīna joprojām ir pasaules lielākā jaunattīstības valsts ar lielu iedzīvotāju skaitu. Daži no pamatprincipiem Ķīnā paliek nemainīgi, un tāpēc Ķīna joprojām saskaras ar virkni smagu izaicinājumu. Ķīniešiem vēl ir daudz darāmā.
Ķīnas attīstība ir sasniegusi jaunu ēru. Šobrīd Ķīnas ietekme uz pasauli ir vēl aptverošāka, dziļāka un ilgstošāka. Pasaules uzmanība pret Ķīnu ir plašāka, patiesāka un koncentrētāka. No kurienes Ķīna ir atnākusi? Kurp dodas? Kādu pasauli Ķīna aicina veidot? Kā attīstītā Ķīna mijiedarbosies ar pārējo pasauli?
Ķīnas attīstība balstās pašpaļāvībā un smagā darbā
Jaunajai republikai tās nodibināšanas pirmsākumos bija jāstājas pretī sekām, ko atstājuši vairāk nekā simt gadi kara un haosa - nabadzīga valsts un tās iedzīvotāji, kuriem jādzīvo trūkumā, rūpniecības un lauksaimniecības pamati ļoti vāji un valsts ekonomika atradās uz sabrukuma robežas. Tautas piedzīvotās grūtības, tiecoties pēc izdzīvošanas un attīstības, ir bijušas neiedomājamas. 70 gados ar pašpaļāvību un smagu darbu viņi ir uzbūvējuši valsti no nekā, kā arī atvēruši jaunus horizontus.
Ievērojami pieaudzis ekonomikas spēks. No 1952. līdz 2018. gadam Ķīnas rūpniecības pievienotā vērtība pieaugusi no 12 miljardiem RMB līdz 30,5 triljoniem RMB, nemainīgajām cenām līdz pat 970 reižu, gadā pieaugot par 11%. IKP pieaudzis no 67,9 miljardiem RMB līdz 90 triljoniem RMB, 174 reižu nemainīgajām cenām, gadā pieaugot par 8,1%. IKP uz iedzīvotāju pieauga no 119 RMB līdz 64,644 RMB, līdz pat 70 reižu nemainīgajās cenās. Saskaņā ar Pasaules bankas datiem, pēc tirgus maiņas kursa Ķīnas ekonomika 2018. gadā bija 13,6 triljonu ASV dolāru vērtībā, atpaliekot tikai aiz ASV ekonomikas, kuras vērtība bija 20,5 triljoni USD. Šobrīd Ķīna ir vienīgā valsts, kurai pieder visas sadaļas Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskajā visu ekonomisko aktivitāšu rūpniecības klasifikācijā (ISIC), un daudzu rūpniecības produktu ražošanā ir pirmajā vietā pasaulē.
Arī tehnoloģiju attīstībā ir bijis ievērojams progress. Nozīmīgi sasniegumi, piemēram, kodolbumbas, lidojumi kosmosā, superhibrīdu rīsu audzēšana, superdatori, sintētiskais liellopu insulīns, artemisinīns un ātrgaitas dzelzceļš, ir snieguši spēcīgu atbalstu sociālajai un ekonomiskajai attīstībai. Aizvien pieaug Ķīnas ārējā tirdzniecība. 2009. gadā Ķīna kļuva par pasaulē lielāko preču eksporta valsti un otru lielāko preču importa valsti. 2013. gadā Ķīna kļuva par lielāko preču tirgotāju pasaulē. Sākot ar reformu un atvērtības politiku 1978. gadā, ievērojami pieaugušas ārvalstu investīcijas Ķīnā, un Ķīna kļuvusi ļoti pievilcīga globālajām investīcijām. Ķīna ir kļuvusi par otru lielāko ekonomiku pasaulē, lielāko ražotājvalsti, lielāko preču tirgotāju, otu lielāko preču patērētājvalsti, otru lielāko ārvalstu tiešo investīciju saņēmēju un lielāko ārvalstu valūtas rezervju turētāju.
