VAKARA ZIŅAS. "Tautas princeses" Diānas īsā dzīve – stāsts par lielām cerībām un vilšanos
Viņa jau sen vairs nav starp mums, bet joprojām ir grūti atrast cilvēku, kurš nezinātu, kas ir princese Diāna. Tieši pirms 20 gadiem – 1997. gada 31. augustā beidza pukstēt lēdijas Diānas sirds. Velsas princese gāja bojā autokatastrofā, kad viņas automašīnas šoferis, cenšoties milzīgā ātrumā atrauties no paparaci izsekošanas un neticis galā ar stūri, ietriecās Parīzes Almas tilta tuneļa apmalē. Par «tautas siržu karalieni» dēvētās princeses dzīves brīnišķīgā pasaka beidzās ar cerību katastrofu, taču savu pielūdzēju sirdīs un atmiņās Diāna vienmēr paliks kā skaistuma un labestības iemiesojums, viena no slavenākajām 21. gadsimta sievietēm.
Diāna Frēnsisa Spensere dzimusi 1960. gada 1. jūlijā kā trešā meitene aristokrātiskajā Spenseru ģimenē. Viņa kļuva par grāfa Džona Spensera kārtējo vilšanos, kurš nemitīgi gaidīja pasaulē nākam dēlu - titulu un īpašumu mantinieku. Taču bērnībā mazā Diāna bija lutināta un mīlēta, jo kā jaunāko meitu viņu ļoti lutināja pārējie ģimenes locekļi, radinieki un kalpotāji. Ģimenes idille nebija ilga, jo, pieķerta laulības pārkāpšanā, grāfiene Spensere pārcēlās dzīvot uz Londonu kopā ar mazākajiem bērniem. Šķiršanās procesu pavadīja skandāls - tiesā pret savu meitu liecināja Diānas vecāmāte, tāpēc ģimenes drāma Diānas apziņā vienmēr saistījās ar briesmīgo vārdu «šķiršanās». Attiecības ar pamāti meitenei neizveidojās, un bērnības atlikušo daļu viņa mitinājās vai nu mātes savrupnamā Skotijā, vai tēva namā Anglijā, tā arī īsti nekur nejūtoties kā mājās. Mācību laikā skolotāji par viņu atsaucās kā par saprātīgu, taču ne visai talantīgu meiteni. Patiesībā Diānas absolūtais intereses zudums par mācībām bija saistīts ar viņas vienīgo un īsto kaislību - baletu. Taču meitenes pārlieku garais augums bija iemesls, kāpēc šī augstā dejas māksla nekļuva par Diānas mūža lietu vai profesiju. Nevarot kļūt par balerīnu, Diāna vairāk pievērsās sabiedriskai dzīvei, jo viņa bija pievilcīga personība un ar savu entuziasmu valdzināja cilvēkus.
VIDA PRESS, SCANPIX
Pasaka bez laimīgām beigām: traģiskās laulības stāsts
Kā lielākā daļa meiteņu, arī Diāna bērnībā sapņoja satikt princi baltā zirgā un dzīvot ar viņu ilgi un laimīgi. Viņa arī lasīja Barbaras Kārtlendas romantiskos mīlas romānus un vairākas reizes pārlasīja romānu «Karaļa līgava». Taču, kā zināms, ar vēlmēm vajag būt uzmanīgiem, jo tās mēdz piepildīties. Princis Čārlzs un Diāna iepazinās, kad meitenei bija 16 gadi.
Diānas māsa Sāra toreiz satikās ar britu troņmantnieku, taču abu romāns izbeidzās ļoti ātri pēc jaunietes neuzmanīgas intervijas presē. Uzreiz pēc romāna izbeigšanās Čārlzs sāka mest acis uz savas bijušās draudzenes jaunāko māsu un secināja, ka viņa ir pati pilnība! Pusaudzi Diānu savukārt apbūra prinča uzmanības apliecinājumi. 1980. gadā jau visa Londonas augstākā sabiedrība runāja par Čārlza un jauniņās Diānas attiecībām. Pēc nedēļas nogales draugu lauku īpašumā sekoja kruīzs ar jahtu «Britānija», uzaicinājums uz Balmoralas pili - monarhu vasaras rezidenci Skotijā, kur Diānu oficiāli stādīja priekšā karaliskajai ģimenei.
Lai noslēgtu laulību, ir nepieciešama aktīvā monarha atļauja, un, tā kā Diāna formāli bija ideāla kandidāte prinča Čārlza sievas lomai (dižciltīga izcelsme, brīnišķīga audzināšana un pievilcīga āriene, varēja lepoties ar nevainību un kautrīgumu), tad viņa šo atļauju arī ieguva. Elizabeti II mulsināja tikai viens - Diāna likās galīgi nepiemērota dzīvei pilī un galmā. Taču Čārlzam bija jau vairāk nekā 30 gadu, un piemērotākas kandidātes meklējumi varēja ievilkties. 1979. gadā viņš bija bildinājis savu trešās pakāpes māsīcu - Amandu Hečbulu, pēdējā Indijas vicekaraļa Luisa Mauntbatena mazmeitu. Tāpēc, ja lēdija Dī precējās, bērnības sapņu pārņemta un iemīlējusies prinča manierēs, Čārlzs diezin vai bija kā bez prāta pēc bērnudārza audzinātājas, ņemot vērā to, ka jau daudzus gadus dievināja un uzturēja sakarus ar precēto pulkveža Pārkera-Boulza sievu Kamillu.
Pilnu rakstu lasiet žurnālā "Vakara ziņas", www.vz.lv