Šķiet, ka bez Bila Geitsa radītajiem datortehnoloģiju produktiem mūsdienu pasaule nemaz nav iedomājama. Datora programmatūra ar «Windows» zīmi ir gandrīz katrā mājā, un tā sastopama visā pasaulē. Geitss neskaitāmas reizes atzīts par bagātāko cilvēku pasaulē, arī šogad. Tagad, kad viņam finansiāli nekā netrūkst, uzņēmējs nodarbojas ar labdarību un ziedo milzīgus naudas līdzekļus medicīnas pētniecībai, lai radītu zāles pret dažādām slimībām. 28. oktobrī Bils Geitss svinēja 60. jubileju.
Pie datora līdz četriem rītā
Bila Geitsa (pilnajā vārdā Viljams Henrijs Geitss III) vecvectēvs bija pilsētas mērs un senators. Vectēvs bija ASV Nacionālās bankas viceprezidents, tētis Viljams Henrijs Geitss II bija advokāts, bet mamma Mērija Geitsa bija skolotāja, Vašingtonas universitātes valdes locekle un labdarības organizācijas «United Way International» priekšsēdētāja. Kā redzams, mazajam Bilam bija izcili senči, no kā mācīties, lai kļūtu par ļoti veiksmīgu cilvēku. Geitss bērnībā bija ļoti kautrīgs un nesabiedrisks bērns, un vecāki par to bija tik ļoti noraizējušies, ka pat vērsās pie psihoterapeita, kurš jaunajā cilvēkā saskatīja lielu iekšējo potenciālu un vecākiem paziņoja, ka viņiem būs jāpielāgojas dēlam, nevis otrādi. Zēns tāpat kā abas viņa jaunākās māsas uzauga Sietlā. Bils vispirms mācījās municipālajā sākumskolā, bet pēc tam pārgāja uz elitāro Leiksaidas privātskolu, kur aizrāvās ar programmēšanu, un jau 13 gadu vecumā radīja savu pirmo datorspēli «Krustiņi – nullītes». Vecāki cerēja, ka puika ies tēva pēdās un iestāsies Hārvardas universitātē studēt jurisprudenci, taču nekā. Jau 7. klasē Bils bija tik ļoti pārņemts ar datoriem, ka vēlējās kļūt par matemātikas profesoru. Kādu dienu Leiksaidas skolas māšu klubs savāca naudu un skolēniem nopirka elektronisko skaitļojamo mašīnu, kas līdzinājās aizvēsturiskam nezvēram un bija tik liela, ka aizņēma pusi klases. Tas izmainīja Bila visu turpmāko dzīvi. Viņš kopā ar savu skolasbiedru un nākamo partneri korporācijas «Microsoft» izveidē Polu Allenu bastoja sporta stundas, lai darbotos ar jaunajiem datoriem. Abi puiši mēģināja programmēt un pat nemanīja, kā paskrēja laiks informātikas klasē, un, kad attapās, pulkstenis jau rādīja četri no rīta. Protams, arī visas brīvdienas viņi pavadīja pie datora.
Nesekmīgais ģēnijs
Kad Bilam Geitsam bija 11 gadu, viņš ļoti vēlējās vinnēt braucienu uz restorānu «Seattle Space Needle», kas bija galvenā balva konkursā, ko rīkoja vietējās baznīcas mācītājs. Lai uzvarētu sacensībā, dalībniekiem no galvas bija jāiemācās «Jēzus kalna sprediķis», kas aizņem Mateja evaņģēlijā pat trīs nodaļas. Zēns noskaitīja sprediķi nevainojami. Bila sākumskolas literatūras pasniedzēja Anna Stīvensa atceras gadījumu, kad Geitss vārds vārdā nodeklamēja trīs lappuses garu monologu no Džeimsa Fārbera lugas, ko bija tikai vienu reizi pārlasījis. Jāteic, kopumā Bila sekmes mācībās nebija diez ko augstas. Taču pēc tam, kad vecāki viņu kārtīgi nostrostēja un par nemācīšanos un nemitīgu sēdēšanu pie datora izmitināja pagrabā, viņš sadumpojās un 9. klasi pabeidza ar izcilību, kaut gan pa visu mācību gadu tikai dažas reizes bija atvēris skolas grāmatas. Togad Bils Geitss iekļuva arī ASV 10 labāko skolnieku sarakstā. Vēlāk viņš atzīs, ka spēj paveikt jebko, ja pieslēdz savu intelektu.
Vienīgais algotais darbs
10. klasē Bils vairs nestudēja informātiku, bet jau pasniedza to citiem. Tieši tolaik viņš radīja savai klasei mācību programmu, kurai bija iestrādāts veikt arī kādu slepenu uzdevumu. Proti, tā savam radītājam atlasīja klases, kurās mācījās «foršākie skuķi».
Pusaudžu gados Bils Geitss, Pols Allens un Kents Evanss nodibināja uzņēmumu «Lakeside Programmers group» un sāka sniegt programmēšanu un datorpakalpojumus vietējām firmām. Puiši radīja programmu, kas regulēja ielās satiksmi, un sāka to izplatīt. Rezultātā viņi nopelnīja savus pirmos 20 000 dolārus. Tieši tolaik, vēl būdams skolas solā, Allens veica savu pirmo mēģinājumu nostumt malā Geitsu un ņemt lietas savās rokās. Taču drīz vien viņš pārliecinājās, ka programmu kodu radīšanā viņam nepieciešams nenogurdināmais Bils, kurš piekrita strādāt kopā, bet ar vienu nosacījumu – ka priekšnieks būs viņš.