Ir ievērojami uzlabojusies iedzīvotāju dzīves kvalitāte. Ilgtermiņa pūles ir ļāvušas Ķīnas iedzīvotāju dzīves kvalitātei no apģērba un pārtikas trūkuma izaugt līdz visos aspektos mēreni turīgam dzīves līmenim. Saskaņā ar esošajiem lauku apvidu nabadzības standarta aprēķiniem, Ķīnas lauku iedzīvotāju skaits, kas dzīvo zem pašreizējā nabadzības sliekšņa, samazinājies no 770 miljoniem 1978. gadā līdz 16,6 miljoniem 2018. gadā. Ķīnas lauku iedzīvotāju nabadzības līmenis samazinājies no 97,5 procentiem līdz 1,7 procentiem - kritums par 95,8 procentpunktiem. Šis patiešām ir izcils sasniegums nabadzības samazināšanas vēsturē. Ķīna ir sagatavojusi pasaulē visvairāk cilvēku aptverošo lielāko sociālās drošības tīklu, kas ietver vecuma pensiju, medicīnisko aprūpi, iztikas minimumu, pajumti, izglītību u.c. 2018. gada izskaņā visā valstī pilsētās strādājošo vecuma pamatapdrošināšanas saņēmēju skaits bija 419 miljoni, bezdarba apdrošināšanas saņēmēju skaits - vairāk nekā 196 miljoni, darba negadījumu kompensācijas apdrošināšanas saņēmēju skaits - gandrīz 239 miljoni, vecuma pamatapdrošināšana aptvēra vairāk nekā 900 miljonus iedzīvotāju. Medicīniskās aprūpes pamatapdrošināšana aptver vairāk nekā 1,3 miljardus iedzīvotāju - gandrīz katru iedzīvotāju. Pēdējo 70 gadu laikā Ķīnas iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums ir palielinājies no 35 gadiem 1949. gadā līdz 77 gadiem 2018. gadā, kas ir ilgāk nekā vidējais rādītājs pasaulē - 72 gadi. Saskaņā ar Boston Consulting Group 2018. gadā publiskoto globālo labklājības ziņojumu, pagājušajā desmitgadē Ķīna pakāpusies par 25 vietām, kas ir ātrākais rādītājs starp reitingā iekļautajām 152 valstīm.
Ķīnas attīstība ir iespēja pasaulei
Strauji palielinoties Ķīnas visaptverošajam nacionālajam spēkam un starptautiskajai ietekmei, ir cilvēki, kas uztraucas, ka Ķīna piepildīs novecojušās cerības, ka valsts vienmēr tieksies pēc hegemonijas, kad tā kļūs spēcīga. Tādēļ viņi ir izveidojuši to, ko paši sauc par «Ķīnas draudu» teoriju. Šīs teorijas cēloņi ir nepareiza izpratne, dziļi iesakņojušies aizspriedumi, varas izaugsmes un krituma radīta psiholoģiska nelīdzsvarotība un apzināti faktu izkropļojumi savu interešu aizstāvības vārdā. Izpratne par valsts labklājību, atjaunošanos un cilvēku laimi ir gan Ķīnas tautas sapnis, gan katras valsts iedzīvotāju kopīgs sapnis. Ķīnas attīstība ir nevis drauds vai izaicinājums, bet gan pasaulei izdevīga iespēja.
Pasaules ekonomikas izaugsmes stabilizators un enerģijas avots
No 1979. gada līdz 2018. gadam Ķīnas ekonomika strauji pieauga ar vidējo ātrumu 9,4% gadā un kļuva par nozīmīgu globālās ekonomikas izaugsmes virzītāju. 2008. gadā pasaule piedzīvoja nopietnu finanšu krīzi, un pasaules ekonomika cieta smagus zaudējumus. Izmantojot virkni efektīvu krīzes pārvarēšanas pasākumu, Ķīnas ekonomika strauji atkopās un turpināja uzturēt vidēja un liela ātruma ekonomikas izaugsmi. Tā rezultātā Ķīna kļuva par galveno pasaules ekonomikas stabilizējošo spēku un enerģijas avotu.
