Pagājušajā nedēļā notikušo Čehijas parlamenta vēlēšanu rezultāti rāda, ka lielāko vēlētāju atbalstu ir ieguvušas labēji noskaņotās partijas. Tās jau ir sākušas sarunas par valdības izveidi.
Lai arī visvairāk balsu – 22 procentus – ieguvusi sociāldemokrātiskā partija, kurai citkārt būtu bijusi priekšroka koalīcijas veidošanas sarunās, tomēr partijas rezultāts ir krietni sliktāks, nekā iepriekš ļāva prognozēt aptauju rezultāti. Sociāldemokrāti bija gaidījuši 30 procentus balsu un pārliecinošu uzvaru, bet pašreizējais rezultāts nozīmē, ka viņu iespējas atrast koalīcijas partnerus ir niecīgas. Pēc vēlēšanām no partijas vadītāja amata atkāpās kādreizējais premjerministrs Jirži Parubeks, kurš atzina, ka valsts ir ceļā uz labēju valdību. "Cilvēki ir izvēlējušies virzienu, kurā republikai būtu jādodas, un tas ir cits virziens, nekā piedāvā sociāldemokrāti," sacīja J. Parubeks.
Konservatīvi orientētā partija Pilsoniskie demokrāti ieguvusi 20,2 procentus balsu, bet tās izredzes iekļūt valdībā veicina tas, ka partijai politiskajā spektrā netrūkst sabiedroto. Viena no tām, partija TOP09 ieguva 16,7 procentus, bet Sabiedrisko lietu partijai ir 10,9 procenti balsu. Kopumā trīs labējās partijas ir ieguvušas 118 no 200 vietām parlamentā, ziņo Reuters. Abas pēdējās partijas ir nesen izveidotas. Trīs partijas ir sākušas sarunas, tomēr pagaidām par to rezultātiem komentārus nesniedz.
Par vēlēšanu rezultātiem gandarījumu izteicis Pilsonisko demokrātu līderis Petrs Nečass. "Tās ir lieliskas ziņas, kas Čehijai ļaus izvairīties no Grieķijas scenārija," viņš sacīja. Čehijai līdz šim pārdzīvot pasaules ekonomisko krīzi izdevies samērā viegli, un tas noticis, pateicoties relatīvi nelielajam valdības parādam. Čehijas parādsaistības ir 35 procenti no iekšzemes kopprodukta, kas ir tikai puse no vidējā rādītāja Eiropā. Tomēr analītiķi brīdina, ka valsts pensiju sistēma nav ilgtspējīga un šā fakta ignorēšana var radīt problēmas nākotnē – tajā skaitā aizvien lielākas parādsaistības.
Priekšvēlēšanu kampaņā galvenie jautājumi bija budžeta deficīta samazināšana, pensiju reforma un cīņa ar korupciju. Labējās partijas uzsvēra nepieciešamību pēc taupības politikas, savukārt sociāldemokrāti mēģināja pārliecināt, ka dāsni maksājumi un pabalsti ir iespējami vienlaikus ar budžeta deficīta samazināšanu no 5,3 procentiem šogad līdz 3 procentiem 2013. gadā. Balsošana notika divas dienas – piektdien visu dienu un sestdien līdz pusdienlaikam. Vēlētāju aktivitāte bija 62 procenti. Kopumā par 200 vietām parlamentā sacentās 25 partijas ar apmēram 5000 kandidātiem.
Tirgus analītiķi prognozē – labējo politiķu uzvara nodrošinās, ka tiek izstrādāta budžeta un pensiju reforma, tomēr atzīst, ka tēriņu samazināšana arī palēninās ekonomikas atlabšanu. Pagājušajā gadā Čehijas ekonomika saruka par 4,1 procentu, bet šogad prognozējams, ka tā augs par 1,5 procentiem.
Pagājušā gada pavasarī Čehijas Eiropas Savienības prezidentūras laikā sabruka līdzšinējā valdība un tās vietā tika izveidota pagaidu valdība ar Janu Fišeru priekšgalā. Ja trīs labējās partijas izveidos koalīciju, tad tai parlamentā būs lielākais pārsvars kopš valsts dibināšanas 1993. gadā, vēsta BBC.