Interneta uzņēmums Google ir paziņojis, ka no Ķīnas tiek rīkoti kiberuzbrukumi, kas vērsti pret pilsonisko tiesību organizācijām, kā arī aizvien vairāk palielināta cenzūra, un tādēļ pieļauj iespēju ar Ķīnu vairs nesadarboties.
Valdība, atbildot uz šiem paziņojumiem, pavēstījusi, ka Ķīnā ir aicināti darboties visi uzņēmumi, kas ievēro vietējo likumdošanu.
Ķīnai pielāgotais meklēšanas dzinējs Google.cn sāka darboties 2006. gadā, un tajā laikā Google piekrita cenzēt daļu no rezultātiem, ko cilvēki varētu šādā veidā atrast. Cenzējamās tēmas bija, piemēram, 1989. gadā notikušās protesta akcijas Tjaņaņmiņa laukumā, Tibetas neatkarības kustība un garīgā kustība Faluņgun. Toreiz Google saņēma daudz kritikas par informācijas brīvības principu nodošanu, bet taisnojās, ka vēl lielāks ļaunums par pieļauto cenzūru būtu, ja lietotāji šā meklētāja rezultātiem un citai piedāvātajai informācijai nevarētu piekļūt vispār.
Šonedēļ Google juridisko jautājumu augstākais speciālists Deivids Dramonds ir paziņojis par "jaunu pieeju Ķīnai". Viņš sacīja, ka desmitus Google lietotāju kontu "regulāri pārbauda trešās puses" un ka no ķīniešu hakeru uzbrukumiem cieš arī vismaz 20 lieli uzņēmumi. Gadījumā, ja tas turpināsies, uzņēmums Ķīnas tirgu sola pamest. "Interneta vide Ķīnā kļūst aizvien ierobežojošāka," stāsta D. Dramonds.
Google ir paziņojis, ka tuvākajās nedēļās sāks sarunas ar Ķīnas valdību, lai meklētu iespējas atcelt interneta meklēšanas rezultātu filtrēšanu. Pašlaik gan nekādas izmaiņas izmantotajā filtrēšanas programmatūrā nav veiktas, vēsta BBC. Turpretī Pekina aizstāv pašreizējo kontroles politiku.
"Ķīna, līdzīgi kā citas valstis, internetu pārvalda atbilstoši likumdošanai," skaidro Ķīnas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Dzjana Ju. "Ķīnas internets ir atvērts, un Ķīnas valdība atbalsta interneta attīstību." Ārlietu ministrijas pārstāve arī uzsvēra, ka Ķīnas likumdošana aizliedz rīkot hakeru uzbrukumus.
Kā norāda BBC, Pekinas atbilde uz jautājumiem saistībā ar internetu bija pilnībā paredzama. Vēl skaidrāku izpratni par valdības attieksmi pret internetu rāda Valsts padomes ministra Vana Čeņa izteikumi, ka "pienācīga interneta viedokļu vadība ir būtisks interneta informācijas sabiedrības sargāšanas veids". Viņš gan tieši neminēja nesaskaņas ar Google, bet žēlojās, cik lielu postu nodara tiešsaistē izplatītā pornogrāfija, krāpniecība un arī baumas.
Pēdējo gadu laikā Ķīnā internets ir krietni attīstījies, un nav pazīmju, ka centrālā valdība vēlētos atteikties no kontroles, ko tā īsteno pasaules tīmeklī. Pašlaik Ķīnā ir 350 miljoni interneta lietotāju, un meklēšanas dzinēji pērn ļāva nopelnīt vienu miljardu dolāru. Pašlaik Google kontrolē trešo daļu no Ķīnas interneta meklētāju tirgus, un šie rezultāti ir krietni sliktāki nekā vietējam konkurentam Baidu, kuram pieder vairāk nekā 60 procentu tirgus.
Speciālisti gan pieļauj, ka jaunajai visu vai neko pieejai pamatā varētu būt arī finansiāli apsvērumi un tas, ka Google nav spējis iekarot Ķīnas tirgu. Kā vēsta CNN, pašlaik uzņēmums no saviem kopējiem ienākumiem Ķīnā gūst mazāk nekā divus procentus. Ja lēmumu patiesībā nosaka finanšu apsvērumi, tad skaļā aiziešana no Ķīnas ar informācijas brīvības saukli varētu būt tikai mēģinājums uzlabot savu reputāciju.