Ķīna ir lielākā pasaules ekonomikas izaugsmes veicinātāja. Kopš Ķīnas komunistiskās partijas 18. Nacionālā kongresa 2012. gadā Ķīna ir ieviesusi inovatīvas, koordinētas, zaļas, atvērtas un iekļaujošas attīstības koncepciju, pielāgojusies, virzījusi un vadījusi jaunās ekonomiskās attīstības normas, pastiprinājusi piedāvājuma puses strukturālo reformu un uzturējusi ilgtspējīgu un veselīgu ekonomisko attīstību ar paaugstinātu kvalitāti un efektivitāti. Pēdējo trīs gadu laikā Ķīnas ekonomiskais rādītājs ir pārsniedzis attiecīgi 70, 80 un 90 triljonus RMB, kas veido gandrīz 16% no pasaules ekonomikas. No 2013. līdz 2018. gadam Ķīna pasaules ekonomikas izaugsmē ieguldījusi vidēji vairāk nekā 28%. Aplēses rāda, ka bez Ķīnas ieguldījuma pasaules ekonomikas vidējais gada pieauguma temps no 2013. līdz 2016. gadam būtu palēninājies par 0,6% un svārstību intensitāte būtu palielinājusies par 5,2 %. Saskaņā ar McKinsey Global Institute (MGI) publicēto ziņojumu, kopējais indekss par pasaules pakļautību Ķīnas ekonomikai no 2000. līdz 2017. gadam pakāpeniski pieauga no 0,4 līdz 1,2, Ķīnai veidojot 35 procentus no pasaules rūpniecības produkcijas izlaides.
Ķīnas zinātnes un tehnoloģiju inovācijas pasaules ekonomikas izaugsmei devušas jaunu impulsu. Pēdējos gados Ķīnā turpina pieaugt investīcijas zinātnes un tehnoloģiju jomā un tiek radītas nozīmīgas zinātniskās un tehnoloģiskās inovācijas. 2018. gadā Ķīnas pētniecības un attīstības izdevumi veidoja 2,19% no IKP. Saskaņā ar Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas un citu organizāciju izdoto Globālo inovāciju indeksu, 2019. gadā Ķīna turpināja kāpumu, pakāpjoties no 17. vietas uz 14. vietu. 20 labāko valstu vidū Ķīna ir vienīgā vidējo ienākumu ekonomika. Augsto tehnoloģiju jomā Ķīna neatpaliek un gūst panākumus - kvantu sakari, superdatori, kosmiskā aviācija, mākslīgais intelekts, piektās paaudzes mobilā tīkla tehnoloģija (5G), mobilie maksājumi, jauni enerģijas transportlīdzekļi, ātrgaitas dzelzceļš un finanšu tehnoloģijas ir nozares, kurās Ķīna ir pasaules līdere. Ķīnas inovāciju sasniegumi zinātnē un tehnoloģijās tiek plaši izmantoti, nodrošinot vairāk ērtību citu valstu cilvēku darbā un ikdienas dzīvē, kā arī piešķirot jaunu impulsu pasaules ekonomiskajai izaugsmei.
