Lai mazinātu budžeta tēriņus, Francija nākamo astoņu gadu laikā plāno palielināt pensionēšanās vecumu no pašreizējiem 60 līdz 62 gadiem.
Šo soli, pret kuru iebildes nekavējoties izteikuši kreisie politiskie spēki un arodbiedrības, Francijas nodarbinātības ministrs Ēriks Vērts ir nosaucis par "īstu morālu pienākumu". Ministrs norāda, ka lielie budžeta tēriņi kopā ar sabiedrības novecošanos apdraud pensijas sistēmu. Priekšlikumus saistībā ar reformu jūlijā apspriedīs valdība, bet rudenī likumprojekts nonāks parlamentā.
"Mēs nevaram solīt, ka strādāsim mazāk, un vienlaikus izvairīties no budžeta deficīta," sacīja E. Vērts. "Ja vēlamies izbeigt savas pensiju sistēmas parādus, ilgāka strādāšana ir neizbēgama." Ministrs skaidro, ka arī citas Eiropas valstis rīkojas līdzīgi, paaugstinot pensionēšanās vecumu un citos veidos mazinot budžeta izdevumus. Arī pašlaik Francijas centieni ir mazi, salīdzinot ar to, ko darījušas citas Eiropas valstis, raksta AP. Piemēram, Vācija 2012.–2029. gadā pensionēšanās vecumu paaugstinās no 65 līdz 67 gadiem. Turpretim citās valstīs, kur cilvēki, par spīti krīzei, dāsnās labklājības programmas uzskata par pašsaprotamām, šādi smagi lēmumi vēl ir priekšā. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija ir brīdinājusi Nīderlandi, ka tās pensiju fondi var kļūt maksātnespējīgi, jo cilvēki dzīvo ilgāk, bet sabiedrības novecošanās dēļ strādājošo paliek mazāk.
Noslēdzot pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, Francija 2018. gadā būs ietaupījusi 19 miljardus eiro un, pēc Nodarbinātības ministrija aprēķiniem, parādiem tad vairs nevajadzētu būt. Reforma neattieksies uz cilvēkiem, kuri strādā fiziski smagu un veselībai kaitīgu darbu, kā arī tiem, kas darba gaitas sākuši pirms 18 gadu vecuma. Šīs grupas joprojām pensijā varēs iet 60 gadu vecumā.
Iebildes pret ilgāku strādāšanu izteikušas arodbiedrības, kas otrdien Parīzē sarīkoja protesta akciju, kurā piedalījās vairāki desmiti tūkstoši cilvēku. Sagaidāms, ka plašākas akcijas tiks rīkotas rudenī, kad par likumprojektu sāksies debates parlamentā. Arī kreisi noskaņotie politiķi nevēlas pieļaut, ka ir jāatsakās no līdzšinējiem labumiem.
Pagājušajā gadā Francijas budžeta deficīts bija 7,5 procenti no iekšzemes kopprodukta. Līdz 2013. gadam valdība ir apņēmusies to samazināt līdz trim procentiem. Arī Grieķijas finanšu problēmas ir mazinājušas politiķu vēlmi dzīvot uz parāda. Pagājušajā mēnesī prezidents Nikolā Sarkozī paziņoja, ka 30 gadu laikā uzkrātā budžeta deficīta samazināšana ir nacionālā prioritāte. Ir noteikts trīs gadus ilgs taupības režīms, lai ietaupītu 45 miljardus eiro.