Ar Nordstream izolē Baltiju

Vakar Krievijas pilsētā Viborgā oficiāli sākās gāzesvada Nord Stream būvniecība, kas savienos Viborgu ar Greifsvaldi Vācijā. Projekta realizētājiem ir izdevies piesaistīt nepieciešamo finansējumu, bet oponentu iebildes par iespējamo ekoloģisko kaitējumu un politiskajiem aspektiem nav bijušas gana spēcīgas, lai būvniecību apturētu.

Iebildes izplēn

Pēdējie šķēršļi projekta īstenošanai tika pārvarēti februārī, kad atļauju savu ūdeņu izmantošanai deva Somija, kas saņēma apliecinājumu, ka kuģi, no kuriem tiks veikti būvdarbi, nenoenkurosies Somijas ūdeņos.

Atļaujas došanu būvniecībai kritizējuši opozīcijas politiķi Somijā un Zviedrijā. Viņi norādījuši, ka šis projekts lielākoties ir tikai Krievijas interesēs. Somijas lielākais laikraksts Helsingin Sanomat komentārā rakstīja, ka valdības noteiktajām prasībām vides aizsardzībai bija jābūt stingrākām. Viļņas universitātes Ekoloģijas institūta Genotoksikoloģijas laboratorijas vadītāja Janīna Baršiene ir paziņojusi, ka Baltijas jūras gultnes nogulu izvandīšana būvdarbu laikā radītu neatgriezenisku ekoloģisku kaitējumu. Krievija gan vairākkārt ir uzsvērusi, ka pirms darbu sākšanas notikusi plaša izpēte, kurā nav konstatēti lieli riski projekta ietekmei uz vidi.

Cauruļvada pretinieki bez iespējamā ekoloģiskā apdraudējuma saskata arī ekonomisko apdraudējumu – šis projekts palielina Eiropas atkarību no Krievijas resursiem un Krievijai palielina iespējas ietekmēt Austrumeiropas valstis, nepārtraucot gāzes piegādi Rietumeiropai. Lietuvas kustības Sajūdis vadītājs Vītauts Landsberģis izteicies, ka šis projekts ir jauns Molotova – Ribentropa pakts. Līdzīgu salīdzinājumu pērn pauda arī izdevums Wall Street Journal, kas atzīmēja, ka sauszemes gāzesvads būtu bijis lētāks, tomēr ar Nord Stream Krievija vēlas apiet valstis, kuras uzskata par savu ietekmes sfēru.

Pērn pret Nord Stream izteicās arī jaunievēlētā Lietuvas prezidenta Daļa Grībauskaite, kas pirms tam bija Eiropas finanšu programmu un budžeta lietu komisāre, viņa paziņoja, ka gāzesvads nav bijusi Eiropas Savienības prioritāte, lai gan 2006. gadā Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Ministru padome šo atzina par "projektu Eiropas interesēs". Arī agrākais enerģētikas komisārs Andris Piebalgs bija izteicies, ka šis ir prioritārs projekts.

Ar Poliju, kas arī paudusi iebildes pret Nord Stream, Krievija ir vienojusies par ilgtermiņa gāzes piegādēm. Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins pēc sarunām ar savu Polijas kolēģi Donaldu Tusku šonedēļ paziņoja, ka drīzumā tiks parakstīti vienošanās dokumenti. Kā vēsta RIA Novosti, Gazprom ar Polijas gāzes monopolu PGNiG janvārī parakstīja līgumus par gāzes piegādēm līdz 2045. gadam un to apjoma palielināšanu, tomēr šīs vienošanās spēkā var stāties tikai pēc tam, kad tiks parakstīti jauni starpvaldību protokoli. Tiesa, Polija ir saņēmusi ASV tehnoloģijas savā teritorijā esošās slānekļa gāzes ieguvei, un tas varētu mazināt visas Rietumeiropas atkarību no Krievijas gāzes.

