Islandes vulkāns turpina izmest pelnu mākoņus, kuru dēļ slēgtas lidostas un radies haoss gaisa satiksmē. Pagaidām nav pazīmju, ka šīs nedienas tuvākajā laikā varētu mazināties.
Pēc Eiropas starpvaldību gaisa satiksmes regulatora Eurocontrol datiem, ik dienas Eiropas gaisa telpā notiek apmēram 28 000 lidojumu, savukārt pelnu dēļ to skaits vakar sarucis līdz 11 000. Piektdienas rītā Eiropā parasti ierodas ap 300 transatlantisko reisu lidmašīnu, bet vakar šādu lidmašīnu bija vien 120. Lielbritānijas Civilās aviācijas aģentūra paziņojusi, ka vulkāna radītais gaisa satiksmes haoss ir lielākais, kāds Eiropā ir bijis kopš 2001. gada 11. septembra terora aktiem Ņujorkā. Toreiz uzbrukumu dēļ trīs dienas bija slēgta ASV gaisa telpa, un Eiropas lidsabiedrībām nācās atcelt visus transatlantiskos reisus. Šāda veida nedienas lidsabiedrībām rada lielus zaudējumus. Ieguvēji ir citi pasažieru pārvadātāji. Blīvs tumši brūns mākonis ir izveidojies Ziemeļeiropā, daudzviet ir noteikti lidmašīnu satiksmes ierobežojumi un slēgtas lidostas. Gaisa telpa slēgta ir Dānijā, Beļģijā, Nīderlandē, Somijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Daļēji slēgta gaisa telpa ir Lielbritānijā, Īrijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Francijā, Vācijā, Polijā, Austrijā un Čehijā. Dažās valstīs dabas parādības mazāk skartajos reģionos gaisa satiksme tika atkal atļauta, tajā skaitā Norvēģijas, Zviedrijas, Francijas, Polijas un Vācijas ziemeļos, savukārt citviet, piemēram Čehijā, vakar vakarā gaisa telpa tika slēgta pilnībā.
Vakar tika slēgta arī Krakovas lidosta, kuru paredzēts izmantot daudziem ārvalstu līderiem, kas dodas uz svētdien paredzētajām Polijas prezidenta Leha Kačiņska bērēm. Gaisa satiksmes ierobežojumu dēļ vairāku Eiropas valstu monarhiem ceturtdien nebija iespējas ierasties uz Dānijas karalienes Margrētes 70 gadu jubileju. Savukārt citviet ceļotājiem naktis nereti nākas pārlaist lidostās.
Pat ja pelnu izvirdums tuvāko dienu laikā mitētos, arī tad lidmašīnām bīstamie mākoņi Eiropas gaisa telpā paliktu vēl labu brīdi pēc tam. "Sagaidāms, ka pelnu izvirdums ilgs vēl vismaz divas dienas," aģentūrai Reuters vakar sacīja Islandes universitātes profesors Armanss Hoskuldsons. "Šādā apjomā tas nevar turpināties ilgi, jo ir ierobežots magmas daudzums, jo vulkāns var izvirst." Arī Islandes Vides ministrija paziņojusi, ka tuvāko dienu laikā situācija nemainīsies un vulkāna pelnu mākoņi virs Eiropas saglabāsies. Vulkanologi brīdina, ka pelni atmosfērā var saglabāties un problēmas radīt uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Vairākumam cilvēku gan nav pamata bažām par veselību, jo pelnu koncentrācija gaisa zemākajos slāņos ir maza.
Izvirdums noticis Ejafjalajokullas ledājā, kas citkārt ir populāra vieta tūristu pārgājieniem. Vulkāna dēļ izkusis apmēram trešā daļa no ledāja, un kušanas ūdeņu dēļ no krastiem ir izgājusi tuvējā upe, pa to peld ledus gabali, no kuriem daži ir mazu namiņu lielumā, vēsta BBC. Ir izskalota arī daļa no ceļa, kas iet gar Islandes krastu. Tūkstoši hektāru teritorijas uz austrumiem no vulkāna ir segti ar biezu pelnu kārtu. Kopš Islandes atklāšanas devītajā gadsimtā Ejafjalajokullas vulkāns ir atdzīvojies tikai piecas reizes.
Vulkāna pelni satur sīkas stikla daļiņas un pulverī saberztus akmeņus, kas var sabojāt dzinējus un lidmašīnu korpusus. Kopš 1982. gada, kad British Airways iebrauca šādā mākonī virs Indonēzijas un uz laiku darboties pārtrauca visi lidmašīnas dzinēji, aviācijas nozare ir izstrādājusi drošības pasākumus. Tie ir ņemti par pamatu arī tagad, ierobežojot lidmašīnu satiksmi Eiropā.