Komentāri / ANO Starptautiskā tiesa atzīst, ka tai jāizskata Ukrainas prasība pret Krieviju
 

12 komentāri

AAbet
Tas ir plats solis informācijas - hibrīdkarā pret lielkrievu šovinisma revanšismu...
8.novembris, 18:38 Atbildēt
rrotnijs
Putiniskā Krievijas impērija propagandas - psiholoģiskajā - sankciju karā sabruks - sadalīsies pa molekulām...
8.novembris, 18:40 Atbildēt
vvispār
Ukrainiskā demokrātiskā Ukraina Krievijas impēriju uzvarēs un atgūs okupētās teritorijas...
8.novembris, 18:41 Atbildēt
dde Soto
vnk jaanogaida, kad fashistiskaa rašņa nogaargsies, palaidiis nebabu smaku un notirinaas valjinkus. Vairs jau nav ilgi - vinjiem viss iet uz galu. Ne velti pundurim ar steigu naacaas no visaadiem subjektiem taisiit SA NACgvardistus - "bruunkreklus". Armija diez vai shaus uz tautu...
8.novembris, 19:08 Atbildēt
aaha
ASV paplašināšanās

1803.g.: Napoleona Francija pārdod ASV no Spānijas atgūtās milzu Luiziānas teritorijas. Ar šo pirkumu ASV dubulto savu teritoriju.
1806..g.: ASV vienību iebrukums Grenādā (Spānijas kolonija)
1812.g. – 1815.g. : ASV – Lielbritānijas karš (ASV iebrūk Kanādā)
1819.g.: ASV – Spānijas miera līgums pēc virknes ASV militāru iebrukumu. Saskaņā ar līgumu Florida pāriet ASV kontrolē un tiek noteikta robeža ar Jaunspāniju (Meksiku). 1821.gadā tiek nodibināta no Spānijas neatkarīga Meksika.
1823.g.: Tiek nodefinēta pirmā ASV ārpolitikas koncepcija – t.s.”Monro doktrīna”, kuras pamatprincipus savā ikgada uzrunā izklāsta ASV prezidents Džeims Monro (1758-1831). Doktrīna pasludināja Amerikas kontinentu par Eiropas lielvalstīm slēgtu zonu un nākamajos gados bija galvenais aizsegs ASV teritoriālai un ietekmes ekspansijai.
1824.g.: ASV vienību iebrukums Pueortoriko un Kubā.
1830.g.: ASV prezidenta Endrjū Džonsona (1767-1845) politikas rezultātā tiek izdots „Indiāņu pārvietošanas akts” kā rezultātā līdz 1855.gadam ASV notiek etniskās tīrīšanas, pārvietojot „indiāņus” uz rezervātiem. Tādējādi tiek izjaukta indiāņu ierastais dzīvesveids un liela daļa no viņiem ceļā mirst. Šis ceļš ir nosaukts par „asaru taku”.
1833.g.: ASV vienību iebrukums Argentīnā, kur tobrīd bija nemieri
1835.g. – 1836.g.: ASV vienību iebrukums Peru, kur tobrīd bija nemieri
1836.g.: Notiek Alamo kauja starp meksikāņiem un ASV. Nodibinās no Meksikas neatkarīga Teksasas republika.
1840.g.- 1841.g.: ASV vienību uzbrukums Fidži.
1843.g.-1844.g.: ASV vienību iebrukums Ķīnā izdevīga tirdzniecības līguma noslēgšanas panākšanai un tā rezultātā radušos nemieru apspiešana.
1845.g. : ASV anektē Teksasas republiku un sāk karu pret Meksiku.
1846.g.: ASV agresija pret Jaungrenādu.
1846.g.: Ar Lielbritāniju noslēgts Origonas līgums, saskaņā ar kuru ASV sev pievieno Origonu.
1846.g.- 1848.g.: ASV – Meksikas karš, kura rezultātā Meksika zaudē pusi savas
teritorijas. ASV sev pievieno Kaliforniju.
1852.g. – 1853.g.: ASV vienību iebrukums Argentīnā.
1853.g. – 1857.g.: ASV vienību iebrukums Nikaragvā.
1853.g. – 1856.g.: Lielbritānijas un ASV iebrukums Ķīnā, aizstāvot ķīniešiem galēji neizdevīgus tirdzniecības noteikumus.
1854.g.: ASV, draudot ar militāru iebrukumu, pārtrauc vairākus gadsimtus ilgo Japānas pašizolāciju.
1855.g. – 1858.g.: ASV vienību intervence Fidži.