Nākotnē Ķīnas kā stabilizējoša spēka un enerģijas avota loma kļūs vēl izteiktāka. Pašlaik pasaules ekonomikai trūkst izaugsmes virzītājspēka, tādēļ Ķīnas ekonomikas stabilitāte pasaulei kļūst arvien nozīmīgāka. Ķīnas ekonomikas straujo izaugsmi nomainījusi augstas kvalitātes attīstība, un ātrumu uzņem arī jauna industrializācija, informācijas tehnoloģiju izmantojums, urbanizācija un lauksaimniecības modernizācija. Ekonomiskajā struktūrā notiek pamatīgas korekcijas, tiek turpināta rūpniecības modernizācija, un pastāvīgi parādās jaunas ekonomiskās izaugsmes zonas. Pastāvīgo iedzīvotāju urbanizācijas līmenis 2018. gadā sasniedza 59,6% un nākotnē turpinās stabili pieaugt. Pastāvīgo pilsētas iedzīvotāju skaits turpinās pieaugt. Tas atnesīs plašu vajadzību loku dažādās jomās, piemēram, infrastruktūrā, nekustamā īpašumā jomā, jaunajā mazumtirdzniecībā, ārstniecībā un sabiedrības veselībā, izglītībā, kultūrā un izklaidē, kā arī nodrošinās svarīgu ekonomiskās attīstības virzītāju. Rodas jaunas nozares un uzņēmējdarbības formas. 2018. gadā augsto tehnoloģiju ražošanas pievienotā vērtība salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 11,7%, jaunu stratēģisko industriju un iekārtu ražošanas industriju pievienotās vērtības palielinājās attiecīgi par 8,9% un 8,1% attiecībā pret iepriekšējo gadu. Jaunās enerģijas transportlīdzekļu, viedo televizoru, litija jonu akumulatoru un integrēto shēmu skaits palielinājās attiecīgi par 66,2%, 17,7%, 12,9% un 11,2%. Informācijas pakalpojumu nozares izaugsmes temps salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis par 30,7%, un mobilo spēļu, tiešsaistes iepirkšanās, braucienu koplietošanas platformu, ceļojumu platformu, lielizmēra datu glabāšanas mākoņu un citu apakšnozaru pieauguma temps ir no 30% līdz 50%. Katra apakšnozare radījusi vairākus jaunuzņēmumus. Saskaņā ar MGI ziņojumu, paredzams, ka līdz 2040. gadam integrācija starp Ķīnu un pārējo pasauli palielinās ekonomisko vērtību no 22 triljoniem ASV dolāru līdz 37 triljoniem ASV dolāru, kas atbilst 15% līdz 26% no globālās ekonomikas vērtības. Ciešāka ekonomiskā sadarbība starp Ķīnu un citām valstīm radīs milzīgu ekonomisko vērtību.
Visaptveroša atvēršanās ārpasaulei
Ķīna īsteno abpusēji izdevīgu atvērtības stratēģiju un cenšas to īstenot vēl plašākā mērogā. Droša un stabila politiskā vide, lielas patērētāju grupas ar arvien pieaugošām vajadzībām, kvalificēti un centīgi strādnieki, izturīga un pārdomāta infrastruktūra, tiesiskumā balstīta starptautiska un ērta godīgas konkurences uzņēmējdarbības vide nodrošina valstis ar plašākām tirgus iespējām, lielāku kapitālu, vērtīgākiem produktiem un vēl vairāk sadarbības iespējām. Ķīna vienmēr ir bijusi nozīmīga globālās atvērtības veicinātāja un dinamisks tirgus, lai visām valstīm būtu iespēja paplašināt uzņēmējdarbības iespējas.
Ķīna ir daudzsološākais patērētāju tirgus pasaulē. Tā ir ne tikai «pasaules ražotne», bet arī «pasaules tirgus». Ar gandrīz 1,4 miljardiem iedzīvotāju un 400 miljoniem iedzīvotāju ar vidējiem ienākumiem Ķīna ir lielākais tirgus pasaulē. Nepārtraukta un veselīga Ķīnas ekonomikas attīstība daudzās jomās ir radījusi plašu pieprasījumu un nodrošinājusi svarīgu ekonomikas attīstības virzītājspēku. Ķīnas patēriņa telpa un potenciāls ir milzīgs. Tas nepārprotami virzās uz priekšu tirgū - pieauguma temps ir pārsniedzis ieguldījumus pamatlīdzekļos, gradienta efekts ir acīmredzams, un ieguldījums ekonomikā ir arvien lielāks. Saskaņā ar MGI ziņojumu, Ķīna ir pasaules lielākais tirgus daudzās kategorijās - ieskaitot automašīnas, alkoholu un mobilos tālruņus, un tas veido apmēram 30% no pasaules patēriņa apjoma. Milzīgais patērētāju pieprasījums nodrošina milzīgu tirgu valstīm visā pasaulē. Paredzams, ka nākamajos 15 gados Ķīnas preču un pakalpojumu imports pārsniegs attiecīgi 30 triljonus ASV dolāru un 10 triljonus ASV dolāru.
