Par spīti likumiem, kas Eiropas Savienības (ES) uzņēmumiem aizliedz eksportēt ierīces, ko izmanto spīdzināšanā, šāda prakse tomēr pastāv. Tā paziņojusi cilvēktiesību organizācija Amnesty International.
Organizācija ir sastādījusi ziņojumu par konstatētajiem pārkāpumiem un ar to iepazīstinājusi Eiropas Parlamenta Cilvēktiesību apakškomiteju. Ziņojumā teikts, ka ES dalībvalstis Vācija, Spānija, Čehija un Itālija ir dažas no valstīm, kas ražo spīdzināšanā izmantotas iekārtas, piemēram, piedurknes, kas dod elektrisku triecienu.
Aizliegums eksportēt spīdzināšanai paredzētas ierīces tika pieņemts 2006. gadā, tomēr uzņēmumi, kas šādas iekārtas ražo, izmanto caurumus likumdošanā, uzskata Amnesty International. Ir arī ierīces, kas radītas un popularizētas lietošanai medicīnā un drošības jomā, tomēr tās var būt izmantojamas arī cilvēku spīdzināšanas mērķiem. Ražotāji dažkārt arī savām precēm piešķir citādus nosaukumus, lai tie neatbilstu eksporta aizlieguma sarakstā minētajām. Organizācija uzskata, ka varasiestādēm ir jākontrolē arī šādu iekārtu eksports, jāpievērš uzmanība, uz kurām valstīm tās tiek sūtītas, un aicina deputātus panākt, ka caurumi likumdošanā tiek aizdarīti.
Pēc organizācijas rīcībā esošajiem datiem, vairākas ES dalībvalstis ir atļāvušas eksportēt ierīces un ieročus uz valstīm, par kurām zināms, ka tās šīs lietas izmanto cilvēku spīdzināšanā. Spīdzināšanas ierīces ir nonākušas Pakistānā, Gruzijā, Senegālā, Mongolijā, Ķīnā un citās valstīs.
Amnesty International pārstāvis Deivids Nikolss intervijā BBC uzsvēra, cik svarīgi ir kontrolēt, kur nonāk sūtītais ekipējums. "Piparu gāze ir likumīgs aizsardzības līdzeklis, tomēr, ja uzņēmums to eksportē uz valsti, par kuru ir zināms, ka šī viela agrāk ir izmantota spīdzināšanā, tam vajadzētu būt trauksmes signālam," viņš sacīja. Tomēr līdz šim ES nav bijis kontroles par to, kādā veidā dzīvē tiek realizēti likumdošanas ierobežojumi.