Ir atrisinājies strīdu par 1903. gadā mākslinieka Pablo Pikaso radītas gleznas īpašumtiesībām un atzīts, ka tās pašlaik pieder tikai un vienīgi komponistam Endrjū Loidam Vēberam.
Pikaso gleznai Anhela Fernandesa de Soto portrets izsolē nonākt bija paredzēts 2006. gadā, tomēr pēdējā brīdī tā no izsolāmo priekšmetu saraksta tika atsaukta. Tas notika pēc tam, kad vācu profesors Juliuss Šēpss paziņoja, ka nacistu ēras laikā pagājušā gadsimta 30. gados Berlīnes baņķieris Pauls fon Mendelsons-Bartoldijs, kura mantinieks ir J. Šēpss, bijis piespiests šo gleznu pārdot un līdz ar to profesoram saglabājas zināma teikšana par mākslas darba nākotni. Bija sagaidāms, ka izsolē gleznas cena varētu sasniegt 60 miljonus dolāru.
Savas pretenzijas J. Šēpss iesniedza tiesā, kur norādīja, ka viņa priekštecim nacistu režīma dēļ ir bijis jāpamet savas mājas un tamdēļ arī no gleznas viņš ticis vaļā par ļoti zemu cenu. P. fon Mendelsons-Bartoldijs, kura ģimene no jūdaisma bija pārgājusi kristietībā, nomira 1935. gadā.
Jau 2006. gadā Endrjū Loida Vēbera mākslas fonds šīs pretenzijas nodēvēja par nepamatotām un stāstīja, ka tām neesot juridisku vai faktu pierādījumu. Fonds norādīja, ka gadu desmitiem ilgi par šo gleznu neviens nav licies ne zinis, tā vairākas reizes ir bijusi izstādīta Lielbritānijas Nacionālajā galerijā, kā arī Londonas Karaliskajā Mākslas akadēmijā un arī Ņujorkas tēlotājmākslas tirdziņā.
Šonedēļ P. fon Mendelsona-Bartoldija mantinieki paziņoja, ka ir panākuši vienošanos ar E. Loida Vēbera fondu un atsakās no visām savām pretenzijām uz gleznu. Fonds ir pavēstījis, ka ir apmierināts ar šādu lietas iznākumu, vēsta BBC.
Nav zināms, kas tagad notiks ar Pikaso gleznu. E. Loids Vēbers šo mākslas darbu nopirka 1995. gadā par 28,5 miljoniem dolāru, un tajā laikā viņš izteicās, ka glezna ir hipnotiska. 2006. gadā pirms neizdevušās izsoles fonds bija solījis naudu ziedot dažādiem mākslas labdarības projektiem.