Ceturtdiena, 18.aprīlis

redeem Jadviga, Laura

arrow_right_alt Pasaulē

VAKARA ZIŅAS: Žaklīna Kenedija-Onasis. Vīriešu siržu pavēlniece

Kenedija 1961. gadā © Scanpix

ASV pirmā lēdija, stila un modes ikona, Svētā, «Džekija O» un vēl daudz kas cits bija Žaklīna Kenedija-Onasis. Viņu dievināja ne tikai Amerikā, bet visā pasaulē. Par viņu sajūsminājās parastā tauta, slavenības un arī dažādu valstu politiķi. Galantais Šarls de Golls dāvināja viņai ziedus, PSRS KP ģenerālsekretārs Ņikita Hruščovs bija tik ļoti apburts, ka atsūtīja viņai kucēnus no kosmosā pabijušiem suņiem. Pat stingrās nostājas revolucionārs Ernesto Če Gevara reiz paziņoja, ka Žaklīna ir vienīgais cilvēks Savienotajās Valstīs, ar kuru viņš vēlētos satikties, taču ne pie starpvalstu pārrunu galda.

Viss mainījās 1968. gada 20. oktobrī, kad Žaklīna Kenedija apprecējās ar grieķu miljardieri Aristoteli Onasi. Šis zīmīgais notikums pirms 47 gadiem Džekiju no svētās pārvērta nīstākajā sievietē ASV.

Tēva mīlulīte

Žaklīnai Buavjē allaž bijusi liela piekrišana no puišiem. Iespējams, pretējā dzimuma piesaistīšanas magnēts meitenei bija iedzimts no tēva Džona, kurš bija slavens brunču mednieks un uzdzīvotājs. Viņš azartspēlēs pamanījās nospēlēt vectēva un tēva sūri grūti nopelnīto mantojumu. Žaklīnas māte Džaneta ilgi cieta vīra sānsoļus un vaļības, bet tad sievietes vadzis lūza un viņa paņēma abas meitas un pameta vīru. Pēc šķiršanās tēvs drīkstēja nedēļas nogalēs ņemt meitas pie sevis, ko viņš arī labprāt darīja un lutināja viņas, it īpaši savu mīlulīti Žaklīnu. Kaut gan meitene diezgan bieži mainīja privātskolas, viņa mācījās labi un, kad pienāca laiks, iestājās prestižajā Vasāra koledžā Ņujorkā. Žaklīna bija aizrāvusies ar Viljamu Šekspīru, studēja franču literatūru, svešvalodas, kultūras vēsturi, un visos priekšmetos viņai bija lieliskas sekmes. Taču daudz lielāki panākumi jaunkundzei bija saviesīgās ballītēs. Viņa nevarēja vien «atkauties» no pielūdzējiem, kas mācījās vareno un bagāto vecāku atvašu iecienītajās Jēlas un Prinstonas universitātēs. Tad, kad Žaklīna sāka pavadīt ar augstdzimušajiem studentiem visas brīvdienas, viņas tēvs, kurš vīriešu dabu zināja pēc savas pieredzes, sāka par meitu nopietni raizēties un brīdināja, lai tikai nekādā gadījumā viņa nesabojā savu sievietes labo reputāciju.

