Pēc četriem gadiem, kas pavadīti NATO spēku operācijās Afganistānā, vakar savu misiju nemierīgajā valstī noslēdza Nīderlandes kontingents. Šajā laikā krituši 24 nīderlandiešu karavīri un iztērēti 1,4 miljardi eiro.
Nīderlandes karavīru došanās mājās ir pirmais nozīmīgais karaspēka atsaukums Afganistānas kara laikā, kas pašlaik rit devīto gadu. Konflikta risinājumu gan neredz, un tālibu nemiernieku aktivitāte tikai pieaug – NATO karavīru upuru skaits arī.
Nīderlandes karavīru ceļš mājās sākās ar nelielu ceremoniju Uruzgānas provincē, kur atrodas vairums no Afganistānā karojošajiem 1950 nīderlandiešiem. Nīderlandes Ārlietu ministrija paziņojusi, ka visi karavīri mājās būs atgriezušies līdz septembrim, savukārt vairums no kara tehnikas – tai skaitā četri iznīcinātāji F16, trīs helikopteri Chinook un pieci helikopteri Apache – uz Nīderlandi tiks nogādāti līdz gada beigām.
Nīderlandiešu karavīri vairāk ir bijuši iesaistīti nevis karošanā, bet gan aizsardzībā, teritorijas attīstīšanā un diplomātiskos kontaktos ar vietējiem cilšu vadītājiem. NATO Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) vadība, kas iepriekš Nīderlandi bija lūgusi pagarināt savas uzturēšanās termiņu par vienu gadu, izplatītajā paziņojumā ir uzteikusi Nīderlandes devumu šajā karā. "Nīderlandiešu spēki Uruzgānā ir kalpojuši teicami, mēs godinām viņu upurus, kā arī viņu afgāņu kolēģu upurus, kas ziedoti viņu uzturēšanās laikā provincē," teikts ISAF preses pārstāvja Džoela Hārpera parakstītajā paziņojumā. Arī Afganistānas prezidents Hamīds Karzajī ir pateicies Nīderlandei par karavīru un strādnieku darbu, "būvējot valsti".
"Starptautiskā kopiena un NATO Afganistānai palīdz nostāties pašai uz savām kājām," izteicies Nīderlandes ārlietu ministrs Maksims Ferhāgens. "Nīderlande ir pildījusi savu pienākumu un ieguldījusi pūles Afganistānas atjaunošanā un drošības vairošanā." Savukārt Nīderlandes armijas štāba priekšnieks Pēteris van Ūms, kura dēls ir viens no Afganistānā kritušajiem karavīriem, paziņojis, ka viņa valsts karavīri ir sasnieguši "reālus rezultātus, ar kuriem Nīderlande var lepoties". Nīderlande Uruzganā ir ieguldījusi 1,4 miljardus eiro, un šajā laikā nevalstisko organizāciju skaits, kas piedalās provinces attīstīšanā, ir pieaudzis no sešām līdz 50.
NATO aicinājumam pagarināt Afganistānas misiju Nīderlande nepaklausīja, jo par atbalstu šim lūgumam nespēja vienoties valsts valdība, un februārī tā krita. Uz Uruzgānu nīderlandiešu vietā tiks nosūtītas citas daudznacionālo spēku vienības, kuru sastāvā būs slovāki. Tālibi Uruzgānā ir aktīvi, un tur ir arī liels opija magoņu audzēšanas centrs. Tālibi ir apsveikuši nīderlandiešu aiziešanu un aicinājuši līdzīgi rīkoties arī citas valstis.
Lai arī NATO noliedz, ka nīderlandiešu aiziešanai būs liela ietekme uz operācijām, tomēr tas noticis laikā, kad izskan aizvien vairāk šaubu par kara stratēģiju un iespējām panākt gaidīto iznākumu. Tāpēc aiziešanu var uzskatīt par simbolisku, un tās ietekme būs krietni lielāka nekā Nīderlandes karavīru proporcija visā ISAF karaspēkā, vēsta BBC. Pašlaik Afganistānā karo apmēram 150 tūkstoši NATO un ASV karavīru, bet aizvien lielākais upuru skaits, kas jāmaksā ne tikai ASV, bet arī citu valstu karavīriem, Afganistānas kampaņu padara aizvien nepopulārāku daudzviet pasaulē. Šogad Afganistānā ir krituši 408 NATO karavīri, vēsta AFP. Četru gadu laikā Nīderlande Afganistānā ir zaudējusi 24 karavīrus.
Nākamajā gadā savus 2800 karavīrus no Afganistānas mājās vedīs Kanāda, arī Lielbritānija un ASV apsver iespēju 2011. gadā atsaukt daļu sava kontingenta, Polija Afganistānu atstās 2012. gadā, savukārt 2014. gadā ir paredzēts kaujas operācijas izbeigt pavisam.