ASV pirmo reizi piemin Hirosimu
65. gadadienā, kopš ASV nometa atombumbu Japānas pilsētā Hirosimā, ASV pirmo reizi ir nosūtījušas savu pārstāvi uz traģēdijas piemiņas pasākumu.
Tas pulcēja arī citu kodolvalstu sūtņus, un atceres dalībnieki izteica cerību, ka atgādinājums par Hirosimu būs mudinājums atteikties no kodolieročiem pasaulē.
Hirosima pasaules vēsturē ir pirmā pilsēta, kas izpostīta ar kodolieročiem. 1945. gada 6. augustā 8.15 pēc vietējā laika tajā tika nomesta ASV atombumba. 9. augustā līdzīgā uzbrukumā cieta Nagasaki, un abās pilsētās uzbrukuma dēļ nākamo mēnešu laikā nomira 140 000 cilvēku. Japāna kapitulēja 15. augustā, un II pasaules karš bija beidzies. Vakar, pieminot notikušo, 8.15 pilsētā tika izsludināts klusuma brīdis, savukārt piemiņas vietā skanēja bērnu kora balsis un zvanu skaņas, vēsta BBC.
"Mums visai pasaulei ir jāstāsta, cik ļoti izdzīvojušie ilgojas pēc kodolieroču aizliegšanas," ceremonijas laikā sacīja Hirosimas pilsētas galva Tadatoši Akiba, uzrunājot aptuveni 55 000 sanākušo cilvēku. "Mirušajiem es veltu savas lūgšanas. Jums vairs nebūs ilgi jāgaida."
Bez ASV arī Lielbritānija un Francija pirmo reizi bija nosūtījušas savus pārstāvjus uz piemiņas pasākumu. Kopumā ceremonijā pie atombumbas upuru memoriāla bija pulcējušies 74 valstu pārstāvji. 2008. gadā Ķīna nosūtīja zema ranga ierēdni, bet šogad savu pārstāvi tā nesūtīja, raksta AP. ASV vēstnieks Džons Rūss Hirosimas memoriālā sacīja, ka šī ir iespēja vairāk uzmanības pievērst mēģinājumiem atteikties no kodolieročiem – tas ir arī viens no B. Obamas valdības mērķiem. "Nākamo paaudžu vārdā mums ir jāturpina darbs, lai izveidotu pasauli, kurā nav kodolieroču," sacīja Dž. Rūss.
Līdzīgas idejas izteica arī ANO ģenerālsekretārs Bans Ki Mūns, kurš arī šajā pasākumā bija ieradies pirmo reizi. "Dzīve ir īsa, bet atmiņa – ilga," viņš sacīja pie mūžīgās uguns. "Daudziem no jums tā diena atmiņā joprojām ir tikpat koša kā gaisma, kas uzplaiksnīja atombumbas sprādzienā, un tik tumša kā melnie lieti, kas pēc tam lija." Viņš uzsvēra nepieciešamību visā pasaulē atteikties no kodolieročiem.
Japānas valdība bija izteikusi gandarījumu par ASV lēmumu uz pasākumu nosūtīt vēstnieku Japānā. Hirosimas mērs T. Akiba bija izteicis cerību, ka uz piemiņas brīdi ieradīsies arī ASV prezidents Baraks Obama. Lai arī B. Obama solīja piedāvājumu apsvērt, tomēr, tā kā tas izraisītu daudz kritikas pašmājās, no šāda soļa viņš atteicās.
Bijušais ASV prezidents Džimijs Kārters Hisosimas Miera muzeju apmeklēja 1984. gadā – tas notika vairākus mēnešus pēc tam, kad bija beidzies viņa prezidentūras termiņš. Augstākais ASV pārstāvis, kas piemiņas vietu ir apmeklējis, vēl atrodoties amatā, ir ASV Kongresa pārstāvju palātas priekšsēdētāja Nensija Pelosi.
Daudzi japāņi gan vairāk par ASV sūtņiem vēlas Vašingtonas atvainošanos par uzbrukumu Japānas pilsētām, jo uzskata, ka to bombardēšana bija nepamatota. "Es negribētu te redzēt Baraku Obamu," sacīja studente Kacuki Fudži. "Nedomāju, ka mums ir vienāda izpratne par to, kas ir miers. Viņš laikam domā, ka daži kari ir labi, bet daži – slikti. Es turpretim uzskatu, ka tie visi ir slikti."
Kara laikā nepieciešamību nomest atombumbas ASV skaidroja ar to, ka šādā veidā tiks pietuvinātas kara beigas un varēs izvairīties no asiņainām sauszemes kaujām.