Lielbritānijas meteoroloģijas dienests «Met Office» jau rudenī vēstīja, ka sākušās lielas pārmaiņas globālā klimata sistēmā, kas tuvāko gadu laikā būtiski ietekmēs gaisa temperatūru un nokrišņu daudzumu ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē.
Golfa straumes izsīkšana
Nesen meteorologu organizācija «AccuWeather» Atlantijas okeāna ziemeļu daļā – starp Kanādu un Eiropu – novēroja rekordzemu ūdens virsmas temperatūru, kas raisīja bažas par Golfa straumes vājināšanos un attiecīgi arī klimata izmaiņām Eiropā. Pakāpeniska Golfa straumes vājināšanās tika novērota jau pagājušajā gadsimtā, bet drīzumā siltums no dienvidiem uz ziemeļiem samazināsies vēl straujāk.
Tā kā ūdens cirkulācija Atlantijas okeānā mainās, tiek ietekmēti laikapstākļi Atlantijas okeāna reģionos. Krasas klimata pārmaiņas tuvāko divu gadu laikā gaidāmas Britu salās un Skandināvijā, kur siltā Ziemeļatlantijas straume līdz šim nodrošinājusi maigu klimatu. Zinātnieki lēš, ka Eiropas rietumos un ziemeļos iespējama būtiska gada vidējās gaisa temperatūras pazemināšanās. Golfa straumes periodiskajās svārstībās novērots 70 gadu cikls, kad, tai apsīkstot Ziemeļeiropā, atkārtojas auksts laiks. Golfa straumes izsīkšanu izjutuši arī Rietumeiropas iedzīvotāji. 2010. gada novembrī un decembrī Vācijā pirmo reizi pēdējo desmit gadu laikā zemi klāja desmit centimetru bieza sniega sega, bet gaisa temperatūra noslīdēja līdz mīnus 15 grādiem. Spēcīgs sals, kāds nebija manīts pēdējos 100 gadus, pārņēma arī Angliju.
Sniegs un sals – pasaules gals Anglijā?
Lai cik tas arī dīvaini neliktos, salīdzinājumā ar Latvijā piedzīvotajām ziemām Apvienotajā Karalistē, kurā salas klimatu pārsvarā ietekmē Golfa straume un tās svārstības, izmaiņas ierastajos laika apstākļos tiek pārdzīvotas visai traumatiski un bieži vien izvēršas par nacionāla mēroga katastrofālu situāciju. Gadsimtu gaitā veidotā valsts un pilsētu infrastruktūra ir nepiemērota skarbākam klimatam, sākot ar ēku siltināšanu, apkuri, kanalizācijas sistēmām, kas atrodas to ārpusē, transportlīdzekļu riepu nepiemērotību ziemas apstākļiem, sniega lāpstu neesamību māju šķūnīšos vai garāžās un nokrišņiem, beidzot ar piemērotas ziemas garderobes trūkumu apģērbu tirgotāju piedāvājumā. Mērenajā klimatā dzīvojošajiem britiem ir ierasti līdz pat novembrim uz tuvējo veikalu aizdoties vasaras jēzenēs, kurpēs vai ziemas zābakos, ar tiem domājot plānus rudens zābakus Latvijas klimata izpratnē. Atvērtas plānas vējjakas gan pieaugušajiem, gan bērniem un šaļļu, cimdu, cepuru retums arī nav nekas neparasts. Parasta un nemainīga ir tikai sūkstīšanās par briesmīgo likteni, kāds ir piemeklējis veco labo Angliju. Acīmredzot viss ejot uz galu, jo pēdējos gados ziemas periodā piedzīvotais aukstums, neiedomājamie, neizturamie laikapstākļi (ap nulli! – red. piezīme) un hroniskie, pat epidēmiska mēroga cilvēku saaukstēšanās viļņi ir kļuvuši par svētu apspriešanas tematu avīzēs, portālos, medijos. Ar apokaliptisku virsrakstu sacerēšanas sacensību draugu un kolēģu lokā, kafejnīcās un «pabos». Tikmēr plaukst un zeļ farmācijas bizness, pārpildot teju visus lielveikalu un tirdzniecības vietu medikamentu nodaļas plauktus ar pretiesnu, pretklepus un saaukstēšanās ārstniecības līdzekļiem.
