Kopenhāgenas klimata konference, kas šodien ieiet finiša taisnē, varētu nenoslēgties ar ietekmīgu jaunu klimata izmaiņu ierobežošanas līgumu, jo lielākās piesārņotājvalstis nav piekritušas samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešus.
Kopenhāgenā rīkotās konferences laikā ANO dalībvalstu pārstāvji divas nedēļas ir piedalījušies sarunās par jauna līguma noslēgšanu, kura mērķis ir samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešus. Tomēr būtisku vienošanos panākt nav izdevies.
ASV prezidents B. Obama bija piedāvājis līdz 2020. gadam izmešus samazināt par trim līdz četriem procentiem no 1990. gada līmeņa jeb 17 procentiem no 2005. gada līmeņa. Savukārt Eiropas Savienības apņemšanās ir izmešus samazināt par 20 procentiem no 1990. gada līmeņa. "Šīs ziņas nav labas," vakar izteicās Vācijas kanclere Angela Merkele. "Ja godīgi, ASV piedāvājums nav neko ambicioza apņemšanās." Tomēr ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone ir paziņojusi, ka Vašingtona gadā jaunattīstības valstīm varētu maksāt 100 miljardus dolāru, lai finansētu to
vajadzības.
Klimata sarunas nonāca strupceļā pēc tam, kad vairākas jaunattīstības valstis un Ķīna noraidīja Dānijas piedāvājumu diskusijas sadalīt mazākās grupās, lai paātrinātu to attīstību. Šīs valstis norādīja, ka ikvienai dalībvalstij ir jāredz Dānijas piedāvājumi.
Ķīna ir izteikusies, ka neredz iespēju noslēgt detalizētu vienošanos par globālo sasilšanu, tā vietā pieļauj, ka varētu tikt parakstīta kāda "politiska deklarācija". Savukārt Indija bagātās valstis ir apsūdzējusi par "propagandas kampaņu", kurā jaunattīstības valstis tiek apsūdzētas sarunu novešanā strupceļā. Sagaidāms, ka jaunattīstības valstis būs atbildīgas par gandrīz visu turpmāko siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu pieaugumu, bet tās norāda, ka bagātās valstis gadu desmitiem ilgi ir netraucēti attīstījušas savu ekonomiku uz ekoloģijas rēķina, tamdēļ tās, ierobežojot savus izmešus, nevar prasīt to pašu no nabadzīgajām valstīm. "Ir tikai laika jautājums, kad sāksies vienam otra vainošana. Jau tagad dažas attīstītās valstis vaino Āfrikas jaunattīstības valstu grupu. Tas ir pilnīgi nepareizi," sacīja Indijas vides ministrs Džairams Ramešs.
Kā vēsta BBC, vienošanās par klimata jautājumiem vēl ir iespējama, tomēr, lai varētu noslēgt starptautisku līgumu, var būt jāgaida vēl divi gadi līdz 2010. gada klimata sanāksmei Meksikā. Pašlaik viedokļu atšķirības valstīm par izmešu samazinājumiem un nabadzīgajām valstīm piešķiramās palīdzības apmēriem ir pārlieku lielas, lai šajā konferencē paspētu noslēgt saistošu starptautisku vienošanos.
Lai arī kopumā gaidas par iznākumu ir niecīgas, tomēr dažos aspektos ir gūti būtiski panākumi, vēsta Reuters. Āfrikas valstis ir krietni samazinājušas savas prasības pēc finanšu palīdzības no bagātajām valstīm, savukārt Japāna nabadzīgajām valstīm ir solījusi trīs gadu laikā piešķirt 15 miljardus dolāru, lai tām palīdzētu piemēroties klimata izmaiņām un samazināt gāzu izmešus. Eiropas Savienība jau pagājušajā nedēļā vienojās trīs gadu laikā nabadzīgajām valstīm samaksāt 10,6 miljardus dolāru. Japāna, Francija, Austrālija, Norvēģija un Lielbritānija ir vienojušās arī piešķirt 3,5 miljardus dolāru, lai cīnītos pret mežu izciršanu.