Grieķijas budžeta ieņēmumi pērn pirmo reizi pēdējo desmit gadu laikā pārsnieguši izdevumus. Labo ziņu vēstījumu gan aizēno vispārējais valsts ekonomikas stāvoklis, kā arī tiesvedība pret taupības pasākumiem.
Niecīgs pagrieziens
Grieķijas pagājušā gada budžeta pārpalikums pirms parādmaksājumiem ir aptuveni miljards eiro. Grieķijas valdība, publiskojot šos datus, uzsver, ka ir izpildīti starptautisko aizdevēju formulētie mērķi, tāpēc Atēnām pienākas pretimnākšana. «Mūsu kreditori ir apstiprinājuši – ja mēs ievērojam vienošanās noteikumus, viņi mums piešķirs papildu atvieglojumus aizdevumam,» pagājušajā mēnesī sacīja Grieķijas premjerministrs Antonis Samars. «No savas puses esam sasnieguši un pārsnieguši to, ko paredz vienošanās. Tagad ir aizdevēju kārta izpildīt arī savus pienākumus un sniegt mums papildu atbalstu, lai nodrošinātu, ka Grieķijas parāds ir ilgtspējīgs.»
Lai arī dati par budžeta izpildi iezīmē pagrieziena punktu Grieķijas ekonomiskajā situācijā, miljards eiro ir tikai sīka daļa no Grieķijas 240 miljardu eiro lielajām parādsaistībām. Līdz maijam Grieķijai kārtējo parādsaistību pildīšanai ir jāsagatavo 11 miljardi eiro. Pagājušajā gadā aizņēmumi veidoja 174 procentus no iekšzemes kopprodukta – ņemot vērā šo proporciju, Grieķijas parādsaistības ir otras smagākās pasaulē. Šajā ziņā Grieķijai priekšā ir tikai Japāna, taču tās ekonomika ir krietni spēcīgāka, un tas valstij ļauj ar šo parādu smagumu galā tikt saviem spēkiem. Grieķija šogad prognozē ekonomikas izaugsmi par 0,6 procentiem – lai gan arī tas ir cerīgs rezultāts, tomēr ar to nepietiek, lai nodrošinātu, ka valsts parādsaistības neturpina pieaugt.
Sliktas ziņas valdībai bija pagājušajā mēnesī nolasītais Grieķijas tiesas spriedums, kurā par nelikumīgiem atzīts pirms diviem gadiem noteiktais algas samazinājums policistiem, ugunsdzēsējiem un militārpersonām. Tas nozīmē, ka valdībai tagad varētu būt jāatmaksā aptuveni 300 miljoni eiro, kas uz šo darbinieku algām ietaupīti. Turklāt šis ne tuvu nav vienīgais taupības politikas jautājums, kas apstrīdēts Grieķijas tiesās.
Pagājušajā nedēļā, izskatot citu lietu, administratīvā tiesa atzina, ka nelikumīga ir nodokļu piemērošana pabalstiem, kurus saņem universitāšu darbinieki. Vēl izskatīta tiek prasība par valsts pamatlikumam neatbilstošiem atzīt pēc Grieķijas starptautisko aizdevēju prasības ieviestos citus algu samazinājumus.
Grūti nomaksāt nodokļus
Uzlabojumu Grieķijas pēdējā laika ekonomiskajos rādītājos daļēji ir nodrošinājuši valdības tēriņu ierobežojumi. Taču krietni efektīvāka ir izrādījusies nodokļu paaugstināšana – ir paaugstināts pievienotās vērtības nodoklis, ieviests nekustamā īpašuma nodoklis, paaugstināti ar uzņēmējdarbību saistīti nodokļi. Taču, kā norāda New York Times, lielākā problēma ir tāda, ka ilgtermiņā ieņēmumu plūsmu šādā veidā būs grūti uzturēt, jo tie tikai pastiprina slogu, kas maksātājiem jānes jau tā nelabvēlīgajos apstākļos. Nodokļu nemaksāšana gan ir viena no Grieķijas ilgtermiņa problēmām, taču daudziem no tiem, kuri nodokļus maksā, pašreizējais nodokļu slogs ir pārāk liels. «Daudzi cilvēki Grieķijā pašlaik izjūt grūtības – pat tie, kuru ienākumi ir augsti,» saka bijušais Eiropas Komisijas Grieķijas misijas ekonomists Jenss Bastians. «Viņi stāsta, ka nevis nemaksās, bet, ka nevar maksāt.»
Uz šo problēmu norāda arī Grieķijas parlamenta Budžeta iestādes ziņojums, kurā konstatēts, ka nodokļu maksātāju spēja izpildīt uzliktās saistības ir izsmelta. Šāds viedoklis ir arī Grieķijas vadošajiem uzņēmējiem. «Nodokļu slogs smacē ekonomiku,» uzskata holdinga Mytilineous Holdings priekšsēdētājs Evangeloss Mitilineoss, kura vadītais uzņēmums ir viens no valsts lielākajiem rūpniecības konglomerātiem. «Taču aizdevējiem un valdībai pašlaik vienīgais mērķis ir panākt budžeta pārpalikumu, tas ir jānodrošina vienalga ar kādiem līdzekļiem. Pārpalikums ir vienīgais veids, kā varam pateikt Vācijai, ka Grieķijas finanses tiek sakārtotas.»
