Ukrainas kuteru apšaude un sagrābšana neitrālajos ūdeņos, jūrnieku aizvešana gūstā uz Maskavu, kravas kuģu satiksmes traucēšana Azovas jūrā – kārtējā agresija liek jautāt: bet ko par to domā paši Krimas iedzīvotāji?
Ja kādiem Krimas iedzīvotājiem ir noteicošais vārds par to, kāds viedoklis šajā pussalā ir jāņem vērā, tad tie ir cilvēki, kam tā ir vienīgā dzimtene - tātad Krimas tatāri. Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Eskenders Barijevs, kurš ir viens no darbīgākajiem Krimas tatāru aktīvistiem Ukrainas brīvajā daļā, un Refats Čubarovs - Medžlisa priekšsēdētājs un krimiešus pārstāvošais Augstākās Radas deputāts, kurš astoņdesmitajos gados bija Latvijas Valsts arhīva direktors, Latvijas Tautas Frontes aktīvists un Rīgas domes deputāts (1989-1992) no LTF frakcijas.
- Ko šobrīd piedzīvo parastie Krimas iedzīvotāji?
E. Barijevs: - Okupētajā Krimā pie mana tēva (85 gadi, invalīds pēc trim insultiem) un viņa māsām šonedēļ atkal bija FDD, atkal sauca pie izmeklētāja uz nopratināšanu.
- Kādā sakarībā?
E. Barijevs: - Tur jau tā lieta: kāpēc ir jāpratina astoņdesmitgadīgi pensionāri un invalīdi, it kā viņi būtu kaut kādi ekstrēmisti? Tā ir okupantu loģika: jāaizskar tie, kas paši nevar par sevi parūpēties.
R. Čubarovs: - Tādas lietas notiek visu laiku kopš Krimas aneksijas. Katru nedēļu, kā pēc grafika, rīko kratīšanas pie Krimas tatāriem, viņu sabiedriskajās organizācijās, mājās, dievnamos. Aizskar ģimenes. Nevienu reizi nav atraduši neko tādu, kas būtu aizliegts pat pēc FDD ieskata, tomēr kratīšanas un aresti turpinās.
E. Barijevs: - Krievijas Federācijas veikto aneksiju neatzīstu un uzskatu par noziedzīgu. Uzskatu, ka okupācijas vara pārkāpj Krimā cilvēktiesības, veic represijas un genocīdu pret pamatiedzīvotājiem. Noslepkavoti Rešats Ametovs, Edems Asanovs un citi, bezvēsts prombūtnē atrodas desmitiem citu. Bez kinorežisora Oleha Sencova cietumos sēž vēl simti. Sagrābti valsts un privātie uzņēmumi, pašvaldību īpašumi.
- Bet kāpēc jāsauc uz pratināšanām 85 gadus vecs invalīds?
E. Barijevs: - Es uzskatu, ka tādā veidā FDD mēģina izdarīt spiedienu uz mūsu ģimenēm sakarā ar to, ka tūkstošiem cilvēku pievienojušies jaunajai starptautiskajai kustībai par Krimas atbrīvošanu #LiberateCrimea. Esmu pārliecināts, ka pienāks diena, kad visi noziedznieki stāsies tiesas priekšā! No atbildības nevar izvairīties. Nacistiskie kara noziedznieki ne reizi vien taču sēdās uz apsūdzēto sola pat pēc 50 un vairāk gadiem. Aizdomājieties, pirms izpildāt noziedzīgās pavēles!
R. Čubarovs: - Akcija #LiberateCrimea ceļo pa visu pasauli un 10. decembrī nonāks līdz Rīgai! Bet tā nav vienreizēja akcija, tā ir ilglaicīga kustība. Nevardarbīgā cīņa par starptautisko likumu ievērošanu.
- Kas notiek ar Krimas iedzīvotāju skaitu? Visur var satikt krimiešus, kas devušies prom no mājām.
R. Čubarovs: - Tā ir taisnība, ka daudzi ukraiņi, Krimas tatāri un citi devušies uz Ukrainas brīvo daļu, bet vienlaikus arī daudzi krievi bezdarba un ekonomikas sabrukuma dēļ emigrējuši uz Rostovu pie Donas vai Maskavu.
E. Barijevs: - Vienlaikus pieejamie dati par iedzīvotāju sastāvu parāda: iedzīvotāju skaits ir tikai dažus tūkstošus mazāks nekā pirms pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka Kremļa režīms veic masīvu Krimas pussalas militarizāciju, pārvietojot uz turieni lielu karavīru skaitu ar visām viņu ģimenēm. Kas tas ir, ja ne okupācija!
- Un ko tas nozīmē Krimas tatāriem?
R. Čubarovs: - Mūsu valodā vairs neiznāk grāmatas Krimā, mūsu telekanāls ATR spiestā kārtā pārcēlies uz Kijevu. Mūsu brīvprātīgi izveidotā pašorganizēšanās kārtība ir tāda, ka mums ik pa laikam jānotur Kurultaja vēlēšanas, kas tālāk ievēlē izpildpadomi - Medžlisu. Vēlēšanās piedalās visi Krimas tatāri, kā arī visi viņu ģimeņu locekļi neatkarīgi no tā, ar ko saradojušies. Skaidrs, ka okupācijas apstākļos nekādas Kurultaja vēlēšanas nevar notikt. Mēs tagad to risinām.
E. Barijevs: - Viņi grib radīt iespaidu, ka Krimas tatāri nevarot leģitīmi paši izvēlēt savus priekšstāvjus, kuri pēc tam publiski pauž mūsu tautas gribu.
- Atmodas aktīvists Valdis Šteins intervijā Neatkarīgajai saka: latvieši neesot piepildījuši Atmodas laiku solījumu palīdzēt Krimas tatāriem nodibināt pašiem savu neatkarīgu valsti.
R. Čubarovs: - Tāda demokrātiska valsts mums ir, un tā saucas Ukraina! Neaizmirsīsim, ka Staļina laikā pilnīgi visus Krimas tatārus deportēja uz Sibīriju un Vidusāziju. Puse no mūsu tautas aizgāja bojā. Tikai pēc Ukrainas Republikas neatkarības mēs 1992. gadā varējām pamazām atgriezties savā dzimtenē! Ukraina ir pirmā valsts iekārta pēdējo 300 gadu laikā, kurā Krimas tatāri var nejusties kā paverdzināšanai un izsūtīšanām nolemta minoritāte.
E. Barijevs: - Tagad mūs cenšas izdzīt no Krimas ar represijām un bezdarbu, arestiem un kratīšanām. Mēs augstu novērtējam Latvijas palīdzību: tieši šobrīd tai ir pienācis īstais laiks.