1856.g. – 1860.g.: ASV vienību iebrukums Panamā.
1858.g.: ASV vienību iebrukums Urugvajā.
1861.g. – 1865.g.: ASV plosās nežēlīgs pilsoņu karš, kurā uzvaru pār dienvidu Konfederāciju, kuri vēlas atdalīties no ASV un saglabāt verdzību, gūst Ziemeļu savienība. Bojā iet vairāki miljoni cilvēku.
1865.g.: ASV ieved karaspēku Panamā.
1865.g.-1870.g.: ASV vienības Urugvajas armijas sastāvā (vairāk kā puse ir amerikāņi) piedalās „Paragvjas karā” starp Paragvaju un Urugvaju, Brazīliju, Argentīnu, kurā iet bojā apmēram 80% no Paragvajas iedzīvotājiem (pēc dažādiem datiem 0,3 – 1 miljoni cilvēku).
1866.g. – 1867.g.: ASV iebrukums Ķīnā.
1866.g.: Sakautie konfederācijas virsnieki ASV dibina slepenu rasistu organizāciju „Kukluksklan”.
1866.g.: ASV vienību uzbrukums Meksikai.
1867.g.: ASV nopērk no Krievijas Aļasku.
1868.g.: Vairākkārtīgs ASV vienību iebrukums Japānā tās pilsoņu kara laikā.
1868.g.: ASV iebrukums Kolumbijā.
1874.g. – 1877.g.: Pret ASV „indiāņiem” vērsti kari. „Indiāņi” tiek pilnīgi padzīti no Teksasas.
1874.g.: ASV ieved karaspēku Havaju salās un Ķīnā.
1876.g.: ASV iebrukums Meksikā.
1878.g.: ASV uzbrukums Samoa salai.
1882.g.: ASV ieved karaspēku Ēģiptē.
1888.g.: ASV uzbrukums Korejai.
1891.g.: ASV vienību sadursmes ar Čīles nemierniekiem.
1893.g.: ASV karavīri gāž monarhiju Havaju salās. Nākamajā gadā par jaunās Havaju republikas prezidentu tiek ievēlēts amerikāņu jurists.
1893.g.- 1895.g.: ASV vienības piedalās iebrukumā Ķīnā
1894.g.- 1896.g.: ASV iebrukums Korejā
1895.g.: ASV vienības iebrūk Panamas Kolumbijas provincē.
1896.g.: ASV iebrukums Nikaragvas provincē Korintā.
1898.g.: Aizsedzoties ar palīdzību Kubai, ASV sāk karu pret Spāniju, kura zaudē Kubu, Puertoriko, Guamo un Filipīnas, kuras kļūst par autonomijām ASV sastāvā.
1898.g.: ASV anektē Havaju salas.
1898.g.: ASV panāk sev vēlama prezidenta nākšanu pie varas Gvatemalā. Jaunais prezidents dod plašas priekšrocības ASV kompānijai „United Fruit Company”, kuras laika gaitā tiek arvien palielinātas.
1899.g.-1902.g.: ASV-Filipīnu karš, kurā ASV apspiež Filipīnu neatkarības cīnītājus. Atsevišķas sadursmes turpinās līdz 1913.gadam.
1901.g.: ASV ieved karaspēku Kolumbijā.
1902.g.: ASV iebrukums Panamā.
1903.g.: ASV karaspēka ievešana Kolumbijā un Dominikas republikā.
1904.g.: ASV ieved karaspēku Korejā, Marokā un Sīrijā.
1905.g.: ASV armija iejaucas Hondurasas revolūcijā.
1907.g.: ASV karaspēks iejaucas revolūcijas notikumos Dominikas republikā.
1908.g.: ASV karaspēks ienāk Panamā vēlēšanu laikā.
1910.g.: ASV iebrukums Nikaragvas provincē Korintā.
1911.g.: ASV ieved karaspēku Ķīnā. Tiek gāzts imperators un pasludināta Ķīnas republika. Tajā pašā gadā ASV iebrūk Hondurasā.
1912.g.: ASV okupē Nikaragvu. 1926.gadā sākas sīvas Nikaragvas atbrīvošanas cīņas Augusto Sandino (1895-1934) vadībā.
1912.g.: ASV karaspēks ienāk Panamā vēlēšanu laikā.
8.novembris, 19:13 Atbildēt
aaha
1946.g.-1949.g.: Ķīnas pilsoņu karā ASV sniedz militāru palīdzību Čankaiši (1887-1975) režīmam (tai skaitā bombardējot komunistu pozīcijas), kurš varu spēja saglabāt tikai Taivānas salā.
