Islandes pārstāvju divas nedēļas ilgušajās sarunās ar Lielbritāniju un Nīderlandi nav panākta vienošanās par 3,8 miljardu eiro atmaksu, kas pienākas ieguldītājiem pēc bankas Icesave sabrukuma. Savukārt pagājušā gada vasarā noslēgto vienošanos par naudas atmaksu islandieši nākamajā nedēļā plānotajā referendumā, domājams, noraidīs.
Interneta noguldījumu banka Icesave kopā ar mātesbanku Landsbanki sabruka 2008. gada oktobrī. Islande, līdzīgi kā citas valstis, ir garantējusi cilvēku ieguldījumus bankās, tomēr par to, kā kompensācijas būtu jāizmaksā, skaidrības joprojām nav. Pēc bankas sabrukuma ieguldītāju zaudējumus sākotnēji kompensēja viņu pārstāvētās valstis, un tagad tās parādu vēlas piedzīt no Reikjavīkas. Tomēr pēc sarunām Londonā Islandes Finanšu ministrija paziņoja, ka iesaistītajām pusēm joprojām ir daudz domstarpību par ieguldījumu atmaksu.
Lai izvairītos no referenduma par šo jautājumu, Islandes valdība bija mēģinājusi panākt jaunu vienošanos ar Nīderlandi un Lielbritāniju. Pagājušajā vasarā panāktā vienošanās bija izraidījusi plašu sabiedrības neapmierinātību, un prezidents to nebija izsludinājis, ļaujot galavārdu teikt pilsoņiem, no kuru kabatām banku saistības būs jāatmaksā. Referendums ir plānots 6. martā.
Neviena no pusēm oficiāli nav paziņojusi, kas ir sarunu neveiksmju iemesls, tomēr, kā vēsta Financial Times, samazinātās procentu likmes un divu gadu procentu maksāšanas brīvdienas Islandei nebija likušās pieņemamas. Amatpersonas, kas informētas par sarunu gaitu, aģentūrai AP neoficiāli bija sacījušas, ka runa bijusi par peldošo procentu likmi, ar ko Islande vēlējās nomainīt iepriekšējā līgumā panākto likmi 5,6 procentus. Ja tas izdotos, tad islandiešu nodokļu maksātājiem parāda atmaksa sanāktu lētāka, bet pašreizējā ir pārlielu augsta, lai to atbalstītu Islandes pilsoņi. Tomēr Lielbritānija un Nīderlande tam nepiekrita. "Lielbritānijas un Nīderlandes valdības ir sarūgtinātas, ka, par spīti pusotru gadu ilgušajiem mēģinājumiem, Islandes valdība joprojām nespēj pieņemt mūsu labāko piedāvājumu," teikts Lielbritānijas Finanšu ministrijas izplatītajā paziņojumā. Līdzīgs noskaņojums ir arī Nīderlandei.
Ja nākamās nedēļas nogalē Islandes pilsoņi referendumā pateiks nē parāda atmaksai, tas varētu sarežģīt valsts starptautiskās attiecības, raksta AP. Sagaidāms, ka ziemeļvalstis un Starptautiskais valūtas fonds ierobežos Islandei nepieciešamo finanšu palīdzību. Sabiedrības viedokļa aptauju dati liek domāt, ka vecais parāda atmaksas plāns nudien tiks noraidīts, un valdība arī ir likusi manīt, ka necentīsies pilsoņus pārliecināt, ka vienošanās jāatbalsta.
Vienošanās pretinieki nenoliedz, ka Islandei parādi ir jāmaksā, tomēr uzskata, ka kreditori atmaksu vēlas saņemt agrāk, nekā Islande spēj maksāt. Ja atmaksājamo summu rēķina uz mājsaimniecību skaitu, tad katrai ģimenei banku kļūdu dēļ būs jāšķiras no 60 000 dolāru.
Islande, kurā dzīvo 320 000 iedzīvotāju, 2012. gadā cer pievienoties Eiropas Savienībai. Eiropas Komisija ir rekomendējusi ar Reikjavīku sākt iestāšanās sarunas.