17 gadu vecumā Bils jau bija iemantojis izcila programmētāja reputāciju un tādēļ saņēma piedāvājumu uzrakstīt programmu paketi enerģijas sadalīšanai Bonevillas dambī. Par gadu ilgu darbu pie šā projekta Geitss saņēma 30 000 dolāru. Tas bija viņa pirmais un pēdējais algotais darbs.
Universitātes pokera spēlmanis
Pateicoties šim darbam, Geitsam izdevās vienoties ar skolu, ka tā to ieskaita kā vairākus kursa darbus, kas jānodod izlaiduma klases skolēnam. Tajā pašā gadā Geitss iestājās Hārvardas universitātē sagatavošanas kursos. Vēlāk gan viņš atzinās, ka mācību iestādē bija tikai ar miesu, bet dvēsele klejoja tālos ceļos. Atrodoties Hārvardā, Bils lielākoties spēlēja pinbolu, bridžu un pokeru. Tādēļ nav brīnums, ka studentu vidū viņš iemantoja reputāciju kā pokera narkomāns un dīvainis, kurš ir apsēsts ar tehniku. Neraugoties uz to, ka puisis caurām naktīm spēlēja kārtis, viņš visus tekstus un eksāmenus nokārtoja laikus un ar labiem panākumiem. Taču straujajam Geitsam Hārvarda bija tikai neliels pieturas punkts. Reiz Pols Allens žurnālā ieraudzīja rakstu, ka kompānija «MITS» radījusi pirmo personālo datoru lietošanai mājas apstākļos. Puiši saprata, ka tā viņiem ir lieliska iespēja nopelnīt lielu naudu. Viņi sazinājās ar datora ražotājiem un piedāvāja vēl nebijušu programmnodrošinājumu. «MITS» vadību piedāvājums ieinteresēja, un viņi vienojās, ka pēc divām nedēļām Geitss un Allens piegādās solīto programmu. Nu jaunajiem censoņiem bija jāstrādā pa 18 stundām diennaktī, lai laikā izpildītu darbu, jo viņi bija samelojuši, ka programma «Basic» jau ir gatava. Darbu paspēja nodot laikā, un «MITS» bija vairāk nekā apmierināti ar studentu veikumu. Tas bija pagrieziena punkts Bila Geitsa dzīvē, jo, būdams 3. kursa students, viņš pameta mācības Hārvardas universitātē, lai nodibinātu uzņēmumu «Microsoft» un pilnībā nodotos programmēšanai un biznesam.
Bērniem jāpelna pašiem
Kad «Microsoft» radītāji vēl nebija precējušies, viņi nodarbojās ne tikai ar intelektuālajām spēlēm, bet arī uzdzīvoja un rīkoja jestras ballītes ar striptīza dejotāju piedalīšanos. Taču pēc apprecēšanās Bils Geitss striptīzu nomainīja pret golfu un pierādīja, ka ikvienā spēlē viņu interesē tikai un vienīgi uzvara.
Bils Geitss un Melinda Frenča iepazinās 1987. gadā Ņujorkā korporācijas «Microsoft» preses brīfingā, kur Bils uzzināja, ka Melinda ir ilggadēja viņa uzņēmuma darbiniece. Kāzas notika 1994. gada 1. janvārī Havaju salās, un jaunlaulātajiem serenādes dziedātāja pazīstamais kantrimūzikas izpildītājs Villijs Nelsons. Tagad Bilam un Melindai ir trīs brīnišķīgi bērni, kuriem tēvs miljardieris mantojumā atvēlējis katram tikai 10 miljonus dolāru, ar domu, ka viņiem pašiem būs jāprot nopelnīt naudu. Toties labdarībai viņš ziedo miljardus, lai pasaulē izskaustu nabadzību un slimības.
Virtuālās attiecības
Pirms Melindas datorģēnijam bija vienas diezgan nopietnas attiecības ar sievieti no programmnodrošinājumu biznesa Annu Vinbladu. Viņi iepazinās 1984. gadā datortehnoloģiju konferencē. Abiem sākās virtuālā mīlas dēka. Bils un Anna dzīvoja dažādās pilsētās, bet vienā laikā apmeklēja kādas filmas kinoseansu un pēc tam pa telefonu stundām ilgi pārsprieda redzēto. Annas dēļ Bils kļuva par veģetārieti, tiesa, pēc šķiršanās viņš atkal atsāka ēst gaļu. Reiz, kad abi bija aizbraukuši uz Brazīliju atpūsties, viņi kopā izstudēja 1100 lappušu biezo Džeimsa Votsona mācību grāmatu par molekulāro bioloģiju un ģenētiku. Nākamajā atvaļinājumā Santabarbarā mīlnieki neklausījās vis romantisku mūziku, bet gan fiziķa Ričarda Feinmana lekciju ierakstus. Taču 1987. gadā viņi izšķīrās. Anna, kura bija piecus gadus vecāka par Bilu, jau bija nobriedusi iziet pie vīra, savukārt Bils vēl nevēlējās saistīt sevi laulības valgiem. Taču viņi palika labākie draugi. Par to liecina fakts, ka Geitss, pirms apprecējās ar Melindu, konsultējās ar Annu un lūdza viņas svētību savām laulībām.
