Paziņojot par atteikšanos no plāniem Austrumeiropā būvēt pretraķešu vairogu, ASV ir solījušas, ka piedāvās jaunu veidu, kā stāties pretim iespējamiem naidīgo valstu raķešu uzbrukumiem. Austrumeiropas valstis šo soli var uzskatīt par mazinātām drošības garantijām, bet Krievija – par uzvaru strīdā ar ASV.
"Mēs atteiksimies no lielā fiksētā radara idejas un uzmanību veltīsim daudzpusējai pielāgojamai sistēmai," aģentūra Reuters citē Pentagona amatpersonu, kas atteicās konkretizēt, kāda varētu izskatīties jaunā sistēma. Wall Street Journal vēsta, ka šāda lēmuma pieņemšanas oficiālais iemesls ir tāds, ka Irānas raķešu programma nav attīstījusies tik strauji, kā tas sākotnēji paredzēts. Turklāt šādu vairogu būve ir arī ļoti dārga. Pagājušajā mēnesī ASV paziņoja, ka Polijā un Čehijā nolūkoto vietu problēmas būtiski palielinātu projekta izmaksas. Raķešu aizsardzības aģentūra jau ir izlietojusi 56 miljardus dolāru, lai izstrādātu raķešu aizsardzības sistēmu, un nākamo piecu gadu laikā bija plānojusi šajā projektā ieguldīt vēl 50 miljardus, ziņo Reuters.
ASV prezidents Baraks Obama jau ir paziņojis Polijai un Čehijai, kur bija paredzēts būvēt radaru, ka Vašingtona ir atteikusies no iepriekšējiem aizsardzības plāniem. Šis solis varētu mazināt ASV un Krievijas spriedzi, jo Maskava līdz šim bija iebildusi pret ASV militārajiem plāniem un uzskatīja, ka tādā veidā tiek apdraudēta Krievija. To nepārliecināja ASV solījumi, ka vairogs nav vērsts pret Krieviju, un prezidents Dmitrijs Medvedevs pagājušajā gadā solīja par atbildi Kaļiņingradā izvietot raķetes.
Vašingtonai Krievijas atbalsts ir nepieciešams, lai kopīgi darbotos pret Irānu, cīnītos pret tālibu nemierniekiem Afganistānā un kopīgi samazinātu abu valstu kodolieroču krājumus. Krievija jau pašlaik ASV atļauj izmantot savu teritoriju Centrālāzijā, lai nodrošinātu Afganistānā dislocētā karaspēka apgādi. Tas ASV ļauj izvairīties no bīstamajiem maršrutiem Pakistānā, kur kravas regulāri apdraud tālibi.
Krievija Vašingtonas viedokļa maiņu ir apsveikusi. Krievijas Ārlietu ministrijā aģentūrai RIA Novosti sacīja, ka "šāds pavērsiens būtu mūsu attiecību interesēs ar ASV". "ASV prezidenta lēmums ir labi pārdomāts un sistemātisks," intervijā aģentūrai AP teica Krievijas Valsts domes Ārlietu komitejas vadītājs Konstantīns Kosačevs. "Tas parāda izpratni, ka nevienu drošības līdzekli nedrīkst veidot tikai vienas nācijas interesēs. Tagad mēs varam runāt par stratēģisku partnerību starp Krieviju un ASV."
Daļa no Krievijas politiķiem ASV piekāpību gan varētu uztvert par vājuma pazīmi un turpināt pieprasīt dažādus labumus, kas ļautu palielināt Krievijas ietekmi bijušā padomju bloka valstīs, vēsta Reuters. Austrumeiropas valstis, tai skaitā Baltijas valstis, ASV raķešu vairogu savā ziņā uzskatīja par ASV apsolījumu aizsargāt Austrumeiropu.
"Tas ir ļoti slikti," saka Polijas Nacionālās drošības biroja vadītāja vietnieks Vitolds Vasžčikovskis, kurš ir arī prezidenta Leha Kačiņska padomnieks. "Bez vairoga mēs faktiski zaudējam stratēģisko partnerību ar Vašingtonu." Polijā šim jautājumam īpašu sāpīgumu piešķir tas, ka septembra sākumā apritēja 70. gadskārta kopš 2. pasaules kara sākuma – tas sākās pēc tam, kad Maskava un Berlīne bija Poliju sadalījušas. "Ceru, ka laiks, kurā par lēmumu paziņots, ir tikai sagadīšanās," piebilst V. Vasžčikovskis.