Telekomunikāciju uzņēmumā France Telecom pēdējos 18 mēnešos sev dzīvību ir atņēmuši vairāk nekā 20 cilvēki. Skandālam vēršoties plašumā, jautājuma risināšanā ir iesaistījusies arī Francijas valdība. Tomēr šis nav vienīgais uzņēmums, kurā darbinieki cieš, un spriedze nomāc arī daudzus citus nodarbinātos.
Darbinieki vaino uzņēmumu
Uzņēmuma darbinieki savu dzīvi izbeiguši, iedzerot miegazāles, pakaroties, izlecot pa biroja logu. Pēdējā pašnāvība notika šonedēļ, kad 32 gadus vecā Stefānija metās ārā pa ceturtā stāva logu. Viņa bija 23. France Telecom nodarbinātā, kas ir izdarījusi pašnāvību kopš pērnā gada februāra. Visi mēģinājumi nav bijuši veiksmīgi: kāds vīrs, kurš bailēs par atlaišanu pagājušajā nedēļā iedūra sev vēderā, pašlaik ārstējas slimnīcā, un viņa stāvoklis ir stabils.
Daži pašnāvnieki atstājuši zīmītes, kurās par iemeslu savai aiziešanai minēti darba apstākļi. Piemēram, kāds 52 gadus vecs darbinieks, kurš sev dzīvību atņēma pagājušā gada jūlijā, rakstīja, ka ir pārstrādājies un viņu terorizējot vadība. "Pašnāvību es izdaru darba dēļ France Telecom. Tas ir vienīgais iemesls," viņš paziņoja.
Pašnāvību līmenis uzņēmumā, kura ceturtā daļa pieder Francijai, ir kļuvis par politisku jautājumu. Papildu spiedienu uzņēmumam radīja tas, ka nodarbinātības lietu ministrs Ksavjērs Darkoss France Telecom vadību izsauca uz tikšanos. "Tas, ka uzņēmumā turpina notikt šīs briesmīgās lietas, valdībai liek būt vērīgākai," paskaidroja ministrs. Savukārt Francijas nodarbināto arodbiedrības MEDEF vadītājs Lorenss Pariso ir atzinis savu bezspēcību pašnāvību novēršanā un vien izteicis līdzjūtību tuviniekiem, raksta Spiegel Online.
Francijā tāpat kā vairākās citās valstīs pieaug bezdarbs, tiek slēgti uzņēmumi un atlaisti daudzi darbinieki. Francijas valdība uzņēmuma darbinieku pašnāvības sliecas uzskatīt par pazīmi, ka ieviestās ekonomikas stimulēšanas programmas nedarbojas, kā paredzēts. Tāpēc politiķi un uzņēmuma vadītāji mēģina izstrādāt jaunus pasākumus, kuru uzdevums būtu mazināt darbinieku stresu, spriedzi un konfliktu, ko varētu izjust France Telecom nodarbinātie – to ir aptuveni simts tūkstoši.
Nāvējošās reformas
Viens no soļiem ir garantijas, ka līdz oktobra beigām neviens darbinieks citā darbā pārcelts netiks, lai gan šādas pārmaiņas draudēja apmēram 500 cilvēkiem. Turklāt France Telecom darbā tiks pieņemts vairāk profesionālu mediķu un cilvēku attiecību speciālistu. Tiks izveidoti palīdzības punkti, kuros vērsties varēs tie, kam nepieciešama psihologa palīdzība. Arī darbinieki tiek lūgti ziņot par kolēģiem, kuriem novērojamas depresijas pazīmes. Nodarbinātības lietu ministrs ir uzsvēris, ka uzņēmumam sociālajā līmenī jādarbojas tikpat efektīvi, kā tas darbojas tehnoloģiskajā līmenī.
Pagaidām ir grūti spriest, vai ieviestie uzlabojumi samazinās pašnāvību skaitu. Jāņem vērā, ka lielu daļu līdzšinējo nāves gadījumu izraisīja reformas uzņēmumā. Kopš 1998. gada, kad lielākā daļa kompānijas, kas reiz bija daļa no Francijas pasta, ir privatizēta, un tas ir mainījis darbības stilu – lielāks uzsvars tagad likts uz produktivitātes un pelņas kāpināšanu, un par to saņemti arodbiedrību iebildumi. "Tur vairs nav cilvēcības un kaimiņu attiecību. Svarīga ir tikai uzņēmējdarbība," stāsta arodbiedrības CFTC nacionālā sekretāre Patrīcija Diošē.
Optimizācijas darbu laikā ir atlaisti 40 tūkstoši darbinieku, tomēr tas nav vienīgais iemesls darbinieku satraukumam. Viņi sūdzas arī par piespiedu pārcelšanām citos darbos. Piemēram, daļai tehniķu ir bijis jākļūst par klientu apkalpošanas centra darbiniekiem, tomēr pirms jauno darba pienākumu uzņemšanās tie neesot pietiekami apmācīti. Savukārt neražīgākie tirgvedības nodaļas darbinieki ir pārcelti uz zvanu pieņemšanas centrāli. Rezultāts ir tāds, ka darbinieki izjūt spiedienu, bailes un neskaidrību.
