Kaut gan pirmo reizi olimpisko spēļu vēsturē Vankūveras ziemas olimpiādes organizācijas komitejā iekļauti arī pirmiedzīvotāju (indiāņu jeb politkorektā valodā – Pirmo tautu) pārstāvji, daļa no viņu tautiešiem joprojām nav apmierināti ar to, ka uz viņu senču zemes izvērstas šādas aktivitātes.
Olimpiskās pretošanās tīkls (ORN), kura lozungs ir Nekādu olimpiādi uz nozagtas zemes, jau centies izjaukt olimpiskās lāpas stafeti un, nav šaubu, par sevi atgādinās arī spēļu laikā, kas sāksies pavisam drīz – 12. februārī.
"Mūsu lozungs ļauj pacelt antikoloniālo sabiedrisko apziņu Kanādā un visā pasaulē, ļauj beidzot pastāstīt nerediģētu koloniālās Kanādas vēsturi," sarunā ar televīzijas kompāniju RT sacījusi viena no indiāņu aktīvistēm Elīza Diprē, atgādinot, ka četru pirmiedzīvotāju tautu jeb cilšu (liluatu, maskimu, skemišu un tseilvaututu) pārstāvji joprojām uzskata, ka Britu Kolumbija ir suverēna etnisko pirmiedzīvotāju teritorija, kurā nedz Kanādas valdībai, nedz provinces valdībai nekādus lēmumus nav tiesību pieņemt. "Mēs izgājām ielās tāpēc, ka notiekošais vērtējams kā teritoriju sagrābšana, Kanādas koloniālās vēstures atkārtošanās," viņai piekrīt ORN aktīvists Marks Korbjērs.
Interesanti, ka protestētāju argumenti lielā mērā atgādina iebildes, kādas ceļ tie Soču iedzīvotāji, kuri iebilst pret 2014. gada ziemas olimpiādes rīkošanu šajā Krievijas pilsētā. Tiek runāts par "desmitiem tūkstošu nocirstu koku, dzīvnieku mītnēm, kas iznīcinātas spridzināšanas un celtniecības darbu gaitā kalnos pie Vistleras, nenovēršamu kaitējumu dabai, ko rada autoceļu tīklu paplašināšana". "2010. gada spēles jau novedušas pie tā, ka simtiem nabadzīgu pirmiedzīvotāju izlikti no savām mājām, jo šīs teritorijas pēkšņi kļuvušas vajadzīgas olimpiskajiem objektiem," uzsvērusi E. Diprē. Viņa piebildusi, ka atsevišķiem iedzīvotāju slāņiem spēles noteikti nesīs lielu peļņu, taču zaudētāji būs nabadzīgie Britu Kolumbijas pirmiedzīvotāji. ORN uzskata, ka naudu un resursus, kas ieguldīti spēļu organizēšanā, būtu bijis lietderīgāk izmantot, lai risinātu indiāņu problēmas.
Tomēr jāuzsver, ka šādam viedoklim nepiekrīt daudzi Kanādas indiāņu pārstāvji, kuri apvienojušies organizācijā Four Host First Nations (to varētu tulkot kā Četras namatēvu ciltis) un uzskata, ka olimpiāde ir vienreizēja iespēja visai pasaulei atgādināt par Kanādas pirmiedzīvotāju eksistenci un demonstrēt sevi pozitīvā gaismā. "Cilvēki uzzinās, ka mēs esam arī biznesmeņi, uzņēmēji, mākslinieki. Mūsu kultūra pēdējā laikā patiešām ir ļoti attīstījusies," sarunā ar BBC sacījis viens no šīs organizācijas līderiem Tevanī Džozefs. Viņš uzsvēris, ka pienācis pēdējais brīdis lauzt iesīkstējušos stereotipus, no kuriem pievilcīgākais saistās ar spalvu un kreļļu rotājumiem, bet nepievilcīgākais – ar noplukušiem tipiem, kuri slaistās ap dzērienu veikalu, diedelējot no garāmgājējiem sīknaudu.
Viņam piekrīt Džošs Andersons no liluatu tautas jeb cilts. "Daudzi ļaudis uzskata, ka mēs un skemiši esam eskimosi un dzīvojam iglu vai, sliktākajā gadījumā, vigvamos. Ne viens, ne otrs – patiesībā mūsu senči ziemas pārlaida siltās zemnīcās," uzsvēris Dž. Andersons. Gan to, gan citas detaļas no pirmiedzīvotāju dzīves olimpiādes viesi varēs uzzināt, apmeklējot Vankūveras centrā ierīkoto Pirmiedzīvotāju paviljonu, kura būvei atvēlēti 3,5 miljoni Kanādas dolāru. Visu olimpiādes laiku tajā notiks dažādi kultūras, mākslas, sporta un biznesa pasākumi, vietējā restorānā būs iespējams pamieloties arī ar vairāk vai mazāk autentiskiem pirmiedzīvotāju gardumiem. Vankūveras olimpiādes organizācijas komitejas viceprezidents Dens Doils arī atgādinājis, ka visi olimpiskie objekti rotāti ar pirmiedzīvotāju mākslas paraugiem, bet indiāniete Korina Hanta izstrādājusi olimpisko medaļu dizainu.