Lietuva piemin eksprezidentu

Aļģirds Brazausks, kas aizsaulē aizgāja sestdien, bija Lietuvas komunisma laikmeta politiķis, kurš pēc valsts neatkarības atgūšanas kļuva par godātu demokrātisku valsts vadītāju. Viņam bija izšķiroša nozīme Lietuvas neatkarības kustībā.

Karjera padomju Lietuvā

A. Brazausks, kuram bija prostatas vēzis un limfaudu vēzis, nomira savā mājā Viļņā 77 gadu vecumā. Šodien notiek pirmā oficiālā A. Brazauska bēru rīkošanas komisijas sēde, un, iespējams, bēres notiks 1. jūlijā, vēsta Delfi.lt.

A. Brazausks dzimis 1932. gadā Roķišķos Panevēžas apriņķī. 1956. gadā viņš pabeidza studijas, kļuva par inženieri un sāka kāpt pa Komunistiskās partijas un valsts pārvaldes hierarhijas kāpnēm. Laikposmā no 1965. līdz 1967. gadam viņš bija Lietuvas būvmateriālu nozares ministrs, no 1967. līdz 1977. gadam – Valsts plānošanas komitejas priekšsēdētāja vietnieks, bet no 1977. līdz 1987. gadam – Lietuvas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas sekretārs.

Padomju Savienības līdera Mihaila Gorbačova vadītās perestroikas laikā A. Brazausks atbalstīja Lietuvas neatkarības kustību. 1988. gadā viņš kļuva par Lietuvas Komunistiskās partijas pirmo sekretāru, bet gadu vēlāk partija pārtrauca savu darbu Padomju Savienības Komunistiskās partijas sastāvā un kļuva par neatkarīgu partiju. "Vai nu partijai ir radikāli jāmainās, lai kļūtu tuvāka tautai, vai arī tai sevi ir jālikvidē," pasludināja A. Brazausks. A. Brazauska vadībā no partijas tika izraidīti vai arī paši aizgāja stingrās komunistiskās līnijas piekritēji, viņš arī atļāva veidoties konkurējošām politiskajām organizācijām un sekmēja tirgus ekonomikas attīstību.

Neatkarības kustības līderis

A. Brazauskam bija liela nozīme Lietuvas ceļā uz neatkarību. Pirms 1990. gada februāra vēlēšanām viņš izteicās: "Domāju, ka jaunajā sasaukumā būs mazāk komunistu, bet tie būs labāki komunisti." No 141 vietas Augstākajā padomē 101 ieguva opozīcija, un 11. martā Lietuva pasludināja neatkarību no Padomju Savienības. A. Brazausks kļuva par vēl starptautiski neatzītās neatkarīgās Lietuvas valdības vadītāja vietnieku. Nevēloties atteikties no Lietuvas, Maskava noteica ekonomisko blokādi, savukārt 1991. gada janvāra sadursmēs ar padomju varasiestādēm dzīvību zaudēja 14 cilvēki. Padomju Savienība visu Baltijas valstu neatkarību atzina 1991. gada 6. septembrī.

Pirms 1992. gada vēlēšanām A. Brazausks reformēja Komunistisko partiju, pārveidojot to par Demokrātisko darba partiju, kas uzvarēja parlamenta vēlēšanās. A. Brazausks kļuva par parlamenta priekšsēdētāju, bet gadu vēlāk viņš tika ievēlēts par Lietuvas prezidentu. Tajā pašā gadā Lietuvu atstāja pēdējās Padomju armijas vienības. A. Brazauska laikā Lietuva sāka ceļu uz NATO un Eiropas Savienību. Līdzīgi kā Latvija un Igaunija, arī Lietuva šajā organizācijās iestājās 2004. gadā.

Saprata, kurā pusē nostāties

1998. gadā A. Brazausks negaidīti paziņoja, ka nekandidēs uz atkārtotu termiņu un pārtrauks politisko darbību. Savu lēmumu viņš skaidroja ar to, ka viņš kā bijušais padomju režīma darbinieks nevar turpināt darbu neatkarīgās Lietuvas politikā.

Tomēr 2000. gadā viņš atgriezās, lai izveidotu kreiso un centrisko partiju koalīciju, kas vēlēšanās ieguva 51 deputāta vietu. 2001. gadā pēc Demokrātiskās darba partijas un Sociāldemokrātiskās partijas apvienošanās viņš sāka vadīt jaunizveidoto Sociāldemokrātisko partiju. Pēc valdošās koalīcijas sabrukuma viņa pēctecis prezidenta amatā Valds Adamkus viņu nominēja premjerministra amatam. Šajā darbā viņš pavadīja Lietuvas premjeriem neraksturīgi ilgu laiku – piecus gadus, bet demisionēja pēc tam, kad prezidents lika atlaist divus ministrus, kas apsūdzēti korupcijā. Sociāldemokrātisko partiju viņš vadīja līdz 2007. gadam, bet līdz pat savai nāvei saglabāja ietekmi Lietuvas politikā.

Kā raksta BBC, A. Brazausks bija piesardzīgs reformators, kurš sākotnēji domāja, ka Padomju Savienība ir jāpārveido par neatkarīgu komunistisku valstu federāciju, tomēr pēc tam viņš saprata, ka nacionālisma vilnis ir neapturams, un, atsakoties no komunisma, A. Brazausks vadīja Lietuvas pāreju uz demokrātiju.

"Viņš bija vēsturiska personība, labs politiķis, kas grūtos laikos uzticīgi strādāja Lietuvas labā," portālam Delfi.lt sacīja nu jau bijušais Lietuvas prezidents Valds Adamkus. "Viņš izšķirošā brīdī spēja izlemt, kurā pusē nostāties." Pašreizējā prezidente Daļa Grībuskaite atzina, ka A. Brazausks bija patiess cilvēks, kurš veda Lietuvu cauri grūtiem laikiem. "Atmiņas par pirmo tieši ievēlēto Lietuvas prezidentu Lietuvas tautas sirdīs paliks ilgu laiku," teica prezidente.

A. Brazausks bija divas reizes precējies, viņam ir divi pieauguši bērni un pieci mazbērni. Viņš bija Viļņas Ģedimina tehniskās universitātes, Kijevas universitātes, Minskas Humanitārās universitātes un Kauņas Tehniskās universitātes goda doktors. 23. jūnijā Krievijas vēstnieks Lietuvā Vladimirs Čhikvadze A. Brazauskam viņa rezidencē pasniedza Krievijas Goda ordeni, kas piešķirts par ieguldījumu sadarbības un labu kaimiņattiecību veidošanā starp abām valstīm.