Spēcīgā snigšana 2010. gada ziemā ievērojami apgrūtināja iedzīvotāju ikdienu Anglijā. Sniegs un stiprs vējš izraisīja satiksmes haosu Lielbritānijā, bloķējot autoceļus, radot traucējumus dzelzceļa un metro satiksmē un liekot slēgt Stenstedas lidostu ziemeļaustrumos no Londonas. Hītrovas un Gatvikas lidostās, kur ir viens pacelšanās skrejceļš, tika atcelti vairāk nekā 240 lidojumu. Laikapstākļi visā valstī izraisīja arī elektrības un telefona līniju stabu nogāšanos, automašīnu apgāšanos un satiksmes sastrēgumus. Slēgta tika arī Kārdifas lidosta Velsā, nedarbojās arī Bristoles, Mančestras, Liverpūles un Ekseteras lidostas.
Nepieredzētais sals un bargie laikapstākļi Lielbritānijā gandrīz pilnībā iztukšoja ceļu kaisīšanai domātos sāls krājumus, kuru papildināšanai tika gaidītas steidzamas piegādes no Spānijas, Skandināvijas valstīm un pat ASV. Sniega daudzumam aizvien pieaugot, galvaspilsētas Londonas sāls krājumi pietika vien trim dienām. Daudzviet šoseju malās tika izvietotas zīmes, brīdinot, ka sāls un smilts trūkuma dēļ ceļu kaisīšana ir pārtraukta. Varasiestādes lūdza iedzīvotājus pārvietoties tikai galējas nepieciešamības gadījumos.
Lai gan ceļu uzturētāji nepārtraukti strādāja, lai nodrošinātu satiksmei atbilstošus apstākļus, reģionālās šosejas bija grūti izbraucamas. Pēc Lielbritānijas Tirdzniecības kameras aplēsēm, sliktais ceļu stāvoklis uzņēmējiem radīja zaudējumus 700 miljonu mārciņu apmērā. Tikmēr apģērbu tirgotājiem bargā ziema atnesa iepriekš nepieredzētu apgrozījumu, kad desmitkāršojās ziemas apģērbu pārdošanas apjomi.
Savukārt, 2013. gada janvārī Lielbritānijā uzsniga 30 centimetru bieza sniega kārta, kas izraisīja teju paniku – kā vienmēr pamatīgus satiksmes traucējumus un radīja neērtības daudziem valsts iedzīvotājiem. Visā valstī kopumā slēdza 1500 skolu, lielākoties Velsā un Vaita salā. Tāpat radās pamatīgi satiksmes traucējumi, automašīnām noslīdot no ceļa. Turklāt haosu radīja arī transportlīdzekļi. To īpašnieki bija spiesti pamest auto uz ceļa, tādējādi traucējot satiksmi citiem šoferiem. Sniega skartajās valsts austrumu teritorijās atkal tika atcelti daudzi lidojumi, slēgti atsevišķi autoceļi, kas sniega un apledojuma dēļ kļuva praktiski neizbraucami. Aptuveni 10 000 mājsaimniecību palika bez elektrības, tāpat pazuda arī telefonsakari un internets. Darbību pārtrauca arī vairākas slimnīcas, apkalpojot tikai pacientus, kuriem ir kritiskāks veselības stāvoklis. Jāatzīmē, ka varasiestādes sniega dēļ izsludināja pat augstāko brīdinājuma pakāpi valstī, kas nozīmē, ka iedzīvotājiem jābūt īpaši uzmanīgiem. Pasaule britiem, kuriem sniegs nav tik ikdienišķa parādība kā pie mums, pirms diviem gadiem šķita sagriezusies kājām gaisā arī aprīlī, kad aiz loga sniga, kaut arī parkos ziedēja narcises un atraitnītes.
Lielbritānijā gaidāma bargākā ziema pēdējos 50 gados
Atsevišķi meteoroloģijas dienesti brīdina, ka Apvienotajā Karalistē šogad sagaidāma 1962./1963. gada (līdzīgi kā 1947. un 1932. gada) bargās ziemas atkārtošanās, kad sniega brāzmas atkārtojās piecus mēnešus pēc kārtas un daļēji aizsala pat jūra. Jau oktobrī piedzīvotie aukstie laika apstākļi norādīja uz to, ka novembrī Lielbritānijā būs aukstāks nekā parasti un valsts ziemeļos tiks piedzīvots sniegs.
