Srebrenicas asinsizliešanas gadadienā vakar, piedaloties vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku, tika pārapbedītas 755 identificētu cilvēku mirstīgās atliekas.
Bosnijas serbu ģenerāļa Ratko Mladiča vadītie spēki musulmaņu apdzīvoto Srebrenicu ieņēma 1995. gada 11. jūlijā un nogalināja apmēram astoņus tūkstošus pilsētā dzīvojošo cilvēku. Iepriekš ANO šo vietu bija pasludinājusi par drošu patvērumu, uz kuru Bosnijas kara laikā devās daudz bosniešu. Tomēr tās aizsardzība bija maznozīmīga, un serbu spēki viegli salauza ANO spēku pretestību. Šī asinsizliešana tiek uzskatīta par lielāko, kas Eiropā notikusi kopš Otrā pasaules kara. Upuru mirstīgās atliekas tika apraktas masu kapā, savukārt vēlāk nozieguma slēpšanas nolūkos tie tika atrakti un upuru pīšļi aprakti mazākos kapos, raksta Reuters.
Līdz šim īpašā kapsētā bija pārapbedīti vairāk nekā 3700 upuru, kas izrakti no masu kapiem un identificēti. Varasiestādes vēl joprojām nemarķētos kapos meklē nogalināto mirstīgās atliekas un mēģina tās atpazīt.
Vakardienas ceremonijas laikā sanākušie cilvēki cits citam padeva ar zaļu audumu apsegtos zārkus, kas tika guldīti Potočaru kapsētā – Potočari atrodas sešus kilometrus no Srebrenicas. Kapsētā ir izvietotas baltu kapakmeņu rindas. "Man nav nekā, ko zaudēt," aģentūrai Reuters ar asarām acīs sacīja 58 gadus vecā Hatidza Mehmediviča, kas bija atnākusi apbedīt savu vīru un divus dēlus. "Tagad es varu tikai cīnīties, lai uzvar taisnība." Savukārt Hasans un Suhra Mahiči, kuriem ir vairāk nekā 80 gadu, vakar beidzot varēja apbedīt savus dēlus. "Labāk viņi mūs būtu nogalinājuši visus kopā, nevis likuši pārdzīvot visu šo," aģentūrai AFP sacīja H. Mahičs.
ANO Kara noziegumu tribunāls Hāgā R. Mladičam un viņa politiskajam vadītājam Radovanam Karadžičam ir uzrādījis apsūdzību par genocīdu un citiem noziegumiem. Pirms diviem gadiem Serbijā R. Karadžičs tika notverts, tomēr viņš noliedz savu vainu visās apsūdzībās, arī saistībā ar Srebrenicu. Savukārt ģenerālis R. Mladičs joprojām ir brīvībā.
Srebrenicas slaktiņš arī pašlaik starp reliģiskajām un etniskajām kopienām sadalītajā Bosnijā un Hercegovinā ir sāpīgs temats. Musulmaņos ir saglabājies rūgtums, ka pasaule nespēja šo traģēdiju novērst. Pie Srebrenicas upuru kapsētas ar Vācijas nevalstiskās organizācijas Politiskā skaistuma centrs atbalstu vietā, kur ieplānots piemineklis ANO lomai notikušajā, tika izvietoti plakāti ar uzrakstu ANO kauna stabs. Organizācijas pārstāve Merima Spahiča stāsta, ka tā būs "metafora milzīgajai ANO nodevībai pret Bosniju un nespējai aizsargāt upurus".
Izrādot politisku žestu, pasākumu apmeklēja arī Serbijas prezidents Boriss Tadičs. Martā Serbijas parlaments pieņēma rezolūciju, ar kuru Serbija atvainojas par slaktiņu un atzīst, ka tā varēja darīt vairāk, lai traģēdiju novērstu. Daudzi gan iebilst pret to, ka masu saziņas līdzekļos viņi tiek uzskatīti par genocīda pastrādātājiem. "Serbi neapstrīd to, kas notika Srebrenicā, bet viņus aizvaino manipulēšana ar skaitļiem," BBC sacīja Mladens Grujičs, kurš pārstāv organizāciju, kas palīdz serbu kara upuriem, un norāda, ka bieži vien tiek aizmirsts, ka arī serbiem bija daudz upuru.