Nodrošina starptautiskajai sabiedrībai arvien vairāk labuma produktu
Ķīnieši vienmēr ir uzskatījuši, ka iesākumā jānostājas uz kājām pašiem, bet pēc tam - jāpalīdz visiem citiem. Ķīna tās attīstībā ir guvusi labumu no starptautiskās sabiedrības, un tā nekad nav aizmirsusi lielajai starptautiskajai ģimenei pateikties, nodrošinot vēl vairāk, vēl labākus sabiedriskos labumus.
Kopā ar partneriem mēs attīstām augstas kvalitātes «Joslas un ceļa» iniciatīvu. «Joslas un ceļa» iniciatīva balstās uz kopīgu konsultāciju, ieguldījuma un ieguvumu principiem, un to vada Zīda ceļa gars, ko raksturo miers, sadarbība, atvērtība, iekļautība, mācīšanās vienam no otra un abpusējs ieguvums. Koncentrējoties uz politikas sakariem, infrastruktūras savienojamību, netraucētu tirdzniecību, finanšu integrāciju un ciešākām cilvēku savstarpējām saiknēm, šī iniciatīva no idejas ir pārtapusi reālā darbībā, no redzējuma realitātē, no konceptuālas iniciatīvas par visā pasaulē populāru sabiedrisko produktu. «Joslas un ceļa» iniciatīva radusies Ķīnā, bet tās piedāvātās iespējas un sasniegumi pieder visai pasaulei. Saskaņā ar Pasaules bankas pētījumu, šī iniciatīva palīdzēs 7,6 miljoniem cilvēku izkļūt no galējas nabadzības un 32 miljoniem cilvēku no vidējas nabadzības, kā arī palielinās tirdzniecību iesaistītajās valstīs par 2,8% līdz 9,7%, pasaules tirdzniecību par 1,7% līdz 6,2% un globālos ienākumus par 0,7% līdz 2,9%. «Joslas un ceļa» iniciatīva ir ceļš uz resursu koplietošanu, kopēju labklājību un kopēju attīstību.
Veidojot globālu kopienu ar vienotu nākotni
Kas notiek ar pasauli? Kā cilvēcei rīkoties? Saskaroties ar iepriekš nepieredzētām globālām pārmaiņām, kā arī dažādiem pārvaldības un attīstības izaicinājumiem, cilvēcei steidzami jāizveido jaunas pieejas attīstībai, jāveido taisnīgāka un vienlīdzīgāka starptautiskā sistēma un kārtība, kā arī jāpaver gaišākas nākotnes perspektīvas. Ķīnas priekšlikuma izveidot kopienu ar vienotu nākotni mērķis ir atrisināt praktiskos jautājumus, ar kuriem šodien saskaras pasaule, un realizēt mierīgu un ilgtspējīgu cilvēces attīstību. Priekšlikums tiecas sasniegt vispārēju harmoniju un sadarbības un abpusēja izdevīguma principus, vienlaikus iebilstot pret džungļu likumiem, varas politiku un hegemonismu. Tā lūkojas tālāk par «nulles summas spēli», aizsākot jaunu attīstības ceļu, kura pamatā ir abpusēji izdevīga sadarbība, kopīgs ieguldījums un kopīgi ieguvumi, piedāvājot daudz jaunu iespēju starptautiskajai sabiedrībai.