Mīlēšanās tumšā šķērsielā

Taču brunču mednieks par savu atvasīti uztraucās velti, jo tolaik vienīgā Džekijas nopietnā aizraušanās bija mīlas dēka ar biržas brokeri no Ņujorkas Džonu Hastedu, ar kuru viņa bija pat trīs mēnešus saderinājusies. Taču tad Žaklīna sāka strādāt avīzē «The Washington Times Herald» par reportieri, kur iepazinās ar gados jauno politiķi, kurš jau bija kļuvis par senatoru, Džonu Kenediju. Kādu vakaru pavadot Hastedu uz lidostu, Žaklīna uz atvadām noskūpstīja bijušo mīļoto un, viņam nemanot, ieslidināja žaketes kabatā dāvāto saderināšanās gredzenu. Kopš tā vakara viņi vairs netikās, toties Džekija turpināja tikties ar citu Džonu – Kenediju. Žaklīnu allaž bija vilinājušas spēcīgas, neordināras personības, spējīgas dzīvē sasniegt visaugstākās virsotnes, un jaunais, enerģiskais politiķis, Amerikā slavena uzvārda un daudzu miljonu mantinieks nevarēja neieinteresēt jauno sievieti. Viņi gāja uz restorāniem, apmeklēja kino, skūpstījās un maigojās automašīnas aizmugurējā sēdeklī. Reiz vasaras novakarē mīlnieki kārtējo reizi bija iebraukuši klusā Ārlingtonas šķērsielā, lai Džona greznajā kabrioletā pamaigotos. Viņi bija tik ļoti aizrāvušies ar patīkamo nodarbi, ka nepamanīja piebraukušo policijas patruļmašīnu. Likuma kalps piesteidzās pie aizdomīgā tumšā auto un sāka uz pārīti spīdināt ar lukturīti. Tobrīd Džons jau bija ticis tik tālu, ka Žaklīnai vairs nebija ne blūzītes, ne krūštura un viņa sēdēja, policista luktura apspīdēta, pārsteigumā izbrīnītu seju un kailām krūtīm. Taču palaimējās –policists mīlniekā pazina senatoru un, atvainojies par traucējumu, devās prom. Jāatzīst, ka Kenedijam noveicās, jo, ja par notikušo uzzinātu avīžnieki, viņš būtu bijis lielā ķezā un tālākā politiskā karjera būtu ļoti apdraudēta.

Straujā kumeļa savaldītāja

Žaklīna bija stingri nolēmusi iekarot Džona sirdi, un, pateicoties dzelžainajam raksturam, viņai tas arī izdevās, tiesa, Kenedijs tam arī it nemaz nepretojās. Tas, ka viņiem bija absolūti atšķirīgas gaumes, Džekiju neuztrauca. Viņai patika zirgi, suņi un kaķi, bet Džonam pret tiem bija alerģija. Žaklīna nespēja dzīvot bez operas, baleta un muzeju apmeklēšanas, savukārt nākamais prezidents deva priekšroku vesterniem un viegla satura grāmatu lasīšanai. Džekija kļuva par Džona uzticīgo pavadoni – viņi kopā brauca makšķerēt un apmeklēja beisbola spēles, Žaklīna palīdzēja mīļotajam iegādāties apģērbu un pat Kenedija jaunākajam brālim rakstīja skolas referātus. Drīz vien neatlaidīgā Žaklīna kļuva bieža viešņa Kenediju ģimenes villā Palmbīčā un burtiski apbūra veco klana galvu Džozefu. Žaklīnai nebija noslēpums arī viņas izredzētā agrākā ļoti bagātā seksuālā pieredze, taču tas tikai vairoja Džekijas vēlmi uzlikt iemauktus straujajam Vašingtonas kumeļam. Taču pēc kāzām izrādījās, ka nav iespējams savaldīt Džona Kenedija karstās asinis. Viņš nespēja iedomāties dzīvi bez sānsoļiem. Aktrises, stjuartes, medmāsas, sekretāres, modeles... Mīļāko kontingents nepārtraukti atjaunojās. Sākumā Žaklīnu tas ļoti sāpināja, taču vēlāk viņa notiekošo sāka uztvert filozofiski.

Brīnumzālīšu kokteilis

31 gada vecumā Žaklīna Kenedija kļuva par vienu no jaunākajām 20. gadsimta ASV pirmajām lēdijām, un, kaut arī viņa bija Baltā namā saimniece tikai trīs gadus, vēl ilgi pēc tam viņa bija apbrīnas un pat dievināšanas objekts. 60. gados amerikāņi Žaklīnu uzskatīja par nacionālo lepnumu un īpašumu, un viss, kas saistījās ar Žaklīnu, atgādināja skaistu Holivudas sapni. Visvairāk Amerikas iedzīvotāji bija pārsteigti un lepojās ar Kenedija kundzes uzvedību uzreiz pēc viņas vīra, ASV prezidenta Džona Kenedija traģiskās bojāejas – bez histērijas, konkrēta rīcība, pārliecība un cēla izturēšanās pat vissmagākajos brīžos. Taču, kā ierasts, īstenība reti kad līdzinās pasakai, un tikai pēc daudziem gadiem atklājās, ka nesatricināmais miers un pārdabiskā enerģija zilacainā prezidenta atraitnei bija no amfetamīna un steroīdu kokteiļa, kas tolaik Baltajā namā bija lielā cieņā. Pateicoties šim brīnumzālīšu sajaukumam, Žaklīna saglabāja slaidu, jaunavīgu figūru līdz cienījamam vecumam, taču tolaik amerikāņi un citu pasaules valstu iedzīvotāji to nezināja un nodēvēja vīrišķīgo atraitni par Svēto Žaklīnu.