Šādā situācijā nevis veidojas jauni uzņēmumi, bet gan bankrotē jau esošie. Arī bezdarbs turpina palielināties. Pagājušā gada oktobrī tas sasniedza jaunu rekordu – 27,8 procentus. Savukārt jauniešu vidū bezdarbs ir 56,2 procenti, liecina Eurostat dati. Samazinoties algām, samazinās arī iedzīvotāju izdevumi un ekonomikā esošās naudas apjoms. Pagājušajā gadā iedzīvotāju tēriņi samazinājās par septiņiem procentiem. Lai gan Grieķijas bankas pēdējos gados ir stabilizējušās, tomēr kopumā aptuveni
30 procenti no to izsniegtajiem aizdevumiem pašlaik ir vērtējami kā bezcerīgi vai tuvu tam. Tas savukārt mazina banku vēlēšanos izsniegt jaunus aizdevumus – arī tam ir ietekmē uz apritē esošās naudas daudzumu. Tas liek domāt, ka Grieķijas nedienas ne tuvu nav galā un ka vēl nav pamata runāt par to, ka valsts varētu atgūt finanšu patstāvību.
Gatavo jaunu aizdevumu
Savukārt šādi procesi no jauna aktualizē jautājumu par to, ko darīt ar Grieķijas parādu. Pirms diviem gadiem daļa no šī parāda tika dzēsta – bankām un privātajiem investoriem nācās atteikties no 75 procentiem savu ieguldījumu Grieķijas parādzīmēs. Savukārt pašlaik aptuveni 70 procentus atlikušo Grieķijas parādu veido nauda, kas ņemta no ārvalstu nodokļu maksātāju naudas. Tas krietni samazina starptautisko aizdevēju vēlmi norakstīt arī šos līdzekļus. Pagājušajā gadā Starptautiskais Valūtas fonds gan atzina, ka Grieķijai ir nepieciešami papildu parāda atvieglojumi.
Tiesa, Vācijā, kas ir starp galvenajām Grieķijas kreditorēm, pret šādām idejām ir spēcīga pretestība. Vācijas amatpersonas ir uzsvērušas, ka Grieķija jau tagad bauda īpašu labvēlību. Piemēram, ir vairāk nekā divkārt pagarināti parādu atmaksas termiņi – to vidējais ilgums tagad ir 30 gadu. Grieķija gan vēlas, lai daži no maksājumiem tiktu pagarināti līdz 50 gadiem. Vācijas politiķi ir arī norādījuši, ka Grieķijai ir ļoti zemas starptautiskā aizdevuma procentu likmes. Tāpēc Vācijas pārstāvis eirozonas glābšanas fondā jeb Eiropas Finanšu stabilitātes iestādē Klauss Reglings atbild konkrēti: «Parāda atlaišanas Grieķijai nebūs.»
Vienlaikus Vācijas politikas augstākajās aprindās ir sastopams arī viedoklis, ka Grieķijai ir nepieciešams jauns aizdevums. Par publikas gatavošanu šādam pavērsienam liecina ekonomikas ministra Volfganga Šeibles nesenie izteikumi, ka nākamais aizdevums Grieķijai būs krietni mazāks nekā iepriekšējie. Drīz pēc tam izdevuma Der Spiegel rīcībā nonāca Vācijas Finanšu ministrijā sagatavota dokumenta kopija, kurā formulēta ministrijas nostāja: jaunajam aizdevumam jābūt desmit līdz 20 miljardu eiro vērtībā. Vienlaikus Finanšu ministrija savos publiskajos paziņojumos ir uzsvērusi, ka par Grieķijas parāda atlaišanu nevar būt ne runas.
Grieķija pieprasa uzslavas
Grieķija savukārt turpina cerēt, ka tās parādsaistības nevis pieaugs, bet gan tiks samazinātas. Šāda nostāja tiek argumentēta ar to, ka milzīgais parāds pats par sevi ir viens no valsts atkopšanās traucēkļiem, jo tas ir nepanesams slogs kopējai ekonomikai, un šādā situācijā nav iespējams nodrošināt tādu ekonomisko klimatu, lai veicinātu uzņēmējdarbību un piesaistītu investorus.
Tikmēr izdevums Der Spiegel norāda, ka Grieķijā vairāk nekā jebkurā citā Eiropas valstī tās paštēls atšķiras no tā, kā to uztver citi. Uzsverot budžeta pārpalikumu, tā mēģina sevi pasniegt kā reformu paraugvalsti un pieprasa sevi par saviem sasniegumiem atalgot. Tikmēr Grieķijas partneri redz pavisam ko citu: kamēr vairākas Eiropas valstis, kas saņēmušas starptautisko aizdevumu, jau ir atkopušās, Grieķijas ekonomika joprojām ir nestabila, bet daudzi no pieprasītajiem uzlabojumiem tā arī nav izpildīti. Saskaņā ar Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvju atzinumu, Grieķija ir ieviesusi mazāk nekā pusi no solītajām reformām.