"Nav nemaz tik dramatiski..."
Jāpiebilst, ka jau 2007. gadā France Telecom izveidoja pārraudzības komiteju, kuras uzdevums bija ievākt darbinieku sūdzības. Tomēr, kā redzams, tā nav darbojusies efektīvi, un tikai salīdzinoši nesen uzņēmuma vadība sākusi uztraukties par pašnāvībām. "Nav jau tik dramatiski, esmu redzējis arī sliktākus gadījumus," franču satīriskais žurnāls Le Canard Enchainé citē kompānijas cilvēku attiecību nodaļas vadītāja Olivera Barbero sacīto. "Pašnāvību skaits pat nepieaug. 2000. gadā to bija 28 un 2002. gadā – 29."
Rādās, ka uzņēmuma vadītājs Didjē Lombārs šo jautājumu uzskata drīzāk par sliktumu sabiedriskajām attiecībām, nevis par kāda cita veida problēmu. Viņš ir izteicies, ka daļa no problēmas ir arī masu saziņas līdzekļu šim jautājumam pievērstā uzmanība. "Tās ir drāmas – un tās gadās," sacīja D. Lombārs, žēlojoties, ka pašnāvības tiek tik plaši apspriestas sabiedrībā. "Jo vairāk par ko tādu runā, jo vairāk šādas domas nonāk psiholoģiski nestabilu cilvēku galvā."
Šādi uzņēmuma vadītāju izteikumi, kuros nav līdzjūtības pret cietušajiem un viņu tuviniekiem, situāciju ir padarījuši vēl smagāku. Tomēr viņiem joprojām ir iespējas mazināt spriedzi uzņēmumā. Nākamos trīs mēnešus vadītāji braukās pa Franciju, tiksies ar darbiniekiem un mēģinās noskaidrot, kāpēc tie ir tik nelaimīgi. D. Lombārs arī ir solījis, ka vadošos amatus ieņemošie darbinieki tiks labāk apmācīti. "Mēs jau pašlaik viņus apmācām atbilstoši zinātniskām veiksmīgas vadības metodēm. Tomēr tas laikam nav bijis pietiekami," sacīja D. Lombārs.
Depresīvie francūži
Lai varētu spriest par to, ko nozīmē pašnāvību skaits France Telecom, var paskatīties uz vispārējo pašnāvību skaitu Francijas sabiedrībā. 2007. gadā uz 100 tūkstošiem cilvēku bija 16,3 pašnāvības. Vīrieši pašnāvību izdara apmēram trīs reizes vairāk nekā sievietes, savukārt vecuma grupā no 45 līdz 49 gadiem vīrieši ir īpaši pašnāvnieciski – uz 100 tūkstošiem ir 41,6 labprātīgas nāves gadījumi. Līdz ar to, statistiski spriežot, pusotra gada laikā reģistrētais mirstības līmenis France Telecom aptuveni atbilst vispārējam – un šo argumentu uzmanto arī uzņēmuma vadība, atspēkojot kritiku par sliktu izturēšanos pret darbiniekiem. Bet, pat ja uz problēmu skatās šādi, šis jautājums ir pievērsis uzmanību augstajam depresijas līmenim, kāds acīmredzami valda darbinieku vidē, secina BBC.
Var teikt, ka Francijā strādniekiem darbs ir drīzāk izklaide. Darba nedēļa ilgst 35 stundas, ir divas stundas gari pusdienu pārtraukumi un garas brīvdienas. Tomēr, pēc Pasaules veselības organizācijas datiem, Francijā ir viens no augstākajiem ar darba jautājumiem saistīto pašnāvību rādītājiem pasaulē. Tikai ASV un Ukrainā darbs letālu depresiju rada biežāk. Pirms diviem gadiem veiktā aptaujā par darba problēmām trīs ceturtdaļas francūžu par lielāko atzina stresu.
Jāpiebilst arī, ka France Telecom nav vienīgais uzņēmums, kam pašnāvības sagādā nepatikšanas. 2007. gadā par darba apstākļiem tika sākta izmeklēšana autoražotājā Renault, jo vienā no tā rūpnīcām pašnāvību trijos mēnešos izdarīja četri cilvēki. Izmeklēšanā tika atklāts, ka sasprindzinājuma līmenis Renault četras reizes pārsniedz to, kāds strādniekiem Francijā ir vidēji. Arī autoražotājam Peugeot ir bijušas problēmas ar pašnāvībām, un tas ir ieviesis karsto līniju problēmu māktajiem, turklāt Francijas valdība pēc šīm nedienām nolēmusi rīkot konferenci, kurā par strādnieku problēmām runās vadība, darbinieki un arodbiedrības.