Rīt Kirgīzijā notiks referendums par valsts iekārtu, un tā pozitīvs iznākums Kirgīziju varētu padarīt par pirmo parlamentāro demokrātiju Centrālāzijā.
Tomēr situācija šajā valstī, kur pirms divām nedēļām uzliesmoja etniskie nemieri, joprojām ir saspringta, un valsts bruņotajos spēkos izsludināta kaujas gatavība.
Balsojumu nepārcels
Kirgīzijas pagaidu valdība pie varas nāca aprīlī, kad nemieros tika gāzts līdzšinējā prezidenta Kurmanbeka Bakijeva režīms. ASV un Krievija, kam nabadzīgajā, bet stratēģiski svarīgajā Kirgīzijā ir armijas bāzes, uzmanīgi seko līdzi notikumu attīstībai, jo nemieri no Kirgīzijas var pārmesties arī uz citām valstīm.
Abas valstis iecerēto referendumu atbalsta, bet nevalstiskā organizācija Starptautiskā krīzes grupa, kas novēro militāros konfliktus visā pasaulē, ir viena no kustībām, kas aicina pārcelt referendumu. Pagaidu valdības vadītāja Roza Otunbajeva ir noraidījusi šādu iespēju, paziņojot, ka balsojums atcelts tiks tikai kara vai ārkārtēja stāvokļa gadījumā, vēsta Reuters. Starptautiskā
krīzes grupa savā paziņojumā atzīst balsojuma svarīgumu pagaidu valdības likumīguma nostiprināšanā, tomēr norāda, ka referendums pašlaik nav iespējams, ja tik daudz cilvēku pēc nemieriem joprojām dzīvo bez pajumtes. Šis apstāklis var ļaut apšaubīt referenduma iznākuma likumīgumu un vairot nestabilitāti nemierīgajā dienvidu reģionā. R. Otunbajeva turpretim paziņojusi, ka tieši referenduma pārcelšana varētu vairot cilvēku neapmierinātību un destabilizāciju.
Mazinās prezidenta pilnvaras
Konstitūcijas projekts paredz samazināt prezidenta pilnvaras un palielināt parlamenta varu. Prezidentam tiktu ļauts šajā amatā atrasties tikai vienu sešus gadus ilgu termiņu – pēc pašreizējās konstitūcijas, prezidents var strādāt divus piecus gadus ilgus termiņus. Jaunajā pamatlikumā līdz 70 gadiem ir paaugstināts pieļaujamais prezidenta vecums. Parlamenta deputātu skaits tiks palielināts no 90 līdz 120. Nevienai politiskajai partijai nebūs ļauts iegūt vairāk par 65 vietām. Par valsts amatpersonu kritizēšanu nevienu nedrīkstēs saukt pie kriminālatbildības, savukārt opozīcijai vairs nebūs nepieciešams iegūt oficiālu atļauju, ja tā pie valsts iestādēm vai pilsētu centrālajos laukumos vēlēsies rīkot protesta akcijas. Konstitucionālā tiesa tiks izformēta, un tās pienākumus pildīs Augstākā tiesa.
Trīs lielākās partijas, kas ir pārstāvētas pagaidu valdībā, konstitūcijas projektu atbalsta un uzskata, ka tā palīdzēs mazināt korupciju un radu būšanu valdībā. Pagaidu valdības vadītājas vietnieks Omurbeks Tekebajevs stāsta, ka jaunais pamatlikums neļaus varu koncentrēt vienās rokās, turklāt preziden-
tam netiks piemērota imunitāte un viņa ģimeni neuzturēs valsts – prezidentam būs jāiztiek ar savu algu. R. Otunbajeva uzsver, ka lēmumu pieņemšanas funkcija tiks piešķirta parlamentam.
Savukārt konstitūcijas projekta oponenti, tajā skaitā pagaidu valdības aizsardzības ministrs Ismaīls Isakovs, domā, ka parlamentāra republika ir pretrunā ar "kirgīzu mentalitāti un garu". Kirgīzijas bijušais Drošības padomes vadītājs Miroslavs Mijazovs izteicies, ka valsts vēl nav gana nobriedusi, lai kļūtu par parlamentāru republiku. Reformas gaidāmo neveiksmi viņš saista ar to, ka valstī ir vājas politiskās partijas un neattīstīta tirgus ekonomika.
Parlamenta vēlēšanas Kirgīzijā notiks oktobrī, savukārt prezidenta vēlēšanas plānots rīkot 2011. gada nogalē.
Uzbeki negrib balsot
"Spriedze joprojām saglabājas, un ir iespējamas provokācijas," aģentūrai Reuters sacīja Ošas vēlēšanu komisijas priekšnieks Muhtars Paizildajevs. "Esam lūguši armiju nodrošināt, lai balsošanas dienā neizskanētu neviens šāviens." Ošā un Džalalabadā joprojām naktīs ir komandantstunda. Šajās pilsētās, kā arī galvaspilsētā Biškekā tiks ieviesti pastiprinātas drošības pasākumi.
Ošā atrodas 82 vēlēšanu iecirkņi, kas apkalpos 150 000 reģistrēto vēlētāju. Par iedzīvotāju skaitu Kirgīzijas dienvidu daļā gan drošu ziņu nav, jo nemieru laikā savas mājas pameta apmēram 400 000 cilvēku, no kuriem apmēram viena ceturtā daļa patvērumu meklēja kaimiņos esošajā Uzbekistānā. Kopumā valstī ir vairāk nekā divi tūkstoši iecirkņu, bet 40 atrodas ārzemēs, vēsta BBC.
Kopš nemieriem desmiti tūkstoši cilvēku ir atgriezušies mājās, tomēr daudzi etniskie uzbeki vēl aizvien ir aizbarikādējušies savos rajonos un referendumu negrasās apmeklēt. Vēlēšanu rīkotāji ir ieplānojuši izmantot pārvadājamās balsošanas kabīnes, kas tiks nogādātas uzbeku rajonos. Tomēr arī šī prakse ir riskanta, jo pēc Kirgīzijas drošības spēku šīsnedēļas reidiem uzbeki varētu būt neapmierināti ar varasiestāžu pārstāvju parādīšanos. Reidi tika rīkoti, lai meklētu ieročus un iegūtu ziņas par bezvēsts prombūtnē esošajiem cilvēkiem, bet vietējie iedzīvotāji ir sūdzējušies par policijas vardarbību un laupīšanu.