Ievēlēts otrais prezidents Uzbekistānas vēsturē
Svētdien notikušās Uzbekistānas prezidenta vēlēšanas beigušās bez pārsteigumiem – saņemot vairāk nekā 88% balsu, par valsts vadītāju ievēlēts premjers un pāris beidzamos mēnešus arī prezidenta vietas izpildītājs Šavkats Mirzijojevs. Viņš būs otrais Uzbekistānas prezidents pēc Islama Karimova, par kura nāvi tika paziņots septembra sākumā
«Es redzu jūsu noskaņojumu, un tas piešķir man lielus spēkus. Notikušās vēlēšanas raksturoja liela politiskā aktivitāte. [Pēdējo] 25 gadu laikā ir izdarīts ļoti daudz, un mēs esam guvuši lielus panākumus. Es pateicos Uzbekistānas tautai par atbalstu, un šie skaitļi uzliek man lielu atbildību,» vakar priekšpusdienā pēc vēlēšanu provizorisko rezultātu paziņošanas sacījis 59 gadus vecais Š. Mirzijojevs. Viņš ir pieredzējis politiķis, kurš Uzbekistānas valdību vadījis jau kopš 2003. gada. Kad šā gada septembrī tika paziņots par ilggadējā (kopš 1989. gada) līdera I. Karimova nāvi, parlamenta augšpalātas jeb Senāta vadītājs Nigmatulla Juldaševs, kuram saskaņā ar konstitūciju bija jāuzņemas prezidenta pienākumu pildīšana, atteicās no šā amata, ierosinot balsot par Š. Mirzijojeva kandidatūru, kas tajā pašā dienā tika vienbalsīgi apstiprināta.
Vēlēšanās S. Mirzijojevam bija trīs sāncenši - parlamentā pārstāvēto opozīcijas partiju izvirzītie kandidāti, jo likums neatļauj prezidenta vēlēšanās balotēties neatkarīgajiem kandidātiem. Vēlēšanu norisei līdzi sekoja vairāk nekā 500 novērotāju no 44 pasaules valstīm, kuru vairākums atzina, ka balsošana noritējusi demokrātiski. EDSO misijas vadītājs Peters Tailers gan paudis sarūgtinājumu par to, ka citi kandidāti bijuši diezgan mazaktīvi un īstas priekšvēlēšanu cīņas Uzbekistānā nemaz nav bijis. Taču nevar neņemt vērā to, ka Š. Mirzijojevs jau bija labi zināms elektorātam, turklāt kopš I. Karimova nāves viņš jau aktīvi darbojies, lai uzlabotu attiecības ar kaimiņvalstīm - Kirgīziju, ar kuru Uzbekistānai ir teritoriālas domstarpības (abu valstu robeža vēl joprojām nav līdz galam demarķēta), un Tadžikistānu, ar kuru turpinās strīdi par ūdens resursu izmantošanu enerģijas iegūšanas vajadzībām. Taču pamatā jaunievēlētais prezidents ir gatavs turpināt I. Karimova kursu, kas nozīmē Uzbekistānas neiesaistīšanos militārās aliansēs un ārvalstu karabāzu neizvietošanu valstī.