«Atceros 1947. gada ziemu Anglijā – ļoti barga ziema. Ciemati bija ieputināti sniegā veselas trīs vai četras nedēļas, bija problēmas ar pārtikas piegādi. Tolaik mums nebija tādas tehnikas kā telefoni, ar kuriem iemūžināt balto skaistumu. Cilvēki ar slēpēm, kuriem tādas mājās atradās nesaprotamu iemeslu dēļ, vienīgie varēja aizdoties uz tuvāko pilsētu, lai iegādātos raugu, bez kura nebija iespējams uzcept maizi, un visu iespējamo, ko varēja panest uz muguras. Kur ir palicis Anglijas maigais klimats? Biežāk ir auksti nekā silti, un es, piemēram, vēl šobaltdien neesmu izārtējusi smago klepu, kuru ieguvu aizvadītajā ziemā,» izdevumam «Daily Mail» komentē pensionāre Džūlza no Šropšīras grāfistes.
Nav brīnums, ka lielākā daļa vietējo strādājošo cilvēku par savu atvaļinājuma periodu pēdējā desmitgadē lielākoties izvēlas tieši janvāra un februāra mēnešus, kurus parasti pavada eksotiskās un siltās zemēs, no kurām populārākie galamērķi ir Kipra, Tunisija, Dubaija, Malta, Grieķija un Taizeme. Savukārt angļu pensijas vecuma vai karjeru beiguši cilvēki arvien vairāk izvēlas reemigrāciju vai emigrāciju uz tādām zemēm kā Austrālija vai Izraēla.
Latviešiem, kuru Apvienotajā Karalistē nav maz, tāda britu «ņemšanās» – žēlabas par laiku un solījumiem pie nākamajiem mīnus desmit grādiem pēc Celsija emigrēt uz siltākām zemēm – pat negribot izraisa smīnu. Lielākā daļa no mums ir piedzīvojuši gan –25 grādu aukstumu, gan pašrocīgu sniega tīrīšanu kupenu «gaiziņos», neizbraucamus ceļus, filca zābakus un vilnas zeķes, gan no jumtiem krītošas pusmetrīgas lāstekas. Auguši citās laikapstākļu robežās, mēs spilgtāk pamanām Rietumeiropas sabiedrības trauslumu un vārgumu, redzot, ka jebkādas izmaiņas klimatā to pilnībā izsit no ierastā dzīves ritma un komforta zonas. Piemēram, cilvēks nevar bez auto palīdzības pat nokļūt līdz veikalam, kas atrodas aiz mājas stūra, nevar brist pa kupenām uz darbu un tāpēc paliek mājās. Anglijā labāk netīra sniegu mājas priekšā, lai uz slidenās vietas kāds nepakluptu un nesāktu pēc gūtās traumas tiesu darbus, labāk apstādina darbus uzņēmumos un iestādēs, fabrikās un rūpnīcās un gaida, kad «viss pāries», vai – vēl labāk – izvēlas izbraukt no valsts un aizbēgt no ziemas. Izvēlas labāk šausmināties, aprunāt un pārciest, nevis tālredzīgi plānot un meklēt risinājumus problēmsituācijai.
Melnais humors: iespēja nozagt Ziemassvētku dāvanas
«Britu medijiem spekulācijas un panikas raisīšana par laikapstākļu izmaiņām ir «gards kumosiņš». Tā vien liekas, ka tuvākajā nākotnē gaidāmajās, priekš britiem aukstajās ziemās savās neapsildītajās mājās Anglijā nomirs lielākā daļa pensionāru. Uzkrītot pirmajām sniegpārsliņām, atkal tiks slēgtas skolas, apstāsies dzelzceļa satiksme, sliežu apkopei nemākot un nespējot tikt galā ar kādu konkrētu sniega paveidu. Protams, vēl Krievijas Vladimirs Putins atslēgs gāzi visai Eiropai, un tajā iestāsies nosalšanas panika. Pilsētu mērijas un domes bankrotēs sāls, ko kaisīt uz ielām, patēriņa dēļ, bet bērneļus ielās tvarstīs vietējie kārtībsargi, jo viņi mētās logos pikas, kuras kādu laiku nav redzējuši. Sasals ielu un veikalu apgaismošanas sistēmas, elektrības vadi, un zagļiem tumsā būs iespēja nozagt visas Ziemassvētku dāvanas,» britu melnā humora manierē izdevumam »Vakara Ziņas« saka juriste Luīze Morisa no Londonas, piebilstot: «Kaut arī balti Ziemassvētki Anglijā šogad būtu jauks pārsteigums, tomēr ceru, ka 2009./2010. gada ziemas un sniega panika neatkārtosies.