Gvantanamo cietuma tribunāls teroristu grupējuma Al Qaeda līdera Osāmas bin Lādena bijušajam pavāram un šoferim rekomendējis piespriest 14 gadu cietumā.
50 gadu vecais Sudānā dzimušais Ibrahims el Kosī pagājušajā mēnesī atzina savu vainu sazvērestībā un terorisma atbalstīšanā, kā arī atzinis, ka ir strādājis O. bin Lādena labā un palīdzējis viņam izvairīties no krišanas ASV spēku gūstā. Notiesātais bija parakstījis dokumentu, kurā teikts, ka viņš O. bin Lādenam sekojis pēc teroristu līdera izraidīšanas no Sudānas 1996. gadā un arī Afganistānā turpinājis strādāt viņa uzdevumā. Pēc ASV vēstniecību spridzināšanas Austrumāfrikas valstīs 1998. gadā un arī pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem notiesātais esot zinājis, ka pie vainas ir
Al Qaeda, tomēr šo uzbrukumu plānošanā viņš neesot iesaistījies. Tiesā tika norādīts, ka tikai pašiem uzticamākajiem cilvēkiem būtu iespējams kļūt par Al Qaeda līdera šoferi vai pavāru.
Sagaidāms, ka viņam ieslodzījumā būs jāpavada krietni mazāk laika – to paredz viņa vienošanās ar prokuroriem, atzīstot savu vainu. Vienošanās saturs gan slepens būs vēl vairākas nedēļas, ziņo BBC. Nav arī zināms, kur I. el Kosī sodu izcietīs.
Saistībā ar tiesvedības noslēgumu ir izskanējuši viedokļi, ka šāds iznākums ir izgaisinājis cerību par lielāku atklātumu terorismā apsūdzēto lietu izskatīšanā. "Nepatīkami, ka Baraka Obamas valdības laikā notikusī pirmā notiesāšana ir saistīta ar slepenu vienošanos starp prokuratūru un notiesāto, un ar neīstu sodu," laikraksts The Independent citē cilvēktiesību organizācijas Human Rights Watch juristes Andreas Presovas sacīto. "Šī tiesvedība bija farss."
I. el Kosī, kurš tika sagūstīts 2001. gadā Afganistānā, ir tikai ceturtais Gvantanamo līča bāzes cietumā ieslodzītais cilvēks, kurš šā cietuma pastāvēšanas laikā notiesāts. Savukārt Baraka Obamas prezidentūras laikā viņš ir pirmais notiesātais. Savā laikā Gvantanamo cietumā bija vairāk nekā 800 cilvēku, kas apsūdzēti terorismā, bet pašlaik tur izmitināti aptuveni 180 cilvēku.
B. Obama, stājoties amatā, bija solījis, ka līdz šā gada janvārim cietums tiks slēgts, bet, tā kā Kongresā nav vienprātības par to, kur izvietot atlikušos ieslodzītos, slēgšana ir aizkavējusies. Arī militārajiem tribunāliem, kas izskata apsūdzēto lietas, ir dažādi viedokļi par cietumu.
Toronto dzimušā un par sadarbību ar Al Qaeda apsūdzētā Omāra Hadra lietas izskatīšanā Gvantanamo tribunālā netiks iekļauts armijas virsnieks, kurš bija izteicies, ka Gvantanamo cietums ir degradējis ASV morālo autoritāti. Noraidītais militārās tiesas dalībnieks bija sacījis, ka ASV, Gvantanamo bāzē un citās slepenās vietās bez tiesas sprieduma, pārkāpjot cilvēktiesību normas, turot ieslodzītos, zaudē savu "brīvības un taisnīguma stara statusu". Viņš bija viens no 15 anonīmajiem pretendentiem uz tiesas locekļu amatu, un viņu pieteikumi Gvantanamo bāzē tika izskatīti divu dienu garumā, ziņo Reuters.
Prokurors Džefs Groherings, kurš bija panācis tiesas locekļa noraidīšanu, skaidroja, ka viņš ir izteicis uzskatus, kas naidīgi pret valdības viedokli. Tiesnesis bija atteicies virsnieku no tiesas sastāva izslēgt, bet prokurors bija izmantojis savas pilnvaras un panācis savu.