ASV valsts sekretārei Hilarijai Klintonei viesojoties Azerbaidžānā, tās valdība viņu aicinājusi plašāk piedalīties Kalnu Karabahas konflikta risināšanā.
Uz Kalnu Karabahu pretenzijas ir gan Azerbaidžānai, kuras kontrole pār šo teritoriju zuda 90. gados, gan Armēnijai. Vašingtonas līdzšinējie mēģinājumi panākt Armēnijas un tās pretinieces Turcijas attiecību uzlabošanos ir pasliktinājuši Azerbaidžānas un ASV attiecības, jo Azerbaidžāna uzskata, ka Turcijas un Armēnijas izlīgums bez Armēnijas un Azerbaidžānas strīda risināšanas ir pretrunā ar tās interesēm.
Trīs gadu ilgā kara laikā dzīvību zaudēja aptuveni 30 tūkstoši cilvēku, savukārt Kalnu Karabahā dzīvojošie azerbaidžāņi zaudēja savas mājas un tagad mīt citviet Azerbaidžānā, vēsta BBC. Kalnu Karabaha kopš 1994. gada pamiera ir atradusies etnisko armēņu kontrolē, lai arī juridiski šī teritorija joprojām ir Azerbaidžānas sastāvā, un Kalnu Karabahas režīmu nav atzinusi neviena valsts, arī Armēnija ne. Azerbaidžāna šo teritoriju vēlas atgūt atpakaļ, savukārt Armēnija uzstāj, ka šai teritorijai pienākas neatkarība.
15 gadus ilgušās sarunas tā arī nav devušas rezultātu, miera līgums nav parakstīts, un situācija šajā teritorijā joprojām ir saspīlēta.
Aprīlī Baku paziņoja, ka Vašingtona Kalnu Karabahas konfliktā ir nostājusies Armēnijas pusē, un piedraudēja pārskatīt savas attiecības ar Vašingtonu. Pagājušajā mēnesī ASV aizsardzības ministrs Roberts Geitss prezidenta Baraka Obamas vārdā nogādāja Azerbaidžānas valdībai vēstuli, kurā atzīts, ka "mūsu attiecībās ir nopietni problēmjautājumi", bet izteikta cerība, ka tos izdosies atrisināt, un Baku aicināja nelietot spēku Kalnu Karabahā. Vēstulē Azerbaidžāna pie viena tika uzteikta par dalību Afganistānas karā un par atļaušanu izmantot savu sauszemes un gaisa telpu ASV un NATO karaspēkam nepieciešamo sūtījumu nogādāšanai uz Afganistānu. Azerbaidžāna ir arī būtisks naftas tranzīta punkts, kas uz Eiropu, apejot Krieviju, nogādā Centrālāzijas un Kaspijas jūras reģiona energoresursus.
Nedēļas nogalē savā rezidencē tiekoties ar H. Klintoni, Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs uzsvēra, ka starptautiskai likumdošanai atbilstošu risinājumu vēlas panākt, cik drīz iespējams, "jo mūsu tauta cieš". Pēc sarunas tiekoties ar žurnālistiem, I. Alijevs sacīja, ka sagaida, ka ASV kopā ar Azerbaidžānu un citām valstīm mēģinās atrisināt konfliktu. H. Klintone apstiprināja, ka Vašingtona ir apņēmusies uzturēt labas attiecības ar Baku un ka Azerbaidžānas problēmas ir būtiskas arī ASV.
Vizītes laikā Azerbaidžānā H. Klintone tikās arī ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem. Azerbaidžāna ir saņēmusi daudz kritikas par cilvēktiesību pārkāpumiem, vēsta Reuters.
Pēc tam H. Klintone devās uz Armēniju, lai tur mēģinātu panākt sarunu atsākšanu starp Armēniju un Azerbaidžānu. Savukārt Gruzijā viņas uzdevums ir uzsvērt, ka tās režīmam joprojām ir Vašingtonas atbalsts, lai arī ASV vēlas uzlabot attiecības ar Krieviju, ar kuru Gruzijai ir daudz nesaskaņu.
Sestdien H. Klintone viesojās Polijā, kur parakstīja līgumu par raķešu aizsardzības sistēmu, kas atļauj Polijā izvietot amerikāņu raķetes. Polijā viņa arī solīja piešķirt 15 miljonus dolāru Aušvicas nāves nometnes saglabāšanai un uzteica Poliju kā demokrātijas paraugvalsti. Iepriekš viņa bija devusies uz Ukrainu.