Negaidītā vizītē vakar ieradies separātiskajā Abhāzijā, Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs sacīja, ka lēmums atzīt Abhāzijas neatkarību ir bijis pareizs, un solīja Abhāzijas valdībai visu veidu sadarbības iespējas.
Šī bija pirmā reize, kad kāds Krievijas prezidents ir viesojies Abhāzijā, kopš Maskava atzina Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību. Krievijas piemēram ir sekojušas tikai dažas valdības – Venecuēla, Nikaragva un Mikronēzijas salu valstiņa Nauru. Savukārt daudzas Rietumu valstis šādu pieeju ir nosodījušas. Gruzija pastāv uz to, ka šīs abas valstis ir neatņemama Gruzijas sastāvdaļa, un šādu nostāju atbalsta arī Tbilisi sabiedrotie.
"Tas nebija viegls lēmums," par separātisko režīmu atzīšanu televīzijā pārraidītas uzrunas laikā sacīja D. Medvedevs. "Tomēr laiks ir parādījis, ka tas bija pareizs. Dienvidosetijas un Abhāzijas tautas pastāvēšana bija apdraudēta." Krievijas prezidents Abhāzijai apsolīja attīstīt ekonomiskās, politiskās un drošības attiecības – tajā skaitā abām separātiskajām teritorijām piešķirt finanšu palīdzību. Viņš piebilda, ka Abhāzijai esot visas iespējas kļūt par plaukstošu valsti.
Arī Gruzijas un Krievijas 2008. gada kara gadadienu Maskava izmanto, lai uzsvērtu savas attiecības ar šiem reģioniem. Pagājušajā gadā, pirmajā sadursmju gadadienā, Abhāziju apciemoja premjerministrs Vladimirs Putins.
Gruzija par D. Medvedeva vizīti ir izteikusi sašutumu. "Domāju, ka Krievijas prezidentam vairāk vajadzētu pievērsties savas valsts iekšējām problēmām," aģentūrai AFP sacīja Gruzijas apvienošanas lietu ministrs Temurs Jakobašvili. "Iespējams, viņš šādā veidā no tām mēģina novērst uzmanību." Ministrs domā, ka Krievija un tās sabiedrotie "joprojām spēlē spēli, kuru ir zaudējuši". "Šīs teritorijas ir atzītas par okupētām, un šāda veida braucieni uz turieni reģionam nedara neko labu," teica T. Jakobašvili.
Savukārt Dienvidosetijā vakar, kad tur notika kara piemiņas pasākumi, autoostā tika atrasts spridzeklis, ziņo ITAR-TASS. Amatpersonas vakar komentārus nesniedza, bet autoosta bija slēgta un tās apkārtne norobežota.
Gruzijas un Krievijas konflikts uzliesmoja naktī no 2008. gada 7. uz 8. augustu, kad Gruzijas spēki iebruka Dienvidosetijā, no kurienes tos drīz vien izspieda Krievijas armija. Drīz pēc tam Abhāzijā ar Krievijas atbalstu tika izveidota otrā fronte. 12. augustā ar Eiropas Savienības prezidējošās valsts Francijas starpniecību sastādīts pamiera līgums, ko Gruzija parakstīja 15. augustā, bet Krievija – dienu vēlāk. Krievija atsauca lielāko daļu savu bruņoto spēku no Gruzijas teritorijas, bet Abhāzijā un Dienvidosetijā izveidoja buferzonas, kā arī Gruzijas iekšienē izveidoja vairākus kontrolposteņus. Pamiera līguma nosacījumi līdz galam nav izpildīti, jo situācija, kāda tā bija pirms konflikta, nav atjaunota.