Lai nonāktu pie sprieduma, ka pirms 38 gadiem notikusī demonstrantu apšaušana Ziemeļīrijā bija "nepamatota un neattaisnojama", izmeklētājiem vajadzēja 12 gadu un 195 miljonus mārciņu.
Incidents notika 1972. gada janvārī Ziemeļīrijas pilsētā Londonderijā, kur britu karavīri sāka šaut uz civilo tiesību aktīvistu gājiena dalībniekiem. Visus šos gadus ir pastāvējušas dažādas versijas par to, kas toreiz notika. Karavīri stāstīja, ka protestētāji uz viņiem sākuši šaut un ar uguni atbildējuši pašaizsardzības nolūkos. Savukārt bojāgājušo ģimenes un liecinieki šādu skaidrojumu noliedz, uzskatot, ka uzbrukumu pirmie sāka bruņotie spēki. Toreiz nošauti tika 13 demonstrantu, 14 tika ievainoti, un no viņiem vēlāk nomira vēl viens, vēsta BBC.
Šonedēļ oficiālu atzinumu par demonstrantu nevainīgumu ir devusi arī Lielbritānijas valdība. Otrdien 12 gadu ilgušās izmeklēšanas rezultātu kopsavilkumu skatītāju pulka un televīzijas kameru priekšā nolasīja Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons. Beidzamajā ziņojumā tiesnesis Marks Sevils ir atzinis, ka visi incidenta laikā nogalinātie ir bijuši bez vainas, neapbruņoti un karavīriem viņi nav radījuši nekādu apdraudējumu. Ziņojumā arī atzīts, ka daži no upuriem lodes saņēmuši mugurā – tas noticis laikā, kad viņi bēguši no apšaudes vietas. D. Kamerons sacīja, ka viņam ir ļoti žēl par karavīru rīcību, viņš atzina, ka nogalināšanas ir bijušas nepamatotas un neattaisnojamas un ka viņš negrasoties aizstāvēt neaizstāvamos.
"Tas, ko upuru ģimenes ir sacījušas 38 gadus, beidzot ir atzīts par patiesību," saka Laiems Vrejs, kura brālis toreiz gāja bojā. "Karavīriem, kas meloja par mūsu mirušajiem tuviniekiem, tagad būs jāuzņemas šis kauns. Mēs esam reabilitēti, Londonderijas ļaudis ir reabilitēti un arī tie, kas tic taisnībai un taisnīgumam, ir reabilitēti." Pirms ziņojuma publiskošanas toreizējo protestētāju tuvinieki simboliski nogāja to pašu gājiena maršrutu, kuru protestētāji pirms 38 gadiem nebija spējuši pabeigt.
Šī nav pirmā reize, kad izmeklēta Asiņainās svētdienas asinsizliešana. 1972. gadā veiktajā izmeklēšanā šāvušie karavīri lielā mērā tika attaisnoti, vien izsakot kritiku, ka viņu rīcība robežojusies ar neapdomību. Upuru tuvinieki šādiem secinājumiem nepiekrita, un 1998. gadā toreizējais premjerministrs Tonijs Blērs, pamatojoties uz to, ka ir pieejami jauni pierādījumi, lika rīkot jaunu izmeklēšanu.
M. Sevila ziņojumā ne tikai atzīts, ka šāva karavīri, nevis demonstranti, bet arī tas, ka armijas pārstāvji apzināti meloja izmeklētājiem, lai šaušanu attaisnotu. Tomēr arī šis ziņojums ir izsaucis kritiku. Lai arī karavīru advokāts Stīvens Polards ir M. Sevilu vainojis selektīvā pierādījumu izlasē, tomēr lielākā kritika ir nevis par secinājumiem, bet izlietotajiem resursiem. Sākotnēji bija plānots, ka izmeklēšana notiks vienu gadu, tomēr tai vajadzēja 12, turklāt šajā laikā izlietoti 195 miljoni mārciņu. Lielākā daļa naudas ir izlietota par advokātu pakalpojumiem. Tomēr piectūkstoš lappušu biezais dokuments ar 160 sējumiem un 2500 liecībām ir tapis. "Es negrasos atvainoties par izmeklēšanas izmaksām," žurnālam Time sacīja Kevins Makinlijs, kura tēvs ir viens no Asiņainās svētdienas upuriem. "Patiesība nebūtu maksājusi neko, ja armija jau no paša sākuma būtu bijusi godīga par notikušo."
Kā norāda BBC, pašlaik vēl nav skaidrs, vai ir pietiekami daudz pierādījumu, lai pie tiesas varētu saukt armijas pārstāvjus. Turklāt turpmākas tiesāšanās iespējamība var apdraudēt arī mieru Ziemeļīrijā un radīt spriedzi britu unionistu un īru republikāņu attiecībās.