Tjaņaņmiņa slaktiņa 21. gadskārtā Honkongā publicēta bijušā Ķīnas premjerministra Lī Pena dienasgrāmata, kurā viņš aizstāv savu rīcību, vardarbīgi izdzenājot demonstrantus. Politiķis ir izteicies, ka būtu bīstami pieļaut nemierus, jo tas apdraudētu valsts attīstību.
Gatavs atdot dzīvību
Dienasgrāmatā ir aprakstīti notikumi pirms un pēc studentu un strādnieku nogalināšanas 1989. gada jūnijā. Publicētāji apgalvo, ka šo grāmatā Lī Pena 4. jūnija dienasgrāmata publicēto dokumentu autors ir Ķīnas toreizējais premjers, kurš Pekinā bija izsludinājis karastāvokli un kurš sūtīja karavīrus pret nemierniekiem.
Dienasgrāmatā Lī raksta, ka ir gatavs atdot savu dzīvību, lai tikai apturētu protestus: "Jau no paša nemieru sākuma esmu gatavojies ļaunākajam. Es esmu gatavs upurēt savu un savas ģimenes dzīvību, lai novērstu tādu traģēdiju, kādu Ķīna piedzīvoja Kultūras revolūcijas laikā." Kultūras revolūciju 1966. gadā sāka Komunistiskās partijas vadītājs Mao Dzeduns, lai vērstos pret naidīgajiem elementiem, kuri iefiltrējušies partijā un kas ir jāneitralizē revolucionāras šķiru cīņas ceļā. Līdz 1976. gadam, kad nomira Mao, vardarbīgās masu kustības dēļ valsti pārņēma haoss un ekonomiska lejupslīde.
Ja dienasgrāmata ir autentiska, to var uzskatīt par bijušā premjera mēģinājumu attaisnot savus pirms 21 gada pieņemtos lēmumus. Tajā teikts, ka Ķīnas populārais tirgus ekonomikā balstīto reformu vadītājs Dens Sjaopins, kurš 1989. gadā bija Ķīnas Centrālās militārās komisijas vadītājs, esot uzskatījis, ka protestu apklusināšanā var būt nepieciešama vardarbība. Viņa loma nemieru apspiešanā ir viena no tabu tēmām Ķīnā, un viens no viedokļiem ir tāds, ka viņa dalība nemieru apturēšanā tika panākta ar maldināšanu, tomēr grāmata šo pieņēmumu apgāž.
"Karastāvokļa mēri ir jāievieš ar stingru roku. Mums ir jāsamazina kaitējums, bet jābūt gataviem izliet mazliet asiņu," divas nedēļas pirms demonstrantu apšaušanas esot teicis Dens. Spriežot pēc dienasgrāmatā rakstītā, arī pašreizējais Ķīnas prezidents Hu Dziņtao 2001. gadā sacījis, ka bez nemieru apspiešanas nebūtu iespējama stabilitāte un pārticība valstī. 2004. gadā rakstītajā grāmatas pēcvārdā Lī izteicis cerību, ka grāmata ļaus pašreizējiem valsts valdītājiem apturēt jaunus draudus: "Ja pastāv kaut nelielas iespējas rasties nemieriem, mums, balstoties uz likumiem, ir jāsper izšķirīgi soļi, lai tos iznīcinātu jau saknē."
Autentiskums grūti pārbaudāms
Grāmatas izdošanu ir vadījis Bao Pu, kura tēvs bija Bao Tuns – Ķīnas Komunistiskās partijas vadītāja padomnieks Tjaņaņmiņa protestu laikā un kļuva par augstāko amatpersonu, kas par atbalstu nemierniekiem nonāca cietumā. "Grāmata atklāj pārsteidzošas detaļas par to, kā toreiz tika pieņemti lēmumi, kā pavēle tika pildīta un kā līderi panāca vienošanos," saka Bao Pu. "Tur ir atrodams tas, kas netika ierakstīts oficiālajos dokumentos." Grāmata gan pašlaik ir iespiesta tikai ķīniešu valodā. Izdevējiem dienasgrāmatu ir nogādājis kāds starpnieks, taču plašākus komentārus par to, kādā veidā viņi ir tikuši pie šā dokumenta, viņi nevēlas sniegt. Bao atzīst, ka pastāv jautājumi par dienasgrāmatas autentiskumu, un arī pēc tam, kad ar to iepazinušies speciālisti un kad tās saturs salīdzināts ar līdz šim zināmo informāciju, maz-liet šaubu paliek, tomēr
tas izdevējus nav atturējis no grāmatas publicēšanas. "Uzskatu, ka dienasgrāmata ir autentiska, ko parāda tās saturs un saskanīgums ar citiem dokumentiem." Ķīnas Valsts padomes informācijas birojs nav atbildējis aģentūras Reuters lūgumam komentēt šo publikāciju.
Pagājušajā gadā Bao izdeva bijušā Komunistiskās partijas vadītāja Džao Dzijana memuārus – viņš protesta akcijas bija atbalstījis un par to pēcāk represēts. Līdz savai nāvei 2005. gadā šis politiķis atradās mājas arestā. Savukārt viņa politiskais konkurents Lī Pens vēl ir dzīvs: viņam ir 81 gads, un viņš, domājams, pašlaik ir smagi slims.
"Ķīnas tautas intereses"
1989. gada 4. jūnijā bija demokrātisko reformu atbalstītāju un varasiestāžu konflikta kulminācija, un karavīri, kas tika nosūtīti uz nemiernieku ieņemto Tjaņaņmiņa laukumu, nogalināja vairākus simtus cilvēku. Oficiālos datus par upuru skaitu Pekina tā arī nekad nav publiskojusi un par šo jautājumu izvairās runāt. Ķīnas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Dzjana Ju, vaicāta par valdības nostāju saistībā ar to dienu jautājumiem, atbildēja, ka "par jūsu minēto politisko jautājumu ir skaidrs slēdziens": "Izvēlētais attīstības ceļš ir Ķīnas tautas interesēs."
Protestētāju apšaušanas 21. gadskārtā Tjaņaņmiņa laukumā bija mierīgi – pa laukumu pastaigājās tūristi, bet tā debesīs lidoja pa kādam papīra pūķim. Šai vietai policija pievērš īpašu uzmanību, lai nepieļautu nekādas akcijas, un vakardiena nebija izņēmums, raksta AP. Pagājušajā gadā varasiestādes gan bija agresīvākas, un, piemēram, civilās drānās tērpti policisti ar lietussargiem traucēja televīzijas darbiniekiem filmēt laukumā notiekošo.