Pagājušajā gadā pasaules masu saziņas līdzekļi vēstīja par kādu beļģu vīru, kurš 23 gadus bija pavadījis pie pilnas apziņas, lai gan ārsti bija domājuši, ka viņš ir komā. Toreiz viņa radinieki bija atraduši veidu, kā ar viņu sazināties, izmantojot aparatūru, tomēr metodes efektivitāte nav pierādīta un nav pamata teikt, ka Romam Hubēnam piedēvētie paziņojumi ir viņa paša domas.
"Roma stāsts ir par viņa apziņas diagnosticēšanu, nevis viņa saziņu," intervijā BBC sacīja Stīvens Lorejs, ārsts, kurš sākotnēji bija ticējis, ka pacients nudien spēj sazināties, bet pēc veikta pētījuma sapratis, ka tam trūkst pierādījumu.
R. Hubēns 1983. gadā cieta autoavārijā un kļuva paralizēts. Pēc vairāk nekā diviem gadu desmitiem, kuru laikā ārsti domāja, ka pacients ir komas stāvoklī, S. Lorejs bija pamanījis, ka viņa smadzenes ir aktīvākas, nekā iepriekš domāts.
R. Hubēna ģimene un citi ārsti panāca, ka ar cietušo sāk strādāt saziņas asistents – tas ir cilvēks, kurš ar pacienta roku spiež skārienjutīga ekrāna punktus, tādējādi veidojot viņa it kā sacīto. Šīs metodes pamatā ir priekšstats, ka pacients var vadīt asistenta roku un noteikt, kuru pogu uz ekrāna vēlas spiest, un tādējādi burtus sarindot vārdos un teikumos.
S. Lorejs, kurš ir Beļģijas Lježas universitātes slimnīcas neirologs, joprojām ir pārliecināts, ka Roma apziņa darbojas, tomēr pēc veikta pētījuma nu apšauba saziņas metodi. Izmēģinājumi ar vairākiem komā esošiem pacientiem, tajā skaitā R. Hubēnu, nedeva pamatu uzskatīt, ka vēstījumi ir kas vairāk par saziņas palīdzētāja interpretācijām. Pacientiem tika rādīti dažādi objekti, un tanī laikā viņu saziņas asistenti šajā telpā neatradās. Pēc tam pacientiem tika lūgts pastāstīt, ko viņi ir redzējuši. Vairākums asistentu viņiem vēstīto nespēja adekvāti uztvert un atveidot.
Jau toreiz, pēc paziņojumiem par R. Hubēna atgūtajām saziņas spējām, vairāki speciālisti izteica šaubas, un tagad tās ir vēl vairāk nostiprinājušās. "Iekārtas paralizēto pacientu vēstījumu fiksēšanai ir kā spirituālisma seansu šķīvji," aģentūrai AP sacīja Pensilvānijas universitātes bioētikas profesors Artūrs Kaplāns. "Tas izklausās pārāk labi, lai būtu patiesi, un mums jau tad tam nevajadzēja ticēt."
"Ceru, ka Roms un viņa ģimene paliks par piemēru, cik grūti ir saskatīt pazīmes par cilvēka apziņu," sacīja Stīvens Lorejs. "Pat ja mēs zinām, ka pacientu apziņa darbojas, mēs nezinām, vai viņiem ir sāpes un ciešanas un ko viņi jūt."
Pagājušajā gadā R. Hubēna māte, paužot prieku par iespēju sazināties ar dēlu, stāstīja, ka viņš rakstot grāmatu. Savukārt R. Hubēns ar saziņas asistentes palīdzību it kā bija rakstījis: "Iedomājieties – jūs dzirdat, redzas, jūtat un domājat, bet neviens to nemana."