Mehmets Alī Agdža, kurš pirms gandrīz 30 gadiem mēģināja nošaut pāvestu Jāni Pāvilu II, šomēnes iznāks no cietuma. Viņš ir pieļāvis iespēju, ka parakstīs miljoniem dolāru vērtus līgumus par grāmatu rakstīšanu un filmu veidošanu. Šie plāni daļā sabiedrības izraisījuši sašutumu.
Turks M. A. Agdža šāvienus uz Jāni Pāvilu II raidīja 1981. gadā Svētā Pētera laukumā Romā. Par notikušo joprojām ir daudz neskaidrību, piemēram, vai viņš darbojies viens. Pēc arestēšanas M. A. Agdža vispirms par saviem līdzzinātājiem nosauca trīs bulgārus un teica, ka par atentātu viņam piesolīti 1,2 miljoni dolāru. Tomēr tiesā, kurā tika izskatīta bulgāru lieta, šāvējs sevi pasludināja par Jēzu Kristu, un viņi tika attaisnoti.
Pašlaik notiesātais ir 52 gadus vecs un no cietuma iznāks 18. janvārī. Kopš 2000. gada viņš sodu izcietis Turcijā. Tajā gadā Itālijā uzbrucējs tika apžēlots, atbrīvots un izraidīts no valsts. Turcijā viņam cietumsods piespriests par turku žurnālista nogalināšanu divus gadus pirms atentāta mēģinājuma pret pāvestu, un tajā laikā no cietuma viņam izdevās izvairīties. Tomēr pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma Itālijā viņam tika piespriests desmit gadu cietumsods, vēsta AP.
Atbildot uz masu saziņas līdzekļu jautājumiem, M. A. Agdža raksta, ka jūtas spēcīgs gan fiziski, gan garīgi. Viņš jau izstrādājis piepelnīšanās plānu un par 2 miljoniem dolāru piedāvā ekskluzīvu televīzijas interviju, savukārt par 5 miljoniem dolāru sola uzrakstīt divas grāmatas. Cietumnieks esot aizrakstījis arī grāmatas Da Vinči kods autoram Denam Braunam saistībā ar grāmatu Vatikāna kods, pēc kuras motīviem vēlāk varētu veidot arī filmu. "Mans plāns ir pasludināt pasaules galu un uzrakstīt nevainojamu sprediķi. Es sludināšu nevainojamu kristietību, kuru Vatikāns nekad nav sapratis," viņš sola. Tiesa, vēstījumā nav ne vārda par to, vai gaidāms arī kāds vārds par Jāņa Pāvila II slepkavības mēģinājumu.
Arī vairākas Eiropas izdevniecības ir izrādījušas interesi par M. A. Agdžu, jo domā, ka viņa memuāru grāmata varētu palīdzēt labi nopelnīt. "Agdžas memuāri piesaistītu globālu interesi, bet tikai tādā gadījumā, ja viņš izdevniecībām un lasītājiem sniegs to, ko tie vēlas, – viņam ir jāizstāsta pilns, patiess stāsts ar daudziem jaunatklājumiem," laikrakstam The Sunday Times saka itāliešu izdevējs Frančesko Aliberti.
Kritiķi iebilst pret ideju, ka M. A. Agdža, bijušais neofašistiskās organizācijas Pelēkie vilki dalībnieks, varētu no sava nozieguma gūt peļņu. "Tas ir morāli nepareizi. Agdža ir tikai bandīts, apmācīts un algots slepkava, kurš ir strādājis teroristu izlūktīklā," saka Paolo Gucanti, kurš pirms četriem gadiem vadīja parlamentāro izmeklēšanas komisiju. Tās ziņojumā bija secināts, ka Padomju Savienības līderi bija pavēlējuši militārajam izlūkdienestam nogalināt pāvestu. "Daži cilvēki domā, ka Agdža ir traks, bet viņš nav. Padomju Savienība viņu labi apmācīja, un viņš izdarīja tieši to, ko viņi vēlējās. Iemesls, kāpēc Agdža sevi sauca par Jēzu Kristu, bija tāds – VDK viņam lika noliegt visu, ko bija teicis par Bulgārijas saistību ar notikušo, pretējā gadījumā viņš tiktu nogalināts."
Fernando Imposimato, viens no Romas prokurotiem, kas izmeklēja šaušanu, izteicies, ka Agdža zina visu par slepeno dienestu iesaisti atentāta mēģinājumā, bet naudas piedāvāšana šo noslēpumu padarītu vēl grūtāk atklājamu. "Ir šausminoši un smieklīgi, ka cilvēki viņam piedāvātu naudu. Tas ir aizskaroši pret Jāni Pāvilu II un samazinātu iespēju, ka mums izdosies uzzināt patiesību. Agdža šādā veidā tiks vilināts sacīt skaļas, nepatiesas lietas, lai tikai dabūtu vairāk naudas."
M. A. Agdža ir izteicies, ka pēc atbrīvošanas vēlas doties uz Romu, un minējis dažādus iemeslus – satikt pāvestu Benediktu XVI, pāriet kristietībā vai noskaitīt lūgšanu pie Jāņa Pāvila II kapa. Pāvests šāvēju 1983. gadā apmeklēja cietumā un piedeva viņa nodarījumu. 2000. gadā cietuma intervijā uz jautājumu, vai viņš nožēlo, ka šāvis uz pāvestu, M. A. Agdža atbildēja: "Es to vēlreiz nedarītu. Man nav nekāda naida pret pāvestu. Par notikušo es izjūtu tikai mocības.