Pēc Ziemeļkorejas paziņojumiem par panākumiem urāna bagātināšanā Vašingtona ir sākusi apsvērt, kā atbildēt uz jaunajiem draudiem, un paziņojusi, ka Phenjanai ir jāskaidro savi plāni.
"Ja Korejas pussalas atbrīvošana no kodolieročiem notiks tā, kā mēs to redzam, šis ir jautājums, par ko mums nepieciešama skaidrība," vakar Seulā sacīja ASV īpašais sūtnis Ziemeļkorejas jautājumos Stīvens Bosvorts.
Pagājušajā piektdienā Ziemeļkoreja paziņoja, ka ir teju pabeigusi urāna bagātināšanas izpētes procesu, un tas Phenjanai dotu vēl vienu un vienkāršāku iespēju ražot kodolieročus. Ziemeļkorejai jau pašlaik ir tehnoloģijas, kas šādus ieročus ļauj ražot no plutonija. Par saviem sasniegumiem Ziemeļkoreja paziņoja dažas stundas pēc tam, kad S. Bosvorts bija ieradies Dienvidkorejā, lai diskutētu par iespējām atsākt sarunas par Ziemeļkorejas atbruņošanu.
Pirms došanās uz Seulu S. Bosvorts viesojās Pekinā un vakar vakarā devās uz Tokiju. Kopā ar viņu ceļo ASV kodolsarunu vadītājs Sens Kims, kurš otrdien atgriezīsies Seulā, lai tiktos ar Krievijas kodolsarunu vadītāju Grigoriju Loginovu. S. Bosvorts vakar izteicās, ka Dienvidkorejas amatpersonas piekritušas ASV nostājai par Korejas pussalas atbrīvošanu no kodolieročiem kā galveno prioritāti.
Domājams, ka Ziemeļkorejai ir gana daudz plutonija, lai izveidotu sešas līdz astoņas atombumbas. Phenjana piektdien paziņoja, ka tā turpinās ieročiem izmantot plutoniju, tomēr urāna apstrāde piedāvā vieglāku veidu kodolieroču izstrādei. ASV jau iepriekš ir paudušas bažas, ka Ziemeļkoreja mēģina bagātināt urānu, tomēr kodoljautājumu speciālisti ir bijuši skeptiski par Phenjanas panākumiem šajā jomā, raksta Reuters. Paziņojumi par urāna bagātināšanu novērotājos rada satraukumu, jo atšķirībā no plutonija bagātināšanas urānu apstrādāt var slepus, tā, lai šīs darbības nevar vērot no satelītiem.
Aprīlī Ziemeļkoreja izstājās no sešpusējām sarunām par atbruņošanos – tas bija Phenjanas protests pret starptautisko nosodījumu saistībā ar tālas darbības raķetes izmēģinājumu. Maijā tā veica savu otro kodolizmēģinājumu. Tā ir paziņojusi, ka iesaistīsies tikai tiešās sarunās ar ASV. "Kā jau esam norādījuši pagātnē, mēs esam gatavi divpusējām sarunām arī ar Ziemeļkoreju, bet tam ir jānotiek sešpusējo sarunu kontekstā," vakar sacīja S. Bosvorts.
Lai arī beidzamajā laikā Ziemeļkorejai ir bijusi virkne samierniecisku žestu – tā ir atbrīvojusi sagūstītās amerikāņu žurnālistes, kā arī dienvidkorejiešu strādnieku –, Vašingtona nav izrādījusi gatavību mazināt spiedienu, ko Ziemeļkoreja izjūt ANO noteikto sankciju dēļ.