1947.g.- 1948.g.: ASV ieved savu 6. floti Itālijas ostās, lai iespaidotu vēlēšanu
rezultātus un novērstu komunistu nākšanu pie varas. CIP organizē masveida komunistu nogalināšanu.
1946.g.- 1949.g.: ASV (kopā ar Lielbritāniju) izraisa pilsoņu karu Grieķijā un nodibina monarhistisku režīmu.
1945.g.- 1953.g.: ASV apkaro patriotiskos spēkus Filipīnās, kas pretojās Japānas okupācijai. 1946.gadā Filipīnas pasludina neatkarību no ASV, bet reāla amerikāņu ietekme saglabājas (tāpat kā ASV kara bāzes, kuras tur ir joprojām) caur vairākām marionešu valdībām, ieskaitot diktatoru Markosu (1917-1989).
1945.g.- 1953.g.: PSRS un Ķīnas atbalstītās Ziemeļkorejas un ASV izveidotās Dienvidkorejas karš, kurš izceļas ar īpašu nežēlību no abām korejiešu pusēm un kurā tiek nogalināti apmēram 1,3 miljoni korejiešu un Korejas infrastruktūra tiek pilnībā iznīcināta. Karš beidzas ar pamieru un Korejas sadalīšanu Ziemeļkorejā un Dienvidkorejā, kurā joprojām atrodas ASV kara bāzes.
1948.g.: ASV organizē militāru apvērsumu Peru un atbalsta militāru apvērsumu Kostarikā.
1949.g.- 1953.g.: ASV un Lielbritānija vairākkārtīgi bez panākumiem mēģina gāzt Albānijas valdību un atjaunot monarhiju.
1950.g.: ASV karaspēks apspiež sacelšanos Pueortoriko.
1952.g.: ASV atbalsta Fulhensio Batistas (1901-1973) apvērsumu Kubā un viņa kļūšanu par diktatoru.
1953.g.: ASV un Lielbritānija organizē sev neizdevīgā Irānas premjera Muhameda Mosadeka (1882-1967) gāšanu. Nogalināti apmēram 70 000 cilvēku.
1953.g.-1954.g.: ASV specdienesti gāž nepaklausīgo Gvatemalas prezidentu Hakobo Arbensu (1913-1971), kurš atteicās sūtīt savu kontingentu karot Korejā un nacionalizēja ASV kompānijai „United Fruit Company”” agrāk atdotās zemes. Amerikāņi ieceļ sev paklausīgu diktatoru, kurš atdod „United Fruit” nacionalizētās zemes un veic represijas, izmantojot „nāves eskadronus” un iznīcinot apmēram 120 000 cilvēku. 1957.gadā diktators tika nogalināts, bet 1960.gadā Gvatemalā sākās pilsoņu karš, kurš ilga līdz pat 1996.gadam.
1953.g. – 1964.g.: Britu Gvineja (pašreiz Gvineja). ASV un Lielbritānija dažādiem veidiem (organizējot streikus, teroristiskas akcijas) mēģina panākt valsts varas maiņu. Tam par iemeslu bija prezidenta Džegana (demokrātiski ievēlēta) realizētā neitralitātes politika un mēģinājumi radīt kapitālismam alternatīvu sabiedrisku iekārtu.
1955.g. – 1973.g.: Kambodža. ASV mēģina panākt sev nevēlamā prinča Sianuka (1922-2012) valdības gāšanu, tai skaitā arī militāriem līdzekļiem. Pēc tam, kad tas izdodas, valstī sākas jukas un pilsoņu karš, kurā militāri iejaucas arī ASV. Pilsoņu karā uzvar „sarkanie khmeri” un 1975.gadā izveidojas Polpota režīms, kurš veic vēl neredzētu genocīdu pret valsts iedzīvotājiem (bojā pēc dažādiem datiem iet 1-3 miljoni cilvēku). Ir pamats uzskatīt, ka „sarkano khmeru” terors notika ar kapitālistiskās pasaules atbalstu, lai diskreditētu sociālismu. „Sarkano khmeru” režīmu 1979.gadā likvidēja sociālistiskā Vjetnama.
1956.g.- 1958.g.: Balstoties uz t.s. „Eizenhauera doktrīnu” (1. Jebkura valsts, kuras neatkarība ir apdraudēta, var lūgt ekonomisku un militāru ASV palīdzību; 2. Sociālistiskās sistēmas un Padomju draudu prioritizācija; 3. Tuvie Austrumi kā tobrīdējais vājākais punkts cīņā pret sociālistisko sistēmu) ASV nostiprinās Tuvajos Austrumos, demonstrējot spēku un iejaucoties Sīrijas, Jordānijas un Libānas iekšējās lietās.
