Expo 2017 Astanā Transporta un loģistikas nedēļā ceturtdien a/s Latvijas dzelzceļš (LDz), Rīgas brīvostas pārvaldes un Kazahstānas dzelzceļa uzņēmuma pārstāvji pārrunāja dzelzceļa transporta nozares ietekmi uz vidi, aktualizējot risinājumus, kas dotu iespēju samazināt CO2 izmešu daudzumu, kā arī dalījās pieredzē ar sasniegto.
Rīgas brīvostas pārvaldes attīstības nodaļas vadītājs Viesturs Silenieks uzsver: «Maldīgs ir priekšstats, ka zaļā ekonomika ir dārgāka - ilgtermiņā tā noteikti ir izdevīgāka. Mēs nevaram runāt par zaļo ekonomiku - tā vienkārši ir ekonomika, kas balstīta uz loģiskiem pamatiem.» Gan LDz, gan Kazahstānas dzelzceļnieki aktīvi strādā, lai samazinātu lokomotīvju izmešu daudzumu - risinājumi ir dažādi. Viens no tiem, pie kā aktīvi strādā LDz, ir lokomotīvju rekonstrukcija, kas dod līdz pat 50% degvielas patēriņa ekonomiju. Likumsakarīgi arī samazinās izmešu apjoms. Aktualitāte ir elektrifikācijas projekts, ko Latvijas valdība jau apstiprinājusi un tagad tas iesniegts izskatīšanai ES komisijā.
LDz valdes loceklis Ainis Stūrmanis skaidro: «Arī tad, ja tiek realizēts elektrifikācijas projekts, tas neaptvers pilnīgi visu Latvijas teritoriju un visus dzelzceļa atzarus, tāpēc ir jādomā par videi draudzīgu resursu izmantošanu, kas aizstātu dīzeļdegvielu.» Ūdeņraža-elektriskās lokomotīves ieviešana ir primārais bezizmešu risinājums dzelzceļa pakalpojumu nodrošināšanai vietām, kur nav iespējams veikt līniju elektrifikāciju.
Šobrīd LDz kopā ar Ūdeņraža asociāciju, Čehijas kompāniju CZ LOKO un Kanādas uzņēmumu Ballard Power Systems aktīvi strādā, lai radītu tehnoloģisko risinājumu ūdeņraža un elektrības lokomotīvei uz ČME3 manevru lokomotīves bāzes, izstrādājot projektu, kam dots nosaukums HyLoco. Lokomotīves prototipa makets apskatāms Expo 2017 Astana Latvijas paviljonā. Arī Kazahstānas dzelzceļa uzņēmuma pārstāvis atzīst, ka ūdeņraža izmantošana ir perspektīva un attīstāma joma, kas gan prasa nozīmīgas investīcijas. Vienlaikus ar projekta izstrādi jāplāno arī iespējamie ūdeņraža piegāžu ceļi. Atbildot uz šo jautājumu, Ūdeņraža asociācijas pārstāvis Aivars Starikovs, kurš būtībā ir šīs idejas autors, spriež: «Varianti ir dažādi - ūdeņradi ir gatavi piegādāt lielākie sašķidrinātās gāzes piegādātāji. Otra alternatīva ir uzbūvēt valstī ūdeņraža rūpnīcu vai arī ūdeņraža ražošanu savām vajadzībām varētu veikt pats Latvijas dzelzceļš.»
Apaļā galda diskusijā apmeklētāja statusā piedalījās arī atvērtas akcionāru apvienības GTL prezidents Rafis Kadirovs, kurš piedāvāja ūdeņraža rūpnīcu būvniecībai un šīs jomas attīstībai Latvijā investēt 100 miljonus ASV dolāru, bet Kazahstānā 200 miljonus dolāru. Vaicāts, cik nopietns ir šis piedāvājums, Kadirova kungs apgalvoja, ka pilnīgi nopietns, turklāt viņš publiski kameru priekšā sola, ka Latvijai ūdeņradi no viņa pārvaldītajām rūpnīcām piegādās ar 50% atlaidi. «Mana cena vienmēr būs zemāka par jebkuru citu piedāvājumu,» sacīja R. Kadirovs. Vai Latvija pieņems šo izaicinājumu?