Precības ar bagātu večuku

Gadu pēc vīra nāves Žaklīna Kenedija sēroja. Tomēr dzīve turpinājās, un viņai bija jārūpējas par saviem bērniem. Tad arī palēnām sāka plēnēt Džekijas svētais tēls un sabiedrība beidzot ieraudzīja, ka viņa ir parasta trausla sieviete ar saviem trūkumiem un nepilnībām. Neilgu laiku viņai bija attiecības ar Holivudas kinozvaigzni un visu sieviešu mīluli Marlonu Brando, bet pēc tam viņa sagājās ar sava mirušā vīra jaunāko brāli Robertu, kuram Žaklīna patika jau sen, un, kas zina, kā beigtos viņu attiecības, ja Robertu tāpat kā viņa vecāko brāli nenogalinātu. Pēc Bobija nāves Žaklīna bija apjukusi un nobijusies par savu bērnu dzīvību, jo viņai šķita, ka ienaidnieki vēlas iznīcināt visus Kenedijus. Tāpat kā pēc Džekijas vīra Džona slepkavības, arī šoreiz sērojošo sievieti pirmais atsteidzās mierināt sens draugs un Žaklīnas jaunākās māsas bijušais mīļākais Aristotelis Onasis, kuru Kenediju klans nevarēja ciest ne acu galā. Neraugoties ne uz ko, Žaklīnai bija vajadzīgs cilvēks, kurš viņai un bērniem spētu garantēt drošību un pārticību. Tāpēc 1968. gada 20. oktobrī viņa apprecējās ar gados krietni par viņu vecāko un augumā krietni īsāko grieķu miljardieri, kuģubūves magnātu Aristoteli Onasi.

Šķērdējas ar vīra miljoniem

Uz iepriekšējām bijušās pirmās lēdijas mīlas dēkām Amerikas sabiedrība noraudzījās ar daļēju sapratni, bet šādu Žaklīnas rīcību tā uztvēra kā nodevību, jo viņa taču bija amerikāņu mīlētākā prezidenta atraitne. Visi kā viens bija pret šīm laulībām, bet avīžu virsraksti bija nežēlīgi pret bijušo dievināto Džekiju – «Kenedija otrā nāve», «Džekija apprec bankas čeku» un citi. Bet tagad Žaklīnai bija uzspļaut uz sabiedrības negatīvo reakciju, viņa turpināja dzīvot un šķiesties ar sava bagātā vīra naudu. Dzīvojot ar pirmo vīru, viņa tērēja simtiem tūkstošu dolāru, bet tagad tie bija miljoni, un Onasis nespēja vien beigt brīnīties par to, cik daudz naudas Džekija spēj notriekt. Jau dažus gadus pēc kāzām Aristoteļa un Žaklīnas jūtas vienam pret otru bija pilnībā izdzisušas. Drīz vien Onasis saprata, ka šī sieviete viņu izputinās, un nolīga privātdetektīvu, lai tas atrastu kādu kompromitējošu materiālu, kas kalpotu kā iegansts laulības šķiršanai. Taču pēkšņi nomira miljardiera dēls un neilgi pēc tam arī pats Aristotelis.

Uzreiz pēc bagātā vīra nāves Džekija no Onašu ģimenes pieprasīja naudu un, atsakoties no mantojuma, tika pie 26 miljoniem dolāru, ar ko nodrošināja sevi un savus bērnus līdz pat mūža galam. Žaklīna KenedijaOnasis nomira 1994. gadā nepilnu 65 gadu vecumā ar limfomas vēzi.