Taizemes politisko protestu līderi ir izteikuši gatavību uz ANO vadītām miera sarunām ar valdību, savukārt valdība ir noraidījusi iespēju izmantot starptautiskos vidutājus. Tomēr arī komandantstunda, pretēji agrāk solītajam, nav ieviesta.
Vairāk nekā divus mēnešus ilgušie protesti kopš pagājušās ceturtdienas izvērsušies par sadursmēm un ielu cīņām, kuru laikā dzīvību zaudējuši 25 cilvēki.
Sarkanos kreklos ģērbtie opozicionāri kopš marta ir ieņēmuši trīs kvadrātkilometrus plašu teritoriju Bangkokas luksusa viesnīcu un veikalu rajonā, ko no pārējās pilsētas ir nodalījuši ar autoriepām un bambusu pīķiem. Viņi vēlas panākt premjerministra Abhisita Vedžadživas demisiju, parlamenta atlaišanu un jaunas vēlēšanas. Protestētāji, no kuriem lielākā daļa ir nabadzīgo slāņu pārstāvji, uzskata, ka pašreizējā valdības koalīcija pie varas nākusi, manipulējot ar tiesām un ar armijas atbalstu, turklāt politiskā elite esot vienaldzīga pret nabadzīgo vajadzībām. Konflikts starp 2006. gadā gāztā premjerministra Takšina Šinavatras atbalstītājiem un pašreizējo politisko un militāro eliti faktiski ir risinājies jau piecus gadus.
Armijas un protestētāju kaujas turpinājās vakar, un pēc autoriepu aizdedzināšanas no sadursmju vietas cēlās melni dūmi. Ir dzirdami arī atsevišķi šāvieni. Nemiernieku bastionu ielenkuši karavīri. Valdība ir solījusi pie protestētājiem sūtīt Sarkano Krustu, kam jāpalīdz no zonas evakuēt sievietes, bērnus, vecos un slimos cilvēkus. Domājams, ka nemiernieku zonā atrodas apmēram pieci tūkstoši cilvēku. Kopš ielu kauju sākšanās viņu skaits, kas sākotnēji bija ap desmit tūkstošiem, ir krietni sarucis. Tomēr, kā norāda Reuters, armija acīmredzot ir par zemu novērtējusi nemiernieku kaujas spēku, jo viņi ir izrādījuši spēcīgu pretestību.
"Mēs esam gatavi nekavējoties sākt sarunas. Ir svarīgi apturēt cilvēku nogalināšanu. Politiskie mērķi, politiskās prasības vai mūsu cīņa var pagaidīt," vakar žurnālistiem paziņoja viens no protestētāju līderiem Natavuts Saikuva. "Valdībai ir jāpasludina uguns pārtraukšana un jāatsauc karavīri. Pēc tam mēs atsauksim savus cilvēkus." Viņš uzskata, ka vienīgā organizācija, kas būtu tiesīga risināt opozīcijas un valdības konfliktu, ir ANO.
Valdība šo piedāvājumu nekavējoties noraidīja. "Ja viņi no tiesas vēlas runāt, viņiem nevajadzētu izvirzīt priekšnoteikumus, piemēram, prasību par karaspēka atsaukšanu," sacīja premjerministra ģenerālsekretārs Korbsaku Sabhavasu. "Tā ir pozitīva zīme, bet, ja viņi vēlas sarunas, viņi nevar izvirzīt prasības." Reuters raksta, ka armijas atsaukšana būtībā nozīmētu valdības zaudējumu un tamdēļ ir maz ticams risinājums. Tomēr pašlaik nav arī citu veidu, kā izbeigt nekārtības.
Pašreizējais premjerministrs bija piedāvājis rīkot vēlēšanas 14. novembrī – gadu pirms plānotā termiņa, bet opozīcija bija izvirzījusi papildu prasības, un šis piedāvājums tika atsaukts. Protestētāji gan ir arī sašķelti mērenajos, kas vēlas drīzāku konflikta izbeigšanu, un radikālajos, kuri ir gatavi turpināt. Dažiem no līderiem draud apsūdzība terorismā, tātad mūža ieslodzījums, līdz ar to viņiem nav lielas motivācijas padoties.
Kopš protesta akciju sākuma martā dzīvību ir zaudējuši vairāk nekā 54 cilvēki un vairāk nekā 1600 guvuši ievainojumus, raksta AP. Valdībai sākotnēji bija plāns izsludināt komandantstundu, tomēr no šīs idejas tā ir atteikusies. Taču jau tagad kauju zonā izskatās kā komandantstundas laikā: tur nepārvietojas autotransports, ir slēgti veikali, viesnīcas un citas iestādes. Šajā teritorijā valdība ir pārtraukusi ūdens, elektrības un pārtikas piegādes. Ūdeni protestētāji ņem no ielas hidrantiem, elektrību iegūst no ģeneratoriem, tomēr pārtikas krājumi tiem drīz beigsies.
Varasiestādes ir arī draudējušas bloķēt 106 ar trimdā dzīvojošo protesta kustības faktisko līderi T. Šinavatru saistītus bankas kontus, ja atklāsies, ka to īpašnieki ir saistīti ar protestētājiem. T. Šinavatram, kas ir nemiernieku faktiskais vadītājs un viņu galvenais finansētājs, Taizemē draud cietumsods par korupciju.