1957.g. – 1965.g.: Ar ASV un Nīderlandes atbalstu tiek gāzts patriotiskais Indonēzijas līderis Sukarno (1901-1970; Indonēzijas brīvības cīnītājs un pirmais valsts vadītājs), kurš sāka realizēt sociālistisku politiku, un viņa vietā par diktatoru kļūst ģenerālis Suharto (1921-2008), kurš turpmāko gadu laikā veic tīrīšanas un represijas, kuru rezultātā pēc dažādiem datiem tiek nogalināti 0,5-2 miljoni cilvēku.
1959.g.: ASV ieved karaspēku Laosā. Sākas pirmās militārās sadursmes ar Vjetnamu.
1959.g.: ASV armija apspiež dumpi pret proamerikānisko Haiti valdību.
1960.g.- 1965.g.: Ar ASV atbalstu tiek gāzts Kongo patriotiskais līderis Patris Lumumba (1925-1961) un par diktatoru kļūst ar CIP saistītais Mobutu (1930-1997).
1961.g.: ASV mēģina gāzt Kubas valdību. Pēc neveiksmes ASV piespiež citas valstis ieviest Kubas ekonomisko blokādi. 1962.gadā, atbildot uz ASV raķešu izvietošanu Eiropā un Turcijā, PSRS mēģina izvietot kodolraķetes Kubā, kas noved līdz t.s. ”karību krīzei”, kad pasaule ir par mata tiesu no kodolkara.
1961.g. – 1973.g.: ASV karo Vjetnamā, izceļoties ar īpašu nežēlību, nometot 14 miljonus tonnu aviobumbu, izmantojot napalmu, ķīmiskos un bakterioloģiskos ieročus. Nogalināti vairāk nekā 4 miljoni vjetnamiešu.
1961.g.- 1964.g.: ASV atbalsta apvērsumu pret Brazīlijas tautā populāro prezidentu Gulartu (1918-1976), kurš ierobežoja kapitāla izvešanu no valsts un grasījās veikt fundamentālas valsts reformas. Pēc Gulartu gāšanas 15 gadus Brazīlijā valda militāra hunta.
1961.g.: ASV specdienesti nogalina Dominikas republikas prezidentu Rafaelu Truhiljo (1891-1961), kuram paši 1930. gadā palīdzēja nonākt pie varas.
1963.g.- 1966.g.: Ar ASV palīdzību tiek gāzts demokrātiski ievēlētais Dominikas prezidents Huans Bošs (1909-2001). 1965.gadā ASV veic intervenci Dominikā un okupē to, lai nepieļautu Boša varas atjaunošanu. Nogalināti apmēram 3000 cilvēku.
1964.g.- 1973.g.: Pēc ilgām destabilizācijas akcijām pret demokrātiski ievēlēto
Čīles prezidentu Salvadoru Aljendi (1908-1973) ASV izdodas organizēt asiņainu militāro apvērsumu. Nogalināti apmēram 30 000 cilvēku. Nodibinās Pinočeta diktatūra, kurš iztirgo valsti ārzemniekiem un nežēlīgi apspiež ar to neapmierinātos.
1965.g.- 1974.g.: Vjetnamas kara ietvaros ASV bombardē Laosu, bruņo un finansē algotņus karam Laosā.
1967.g.- 1974.g.: Divas dienas pirms vēlēšanām ASV armijai un CIP izdodas gāzt Grieķijas premjerministru Papandreu (1919-1996), un varu pārņem t.s. „melnie pulkveži”. Nogalināti apmēram 8000 grieķu.
1968.g.: Amerikā nogalināts cīnītājs par cilvēktiesībām Martins Luters Kings. Neilgi pirms nāves viņš teica: „Mana valdība ir pasaulē lielākā vardarbības izplatītāja”
1975.g.: Ar ASV atbalstu Indonēzijas diktators Suharto iebrūk Austrumtimorā. Nogalināti 250 000 cilvēku.
1975.g.: ASV veicina pilsoņu karu Angolā pret Kubas un PSRS atbalstīto sociālistu valdību un pēc tam arī Kongo un DĀR militāro intervenci. Nogalināts vairāk nekā miljons cilvēku.
1978.g.-1989.g.: ASV finansiāli, tehnoloģiski un organizatoriski atbalsta „contras” partizānus pret sandīnistu valdību un izraisa pilsoņu karu Nikaragvā, kurā tiek nogalināti apmēram 30 000 cilvēku.
