Dienvidkorejas amatpersonas nav zaudējušas cerības izglābt 46 jūrniekus, kuri pagājušonedēļ nogrima līdz ar karakuģi Cheonan netālu no Pennjondo salas Dzeltenajā jūrā. Vakar kuģa katastrofas vietā bija ieradies arī Dienvidkorejas prezidents Ļi Mjunbaks, kurš bruņotajos spēkos izsludinājis trauksmes stāvokli, baidoties no iespējamām Ziemeļkorejas provokācijām.
Dienvidkorejas flotes pavēlniecība uzskata, ka jūrnieki būtu varējuši patverties gaisa kabatās, kas izveidojušās nogrimušā kuģa pakaļgalā – pirmdien vrakā sūknēts skābekis, lai izdzīvojušie, ja tie tur ir, nenoslāptu, kamēr vrakam piekļūs nirēju brigādes, ziņo Reuters. Pagaidām to darbam traucē spēcīgās zemūdens straumes. AP, atsaucoties uz Dienvidkorejas armijas štābu, vēsta, ka vakarrīt viens no glābšanas darbos iesaistītajiem nirējiem zaudējis samaņu un miris pēc tam, kad izcelts uz glābēju kuģa. Pavisam glābšanas darbos iesaistīti 12 Dienvidkorejas flotes kuģi un viens amerikāņu kuģis. Admirālis Ļi Kisiks sarunā ar AP atturējies prognozēt, kad nirējiem izdosies sasniegt uz pusēm pārlūzušā kuģa vraku, un bijis spiests atzīt, ka "nekādas dzīvības pazīmes netiek izrādītas". Dienvidkorejas puses veiktos glābšanas darbus no aptuveni 20 kilometru attālās karabāzes novēro Ziemeļkorejas jūrnieki un karavīri, taču pagaidām nekādi incidenti nav notikuši.
Jāatgādina, ka Cheonan nogrima īsā laikā pēc pēkšņi nograndušas eksplozijas, kas, pēc izglābto jūrnieku vārdiem, izsitusi lielu caurumu kuģa dibenā un faktiski pārlauzusi kuģi uz pusēm. Kaut gan sākumā tika baumots, ka kuģi nogremdējusi Ziemeļkorejas torpēda, pašlaik speciālisti uzskata, ka vainojama ir no kara laikiem palikusi mīna, vēsta BBC. Dienvidkorejas aizsardzības ministrs Kims Tejouns, pamatojoties uz izglābto jūrnieku sniegtajām liecībām, paziņojis, ka versija par torpēdas trāpījumu neliekas ticama – gluži tāpat kā cita hipotēze, saskaņā ar kuru uz Cheonan eksplodējusi munīcija. "Iespējams, sprādzienu izraisīja kāda ziemeļkorejiešu uzstādīta jūras mīna, kas iedreifējusi mūsu teritorijā," sacījis ministrs, atgādinot, ka Korejas kara laikā (no 1950. līdz 1953. gadam) Phenjana no PSRS saņēma aptuveni 4000 jūras mīnu, no kurām 3000 tika izvietotas Japāņu un Dzeltenajā jūrā. Norādot, ka Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas varas iestādes centušās reģionu atmīnēt, viņš uzsvēris, ka visas mīnas neitralizēt nav iespējams. Dienvidkorejas eksperti sliecas domāt, ka mīna atraisījusies no enkura, taču pastāv iespēja, ka Ziemeļkorejas puse to tīši atbrīvojusi un palaidusi brīvā peldējumā.
Kamēr izmeklēšana un glābšanas darbi nav beigušies, situācija reģionā saglabājas saspīlēta, un tieši ar to izskaidrojams prezidenta lēmums izsludināt trauksmes stāvokli bruņotajos spēkos un uzmanīgi sekot līdzi Ziemeļkorejas militārpersonu rīcībai. Jāpiebilst, ka Phenjana nekādus oficiālus komentārus par šo incidentu nav sniegusi, turklāt Ziemeļkoreja neatzīst jūras robežu starp abām valstīm, kuru Korejas kara nogalē noteica ASV vadītā ANO spēku pavēlniecība. Šā iemesla dēļ starp abu valstu flotēm laiku pa laikam notikušas sadursmes.