Lai veicinātu tādas kopienas veidošanu, ir politiski jāatbalsta savstarpēja cieņa un vienlīdzīgas konsultācijas, apņēmīgi jāatsakās no aukstā kara domāšanas un varas politikas, un valstīm jāizvēlas jauns savstarpējas sadarbības ceļš, ko drīzāk raksturo dialogi, nevis konfrontācija un partnerība, nevis nevienlīdzība. Runājot par drošību, jāatbalsta strīdu risināšana ar dialogu veidošanu, domstarpību risināšana ar konsultācijām, jāreaģē uz tradicionāliem un ne tik tradicionāliem drošības draudiem un jāiebilst pret jebkāda veida terorismu. Jāaizstāv ekonomiskā solidaritāte, jāveicina tirdzniecības un ieguldījumu liberalizācija un tās padarīšana par ērtāku, kā arī jāveicina ekonomikas globalizācija atvērtākā, iekļaujošākā, līdzsvarotākā un abpusēji izdevīgākā attīstības virzienā. Runājot par kultūru, ir jāatbalsta pasaules civilizācijas daudzveidības respektēšana, ar kultūru apmaiņu, savstarpēju mācīšanos un līdzāspastāvēšanu jācīnās pret kultūru atsvešinātību, konfliktiem un pārākumu. Runājot par vides jautājumiem, it jābūt ekoloģiski draudzīgiem, jāstrādā kopā, lai tiktu galā ar klimata izmaiņām, un jāaizsargā zemes mājas, kurā balstās cilvēces izdzīvošana.
Kopīgas nākotnes kopienas veidošana nenozīmē to, ka visām valstīm jāpakļaujas vienādām vērtībām, vai vienas valsts vai nelielas valstu mazākumtautības vienpusēju priekšlikumu īstenošanu, un tas nenozīmē arī viena spēlētāja izveidošanu visā pasaulē, vēl jo vairāk tā nav vienas sistēmas vai kultūras aizstāšana ar citu. Drīzāk šis priekšlikums aicina valstis ar atšķirīgu sociālo sistēmu, ideoloģiju, vēsturi, kultūru un attīstības līmeni saskaņot savus mērķus un intereses, baudīt vienlīdzīgas tiesības un sadalīt atbildību starptautiskās aktivitātēs, lai veicinātu visas cilvēces attīstību.
Aktīva globālas partnerības attīstīšana
Ķīnas prioritāte partnerības paplašināšana. Partneri var būt tie, kas ir līdzīgi domājoši, tāpat kā tie, kas meklē kopīgu nostāju, atstājot malā atšķirības. Ķīna turpinās īstenot šo garu, joprojām būs apņēmusies izmantot jaunu pieeju valstu attiecībām, kas izmantos dialogu, nevis konfrontāciju, un meklē partnerību, nevis alianses. Mēs strādāsim, lai izveidotu ietvaru galveno valstu attiecībām ar vispārēju stabilitāti un līdzsvarotu attīstību, nodibinātu dziļākas attiecības ar kaimiņiem un stiprinātu solidaritāti un sadarbību ar citām jaunattīstības valstīm. Vadoties pēc principa par lielāku labumu aizstāvēšanu un kopīgu interešu ievērošanu, Ķīna paplašinās interešu konverģenci ar citām valstīm, pievienos partnerībām lielāku vērtību un paplašinās savu draugu loku visā pasaulē.
Eiropa ir svarīgs pīlārs mūsdienu pasaulē un arī visaptverošs stratēģiskais Ķīnas partneris. Ķīna cenšas veicināt miera, izaugsmes, reformu un civilizācijas partnerību starp Ķīnu un Eiropu, savienojot abu pušu spēcīgās īpašības, lielos tirgus un civilizācijas un palielinot Ķīnas un Eiropas visaptverošās stratēģiskās partnerības globālo ietekmi. Ķīna turpinās atbalstīt Eiropas integrāciju un nozīmīgāku lomu starptautiskajās attiecībās, lai izveidotu vienotāku un spēcīgāku Eiropas Savienību. Abas puses paplašinās sadarbību, kopīgi centīsies uzturēt daudzpusīgumu un veicinās stabilitāti visā pasaulē.
*Apmaksāta publikācija