Pagājušajā mēnesī Igaunijas prezidents Hendriks Ilvess aicināja Baltijas valstis nekavēt gāzesvada būvniecību. Viņš sacīja, ka Polijas, Baltijas valstu un citu negatīvā attieksme drīzāk saistāma ar "politisku pretošanos, ko izraisījusi projekta slepenība un korumpētība". Viņš uzskata, ka ir nevis jāmēģina apturēt to, kas jau iesākts, bet gan jāizdara secinājumi nākotnei.

Krievija sola labu sadarbību

Viborgas pasākumā piedalījās Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs un Vācijas kanclere Angela Merkele, bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders, kurš pašlaik ir Nord Stream valdes priekšsēdētājs, kā arī Nīderlandes premjerministrs Jans Pēters Balkenende un Eiropas enerģētikas komisārs Ginters Etingers.

Celtniecības darbu ceremonijas laikā D. Medvedevs sacīja, ka cauruļvads "pirmo reizi – un tas varētu būt viens no tā lielākajiem sasniegumiem – nodrošinās tiešu Krievijas gāzes piegādi Rietumeiropai, apejot tranzītteritorijas". Pašlaik Krievijas gāze Eiropai tiek piegādāta caur Ukrainu, Baltkrieviju un Moldovu. Krievija nodrošina 30 procentus Eiropas dabasgāzes patēriņa. "Krievija ar saviem Eiropas kaimiņiem gāzes nozarē sadarbojas vairāk nekā 40 gadu," teica D. Medvedevs. "Šī sadarbība pilnā mērā ir izturējusi laika pārbaudi."

Krievija pa gāzesvadu ik gadus iecerējusi pārsūknēt 55 miljardus kubikmetru dabasgāzes. 51 procents Nord Stream akciju pieder Krievijas dabasgāzes monopolistam Gazprom. Pa 20 procentiem pieder vācu uzņēmumam BASF–Wintershall un E.On Ruhrgas, bet deviņi procenti – Nīderlandes uzņēmumam Gasunie. Visi atzari tiks pabeigti 2012. gadā, bet Krievijas gāze pa šo vadu Eiropā nonāks jau nākamgad, ziņo Reuters.

Pirmie kilometri jau gatavi

Gazprom jau trešdien paziņoja, ka jūras dzelmē ievietots pirmais caurules posms, kura garums ir trīs kilometri, – šis posms ir ieguldīts pie Gotlandes krastiem, 675 kilometru attālumā no cauruļvada sākuma Viborgā. Kā vēsta igauņu laikraksts Postimees, būvdarbu dēļ ir pārvietota piemiņas plāksne, kurā Baltijas valstu bēgļi Zviedrijai izsaka pateicību par uzņemšanu 1944. gadā. Plāksne pārvietota, jo traucē gāzesvada ieguldīšanai nepieciešamās jaunās piestātnes būvniecībai.

Gāzesvads tiek veidots no tērauda caurulēm, kas pārklātas ar betonu. Katra no tām ir 12 metrus gara un 25 tonnas smaga. Caurules kopā tiek metinātas uz kuģiem, un pirms to ieguldīšanas jūras gultnē savienojuma vieta tiek pārbaudīta ar ultraskaņu, vēsta Nozare.lv.

Pagājušajā mēnesī Gazprom pavēstīja, ka no 26 bankām ir piesaistījusi 3,9 miljardus eiro, kas tiks izlietoti cauruļvada pirmās kārtas būvdarbu pabeigšanai. Kopumā cauruļvadu projekts izmaksās 7,4 miljardus eiro. Bez Nord Stream Krievija plāno būvēt arī otru gāzesvadu – South Stream, kas Krievijas dienvidus pa Melno jūru savienos ar Bulgāriju. Savukārt Turcija, Rumānija, Bulgārija, Ungārija un Austrija pagājušā gada jūlijā parakstīja vienošanos par 3300 kilometrus garā gāzesvada Nabucco būvniecību, kas cauri Turcijai uz Eiropu nogādātu dabasgāzi no Kaspijas jūras reģiona un Tuvajiem Austrumiem.