ANO Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) vadītājs Jukija Amano ir aicinājis pasaules valstis sniegt savu ieguldījumu, lai mudinātu Izraēlu parakstīt Kodolieroču neizplatīšanas līgumu (KNL). Šī ir daļa no mēģinājumiem panākt, ka Izraēla atzīst, ka tai ir kodolieroči, un sniedz par tiem ziņas.
Vēstulē, kas izsūtīta trešdien, J. Amano aicina aģentūras 151 dalībvalsts ārlietu ministrus dalīties viedokļos, kā piemērot rezolūciju, kura pieprasa Izraēlai pievienoties KNL un sniegt IAEA informāciju par savu arsenālu. Dokumentu, kurā tieši kritizēta Izraēla, IAEA dalībvalstis ar nelielu balsu pārsvaru pieņēma pagājušajā gadā Vīnē. Notikušais bija trieciens ne tikai Izraēlai, bet arī ASV, kas pēdējos 18 gadus bija atbalstījusi diskusijas par šo jautājumu, taču bez balsojuma. Rezolūcijā tika paustas bažas par Izraēlas kodolspējām un riskiem, ko tās rada Tuvo Austrumu drošībai un stabilitātei.
Izraēla uz šiem paziņojumiem ir atbildējusi, norādot, ka IAEA tā vietā vajadzētu vairāk uzmanības veltīt tam, lai tādas KNL dalībvalstis kā Irāna šādus ieročus neiegūtu. Kāda anonīma Izraēlas amatpersona intervijā aģentūrai AP norādīja, ka pagātnē pat līguma dalībvalstis – piemēram, Irāka – ir mēģinājušas iegūt kodolieročus un pašlaik ko līdzīgu mēģina darīt Irāna. Izraēla nekad nav ne apstiprinājusi, ne noliegusi, ka tai ir kodolieroči, tomēr plaši izplatīts uzskats, ka tai ir šādas militārās iespējas.
Ēģipte aicina Ņujorkā notiekošās KNL konferences dalībvalstis atbalstīt plānu, kas paredz nākamgad sākt sarunas par Tuvajiem Austrumiem, kuros nebūtu kodolieroču. Mēnesi ilgajā sarunu sesijā šis piedāvājums varētu kļūt par vienu no galvenajiem debašu jautājumiem. Izraēla gan paziņojusi, ka pirms tāda veida jautājumu risināšanas un KNL parakstīšanas jāizbeidz konflikts Tuvajos Austrumos. ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones pozīcija gan ir mazliet optimistiskāka – viņa pirmdien paziņoja, ka ASV ir gatavas atbalstīt "praktiskus soļus ceļā uz šo mērķi". Atbalstu Tuvajiem Austrumiem, kuros nebūtu kodolieroču, ir izteikušas arī Krievija, Lielbritānija, Francija un Ķīna.
Savukārt virkne Izraēlas amatpersonu, tajā skaitā premjerministrs Benjamins Netanhaju, atomenerģijas ministrs, ārlietu ministra vietnieks, stratēģisko draudu ministrs un satiksmes ministrs, ir atteikušās atbildēt uz jautājumiem saistībā ar IAEA centieniem. Kā norāda AP, Izraēla pašlaik ir nepatīkamā situācijā: no vienas puses, tā vēlas, lai pasaules valstis neļautu Irānai iegūt kodolieročus, bet, no otras puses, tai tiek norādīts, ka aicinājumus uz atklātību par savu arsenālu tā ignorē.
Vēršoties pret Izraēlu, IAEA novārtā neatstāj arī Irānu. J. Amano paziņojis – viņa vadītā aģentūra neizslēdz iespēju, ka Irānas kodolpētījumu pamatā varētu būt militāras intereses. Pašlaik pasaules lielvalstis mēģina vienoties par jaunām sankcijām Irānai, kas atsakās pārtraukt savu kodolprogrammu. "Bez Irānas politikas izmaiņām mēs nevaram efektīvi darīt savu darbu," J. Amano sacīja intervijā McClatchy. "IAEA nav veidota, lai primāri ietekmētu dalībvalstu politiku. Šajā jomā ir nepieciešama ieinteresēto valstu ietekme un pārliecināšana. Savs uzdevums ir arī ANO.