Amerikāņu žurnālistes, kas gandrīz piecus mēnešus atradās apcietinājumā Ziemeļkorejā un kuras atbrīvoja bijušais ASV prezidents Bils Klintons, ir izklāstījušas savu versiju par tur notikušo.
Žurnālistes apgalvo, ka Ziemeļkorejas teritorijā gan bijušas, tomēr apcietināšanas brīdī jau bija atgriezušās Ķīnā un Ziemeļkorejas pusē ievilktas ar varu.
Savos pirmajos publiskajos izteikumos, kas publicēti televīzijas Current TV tīmekļa vietnē, šīs televīzijas žurnālistes Laura Lina un Juna Lī stāsta, ka, veidojot reportāžu, viņas uzkāpušas uz aizsalušās upes ledus, kas atdala Ziemeļkoreju no Ķīnas. Ziemeļkorejā ielauzties viņām nav bijis padomā, tomēr pavadonis viņas aicinājis sev sekot pa upes ledu, un gājiens noslēdzies Ziemeļkorejas krastā. Pavadonis rādījis ciematu, kas esot drošs patvērums korejiešiem, kuri mēģina šķērsot robežu. "Pavadonis uzvedās dīvaini, tomēr viņam sekot nolēmām mēs pašas un par šo lēmumu ar tumšām atmiņām par gūstu maksājam vēl šodien."
Viņi veicīgi atgriezušies atpakaļ, tomēr bija par vēlu, jo žurnālistēm uz pēdām jau bija divi ziemeļkorejiešu karavīri. "Kad karavīri mūs aizturēja, mēs jau bijām Ķīnas pusē," teikts viņu stāstā. Tie viņas ar varu pārvilkuši Ziemeļkorejas pusē un aizveduši uz armijas bāzi. "Producents un pavadonis spēja aizbēgt no robežsargiem. Mēs ne. Mēģinājām turēties pie krūmiem, zemes un cita, kas mūs paturētu uz Ķīnas zemes, bet tas nepalīdzēja, jo karavīri vēlējās mūs sagūstīt," raksta žurnālistes.
Turpmākās 140 dienas sievietes pavadīja Phenjanā, izolētas viena no otras. Viņas vairākkārt tika nopratinātas, tiesātas un atzītas par vainīgām. Par nopratināšanas procedūru atbrīvotās detalizētu informāciju gan nesniedz. Pēc tiesas viņas tomēr netika nosūtītas uz kādu no darba nometnēm, kur, pēc pieejamās informācijas, ir smagi apstākļi un ieslodzītie nereti iet bojā.
Ja šī versija atbilst patiesībai un ziemeļkorejiešu karavīri ir pārkāpuši Ķīnas robežu, tas Phenjanai varētu radīt problēmas, jo Ziemeļkoreja saņem daudz palīdzības no Ķīnas, norāda AP. J. Lī un L. Lina Ziemeļkorejā tika notiesātas par nelegālu robežas šķērsošanu un spiegošanu, un viņām tika piespriesti 12 gadi labošanas darbu nometnē. Tomēr augusta sākumā Ziemeļkorejā ieradās bijušais ASV prezidents B. Klintons un viņas atveda mājās. Ķīna viņu versiju noliedz.
Pēc ārvalstu humānās palīdzības aģentūru datiem, pēdējo gadu laikā relatīvi maz apsargāto Ziemeļkorejas un Ķīnas robežu ir šķērsojuši desmitiem tūkstošu cilvēku – to var darīt gan ziemā, kad upe ir aizsalusi, gan vasarā, kad tā mēdz izžūt. Žurnālistes Ziemeļkorejas pierobežā gatavoja materiālu par ziemeļkorejiešu dzīvi Ķīnā – Pekina šos cilvēkus uzskata par ekonomiskajiem migrantiem un nosūta atpakaļ uz Ziemeļkoreju, kur tie vairumā gadījumu par bēgšanu tiek tiesāti un nonāk cietumā. Daudzas no sievietēm, kam izdodas šķērsot robežu, nokļūst seksa industrijā vai ķīniešu vīriešu pakļautībā, kas viņas nopērk no cilvēku tirgotājiem.
Žurnālistes stāsta, ka mēģinājušas iznīcināt visus savā rīcībā esošos pierādījumus, kas varētu apdraudēt aizbēgušo un bēguļojošo ziemeļkorejiešu dzīvi vai palīdzības sniedzējus, kas šajā reģionā darbojas. "Mūsu pieredze ir nieks salīdzinājumā ar grūtībām, ko piedzīvo cilvēki, kas dzīvo Ziemeļkorejā vai arī Ķīnā kā nelegālie imigranti," raksta žurnālistes.