1979.g.- 1992.g.: ASV un Saūdu Arābija finansiāli, tehnoloģiski un organizatoriski atbalsta karu Afganistānā pret PSRS spēkiem. Šiem nolūkiem tiek izveidots islāmistu teroristu starptautiskais tīkls.
1980.g.-1988.g.: ASV veicina, atbalsta un pat tieši piedalās Sadama Huseina vadītā Irākas iebrukumā Irānā, kurā Irāka izmanto ķīmiskos ieročus un kopsummā iet bojā vairāk kā miljons cilvēku.
1980.g.-1992.g.: ASV piedalās pilsoņu karā Salvadorā valdības pusē pret Nikaragvas atbalstītajiem sandīnistu spēkiem. Nogalināti apmēram 80 000 cilvēku. Karš sākās pēc tam, kad Salvadoras valdības „nāves eskadroni” nogalināja piecus sandīnistu līderus.
1981.g.- 1989.g.: ASV flote un aviācija veic vairākus uzbrukumus Lībijai.
1981.g.: ASV specdienesti organizē aviokatastrofu, kurā iet bojā faktiskais Panamas vadītājs ģenerālis Omārs Herera (1929-1981), kurš nepagarināja līgumu par ASV karabāzes saglabāšanu un panāca vienošanās parakstīšanu par Panamas kanāla nodošanu valdības rīcībā 1999.gadā.
1982.g.: Izraēla un ASV iebrūk Libānā. Vismaz 20 000 cilvēku nogalināti.
1983.g.: ASV karaspēks iebrūk Grenādā un gāž sociālistu valdību.
1988.g.: Saziņā ar ASV Irāka izmanto ķīmiskos ieročus pret kurdiem un apvaino tajā Irānu (ASV atbalsta un propagandē šo versiju). Pēc dažādiem datiem tiek nogalināti 100-180 tūkstoši cilvēku, pārsvarā civiliedzīvotāji.
1989.g.: ASV iebrūk Panamā, kur veic intensīvu bombardēšanu, un gāž ģenerāli Nortjegu (1934). Nogalināti apmēram 8000 cilvēku.
1989.g.: ASV prezidents Bušs Maltā tiekas ar PSRS prezidentu Gorbačovu, kur vienojas par jauno pasaules arhitektūru, kura paredz arī abu militāro bloku („Varšavas pakta” un NATO) izformēšanu. Kā ierasts, amerikāņi savas saistības neizpildīja.
1987.g.- 1994.g.: Pēc 30 gadus ilgušās diktatora Duvaljē atbalstīšanas ASV ar militāriem līdzekļiem atbalsta mācītāja eksmarksista Aristīda (1953) nākšanu pie varas Haiti, kurš veic valstī „tirgus reformas”, izpārdodot visu ārvalstniekiem
8.novembris, 19:13 Atbildēt
AAbet
Jāsmejas, manis pēc lai ASV paplašinās, jo ASV nav Latviju kolonizējusi vai pārangliskojusi... Toties Latvijas lielākā problēma joprojām ir krievu pasaules (PSRS - Krievijas) izraisītās okupācijas, kolonizācijas, rusifikācijas postošās sekas. Un arī pārējām bijušajām PSRS kolonijām, varbūt tikai izņemot Armēniju un Vidusāzijas bijušās PSRS republikas - kolonijas, tā ir galvenā problēma...
8.novembris, 19:33 Atbildēt
JJukums
Faktiski, jau pieņemot šādu prasību izskatīšanai, Krievija jau ir atzīta pat valsti, kura atbalsta teroristus. Un "ogļrači" jau ir atzīti par iesūtītiem teroristiem, nevis par kādiem tur nez no kurienes izlīdušiem kaujiniekiem, kā dažreiz tos bezatbildīgi apzīmē. Nu - lai jau tas process iet kaut gadiem - jau šāda procesa esamība parāda Kremli daudz pareizākā gaismā.
8.novembris, 20:33 Atbildēt
LLapa
Nolādētie okupanti- kad būs Nirnberga 2?
8.novembris, 20:36 Atbildēt
aaham
Cik tev samaksāja, kremlin?
8.novembris, 20:37 Atbildēt
uuz augšu
Nost ar jeņķu okupāciju. Krievijai -augšupeju!!!
8.novembris, 20:41 Atbildēt
kkauns
nu, bet čupošanās ar teroristiem un terori Eiropā????????????????akli makaroni vai kā?
9.novembris, 7:41 Atbildēt

Rīgas namu pārvaldnieks