Vācijā cīnās pret publisku dzeršanu
Vācijas alkohola lietošanas likumi ir visai liberāli, un varasiestādēm daudz problēmu sagādā cīņa ar šīs brīvības sekām – tukšām pudelēm, alkohola dzērējiem un arī iereibušiem indivīdiem. Tāpēc daudzviet politiķi nākuši klajā ar vairākām iniciatīvām, lai cīnītos ar šīm parādībām.
"Mums ir problēma ar alkohola patērēšanu publiskās vietās un ar cilvēkiem, kas dzer pārāk daudz un traucē sabiedrisko kārtību," stāsta Bādenes-Virtembergas pavalsts deputāts Reinholds Galls. "Arī veikalu īpašnieki sūdzas, ka dzeršana un cilvēku atrašanās reibuma stāvoklī aizbaida klientus."
Tomēr vienkārši aizliegt lietot alkoholu sabiedriskās vietās nav tik vienkārši, kā varētu izklausīsies, raksta Spiegel Online. Vācijas pašvaldībām nav pilnvaru, lai vienkārši pieņemtu likumus, kas šādas darbības aizliedz. Vispirms pavalstij ir jāmaina likumi, kas regulē policijas tiesības. Bādenes-Virtembergas deputāti tieši to arī pašlaik mēģina izdarīt.
Likumdevēji, kas iestājas par alkohola aprites ierobežojumiem, norāda, ka tas palīdzētu arī cīņā pret noziedzību. Piemēram, Freiburgas universitātes pilsētiņā pēc alkohola lietošanas aizlieguma noziedzības līmenis nokrities par 16 procentiem. Tomēr universitātes noteiktajam ierobežojumam bija īss mūžs: pēc 18 mēnešiem to atcēla reģionālā tiesa, jo tas esot bijis pārlieku plašs. Līdzīgu iemeslu dēļ tiesa atcēla arī alkohola lietošanas aizliegumu Magdeburgas pilsētā.
Tomēr Vācijā ir pilsētas, kur alkohola dzeršana publiskās vietās vai nu jau ir aizliegta, vai arī drīzumā ieviesīs šādus ierobežojumus, – tai skaitā Potsdama, Āhene un Aulendorfa. Tomēr ierobežojumi ne vienmēr nes gaidītos panākumus. Piemēram, kad dzeršana parkos 2009. gadā tika aizliegta Berlīnes Mites rajonā, alkohola cienītāji vienkārši pārcēlās uz parku tuvējām ielām, tādējādi radot vēl lielākas problēmas vietējiem iedzīvotājiem. Šogad neveiksmīgais aizliegums tika atcelts.
Aizliegumu kritiķi norāda, ka šādā veidā varasiestādes vēršas arī pret pilsoņiem, kuri nedara neko sliktu, bet vienkārši vēlas pēc darba ceļā uz mājām izdzert pudeli alus. Lai arī alkohola aizlieguma atbalstītāji norāda, ka pērnā gada nogalē, kad Hamburgas vilcienu kompānija Metronom vagonos bija aizliegusi dzert, pārkāpumu līmenis nokritās par 70 procentiem, nav noliedzams, ka šādus aizliegumus ir ļoti grūti kontrolēt. Vilcienos pasažieru ir daudz, vilcienu ir daudz, bet kontrolētāju – maz. Kā kompromisu Hamburgas satiksmes regulētājs pieņēma normu, kas par alkohola reibuma izraisītu sliktu uzvešanos paredz piemērot soda naudu 15 eiro apmērā, kā arī apmācīt apsardzi, lai efektīvāk tiktu galā ar dzērājiem.
Ir arī pašvaldības, kas uzskata, ka aizliegšana nav efektīvākais līdzeklis, lai kontrolētu publisku dzeršanu un tās sekas. Tāpēc Ķīle izmēģina dažādus citus variantus. Piemēram, 2003. gadā pilsēta izveidoja telpas, kur alkohola lietotāji netraucēti drīkst dzert sevis līdzpaņemtos dzērienus – alu vai vīnu. Stiprie alkoholiskie dzērieni gan nav atļauti. Interesi par šādas metodes pārņemšanu ir izteikušas arī vairākas citas pilsētas – tajā skaitā Berlīne, Hamburga, Dortmunde un arī Freiburga.
Berlīnes Kreicbergas rajonā pagājušajā gadā tika atvērta viena šāda dzeršanas vieta un, ja izdosies piesaistīt līdzeļus, šogad taps vēl viena – aprīkota ar tualeti, kā arī stendu, kur alkoholiķi un citi atkarīgie varēs saņemt palīdzību atkarību uzveikšanai.