Dienvidkorejas kuģi Cheonan ar 46 jūrniekiem martā nogremdēja Ziemeļkoreja, – šāds ir starptautiskās izmeklēšanas komisijas vakar publicētā ziņojuma secinājums. Ziemeļkoreja bija piedraudējusi, ka gadījumā, ja par notikušo tiks sodīta, sāks karu, tomēr jau torpēdas raidīšana Dienvidkorejas kuģim ir uzskatāma par karadarbību.
Izmeklēšanu veica ASV, Austrālijas, Lielbritānijas un Zviedrijas speciālisti. Viņi uzklausīja aculiecinieku vēstījumus, aplūkoja nogrimušā un sprādziena dēļ divās daļās sadalītā kuģa bojājumus, meklēja pierādījumus jūras dzelmē, kā arī izvērtēja ievainoto un bojāgājušo gūtās traumas. Ziņojumā teikts, ka nogremdētajā kuģī ir atrasta daļa torpēdas, kura, pēc marķējuma spriežot, ir ražota Ziemeļkorejā. "Nav cita ticama izskaidrojuma, kā tas, ka šī torpēda tika izšauta no Ziemeļkorejas zemūdenes," teikts dokumentā.
Ziemeļkoreja ziņojumu nodēvējusi par safabricētu un draudējusi ar karu, ja valstis pret to vērsīsies ar sankcijām, vēsta BBC. Phenjana ir solījusi uz Dienvidkoreju nosūtīt savu izmeklētāju komandu, kam būs jāizvērtē pierādījumi šajā lietā.
Pēc ziņojuma publiskošanas lielākās neskaidrības ir par to, kā Dienvidkoreja, tās sabiedrotās ASV un Japāna, kā arī Ziemeļkorejas aizbildne Ķīna rīkosies un kādas sekas atstās starp abām Korejām 1953. gadā noslēgtā pamiera līguma pārkāpšana.
Lai arī Dienvidkorejas prezidents Lī Mjunbaks ir izteicies, ka netiek izslēgta neviena iespējama rīcība, tajā skaitā karš, tomēr, kā vēsta Time, ir visai maza iespēja, ka Dienvidkoreja varētu uzbrukt Ziemeļkorejai – kara sekas būtu ārkārtīgi postošas arī Seulai. Vašingtonas paziņojumā pēc dokumenta publiskošanas par iespējamu militāru triecienu nav ne vārda. ASV valdības reakciju noteiks tas, vai Vašingtona cer atsākt sešpusējās kodolsarunas, kas vērstas uz Ziemeļkorejas atbruņošanu, vai arī atzīs, ka uzbrukums Dienvidkorejas kuģim nozīmē, ka no šādām cerībām ir jāatstājas. Šomēnes viesojoties Ķīnā, Ziemeļkorejas līderis Kims Čen Irs paziņoja, ka sadarbībā ar Pekinu vēlas izstrādāt priekšnoteikumus sarunu atsākšanai, tomēr tā arī nepateica, vai Phenjana pie sarunu galda tiešām vēlas atgriezties.
Seula pēc ziņojuma publicēšanas ir solījusi asi vērsties pret Phenjanu un gatavojas ANO Drošības padomē panākt jaunu sankciju noteikšanu pret uzbrucēju, un šos plānus atbalsta arī Vašingtona. Abu Koreju saites ir tik vārgas, ka rīcības iespējas ir mazas. Dienvidkoreja varētu slēgt abu valstu kopējo rūpniecisko projektu, kurā aptuveni 100 Dienvidkorejas uzņēmumu nodarbina Ziemeļkorejas strādniekus, tomēr to, visticamāk, neatbalstītu uzņēmēji, kuriem kopējā ekonomiskā zona ļauj vieglāk konkurēt ar lētajiem Ķīnas ražojumiem.
Daudz kas būs atkarīgs no Ķīnas, kas ir Ziemeļkorejas nozīmīgākā ekonomiskās sadarbības partnere. Ziemeļkorejas ekonomika tiktu sagrauta, ja Ķīna tai nevarētu sūtīt naftu, tomēr tik liela bardzība nav sagaidāma. Pekina līdz šim nekad nav izrādījusi lielu interesi Ziemeļkorejas ekonomiskā sodīšanā. Vairāk par visu citu Ķīna novērtē stabilitāti, un diez vai šo uzskatu mainīs 46 dienvidkorejiešu jūrnieku nāve. Daudz ko pastāsta kaut vai tas, ka Pekinai bija vajadzīgs mēnesis, lai Seulai nosūtītu līdzjūtības apliecinājumu par notikušo. Pēc Ziemeļkorejas draudiem ar karu, kas izskanēja pēc ziņojuma publicēšanas, Pekina ir aicinājusi valstis izrādīt savaldību.
Savukārt Vašingtona var Ziemeļkoreju vēlreiz ierakstīt terorismu atbalstošo valstu sarakstā, no kurienes tās vārds tika dzēsts 2008. gadā. Vēl efektīvāka rīcība būtu ASV Finanšu ministrijas vēršanās pret ikvienu starptautisku finanšu institūciju, kas apkalpo ar Ziemeļkoreju saistītas finanšu plūsmas, nepieļaujot to darbību ASV. Tiesa, šāds scenārijs jau vienreiz ir bijis. 2006. gadā pēc Phenjanas izmantoto Makao bankas Banco Delta Asia kontu ierobežošanas Ziemeļkoreja sarīkoja pirmo kodolizmēģinājumu. Tagad Ziemeļkoreja atriebjoties varētu sarīkot trešo izmēģinājumu. Kā norāda Time, iekams savu vārdu neteiks Ķīna, mēģinājumi piespiest, lai Ziemeļkoreja uzvedas kaut cik atbilstoši normām, būs neveiksmīgi.