Ķīnā un dažās citās Āzijas valstīs kopš pērnā gada konstatēti vairāki gadījumi, kad cilvēki inficējas ar putnu gripas vīrusa paveidu H7N9. Starp cilvēkiem šis vīruss vēl neizplatās, taču nav izslēdzama iespēja, ka tas šādas īpašības laika gaitā varētu attīstīt.
Upuru skaits pieaug
Jaunais vīruss pamatā izplatās starp vistām, pīlēm un baložiem Ķīnā. Pirmie gadījumi, kad cilvēki ir inficējušies ar H7N9 paveida gripas vīrusu, tika konstatēti jau pagājušā gada martā Šanhajā. Tur ar gripu saslima 131 cilvēks, no kuriem 26 nomira. Pēc tam uzliesmojums mitējās – sākoties vasarai, rodas vīrusiem nelabvēlīgi apstākļi. Taču oktobrī tika konstatēti jauni šī vīrusa infekciju gadījumi, savukārt šomēnes saslimšanas gadījumu skaits cilvēku vidū ir krietni pieaudzis. Kopumā kopš marta Ķīnā ir reģistrēti vismaz 246 saslimšanas gadījumi ar putnu gripu. Visi slimības upuri pirms saslimšanas bija devušies uz Ķīnu. Slimības dēļ dzīvību zaudējuši 56 cilvēki. Honkongā reģistrēti trīs nāves gadījumi. Ar vīrusu ir saslimuši arī vismaz divi cilvēki Taivānā.
Šomēnes Honkonga izziņoja pasākumu plānu putnu gripas uzliesmojuma novēršanai. Tiks veiktas pašmājās audzēto un importēto putnu asinsanalīzes, lai pēc iespējas drīzāk varētu identificēt iespējamos gripas perēkļus. Pārbaužu laikā Honkongas putnu gaļas vairumtirdzniecības tirgū inficēta gaļa tika atklāta, tāpēc tika izkauti 20 tūkstoši vistu un tirgus slēgts līdz laikam, kad noslēgsies dezinfekcijas darbi. Slimības ierobežošanas noteikumi ne tikai regulē putnu transportēšanas būru tīrīšanas kārtību, bet arī noteic dienas, kuru laikā tirgū nedrīkst atrasties neviens dzīvs putns, savukārt parastajās tirdzniecības dienās visi putni, kuri tajā dienā netiek pārdoti, vakarā ir jānokauj, vēsta CNN. Arī Ķīnā skartajos reģionos ierobežota dzīvu putnu tirdzniecība un ieviesti citi drošības pasākumi.
Jaungada faktors
Vīrusa izplatībai labvēlīgus apstākļus rada ķīniešu Jaungada svinības, kas šogad notiek 31. janvārī. Pirms ķīniešu jaunā gada notiek pasaulē lielākā ikgadējā cilvēku migrācija – Ķīnā ir pieņemts šos svētkus sagaidīt kopā ar ģimeni un tuviniekiem, tāpēc miljoniem cilvēku šajā laikā veic lielus attālumus. Liela daļa cilvēku, kuri ir pārcēlušies uz pilsētām, strādā iestādēs, rūpnīcās, būvlaukumos, apmeklē universitātes, ir auguši reģionos. Laukos cilvēkiem ir lielāka iespēja saskarties ar mājputniem, kuri ir galvenais šīs infekcijas avots. Savukārt ceļošana pārpildītos transporta līdzekļos palielina iespējas, ka vīruss, attīstoties tālāk, pieņems tādas formas, kas pārceļo no cilvēka uz cilvēku, norāda New York Times.
Pašlaik vairākums inficēto ir bijuši kontaktā ar putniem.
19. janvārī Šanhajā nomira ārsts, kuram bija minimāls kontaksts ar mājputniem vai to apdzīvotām telpām. Tas gan nepierāda, ka viņš ar vīrusu būtu inficējies no kāda cilvēka, taču liek ņemt vērā šādu iespējamību. Veselības speciālisti norāda, ka pašlaik cilvēkiem, kuriem nav saskarsmes ar putniem vai kuri nav bijuši slimības skartajos reģionos Ķīnā, nav pamata baidīties par savu veselību šī vīrusa dēļ. Taču, jo vairāk šādu infekcijas gadījumu, jo plašāk vīruss vairojas un lielāka iespēja, ka tas mutāciju ceļā var attīstīt jaunus inficēšanas ceļus. Tas attiecas ne tikai uz iespēju, ka vīruss varētu pārceļot no cilvēka uz cilvēku, bet arī, ka tas var izplatīties citu sugu mājdzīvnieku vidū.
Vēl viena putnu gripa
Bažas par iespējamu plašāku slimības uzliesmojumu rada tas, ka H7N9 paveida gripas vīrusam ir vairākas ģenētiskas mutācijas, kuras citos vīrusos ir bijušas saistītas ar pastiprinātu spēju adaptēties tā, lai varētu izplatīties starp cilvēkiem. Turklāt, kā norāda Honkongas universitātes vīrusu pētnieks Maliks Pieriss, šis gripas vīrusa paveids kopumā krietni labāk nekā citi putnu gripas vīrusi spēj augt cilvēka plaušu audos. Pētnieki arī atgādina, ka pirmais uzliesmojums pagājušā gada martā ir bijis neparasti plašs, ņemot vērā, ka toreiz tas bija jauns vīruss.
Gadījumi, kad vīrusi inficē dažādas sugas, tiek konstatēti regulāri. Iepriekšējais bīstamais putnu gripas vīruss H5N1 pirmo reizi cilvēkus inficēja 1997. gadā, bet šinī gadu tūkstotī tam bija vairāki izplatības viļņi. Ar H5N1 cilvēki savā starpā joprojām nevar inficēties. BBC gan norāda, ka postošākā gripas pandēmija, tā dēvētā spāņu gripa, kuras dēļ dzīvību zaudēja vismaz 40 miljoni cilvēku, arī, domājams, bija putnu gripas paveids. Labās ziņas savukārt ir tās, ka jaunais H7N9 paveida vīruss ir mazāk nāvējošs nekā H5N1, kurš nogalināja ap 60 procentu savu upuru. H7N9 atšķirībā no iepriekšējā vīrusa nav nāvējošs putniem. Tas savukārt sarežģī pētnieku darbu, jo nāvējošas infekcijas izplatībai sekot ir vieglāk. Pret jauno vīrusa paveidu vēl nav vakcīnas.
Pašlaik nevar apgalvot, ka būtu sākusies putnu gripas pandēmija – epidēmija plašā reģionā vai daudzās vietās pasaulē. Taču nav arī iespējams noteikt, vai un cik ilgā laikā pandēmija varētu sākties. Norādes par to var gūt, pētot vīrusa ģenētisko kodu – proti, laboratorijās apzināti veidojot vīrusa mutācijas, ir iespējams noteikt, kādas pārmaiņas pašreizējai vīrusa formai ir nepieciešamas, lai tas varētu izplatīties no cilvēka uz cilvēku. Pētījumi par H5N1 vīrusa paveidu parādīja, ka šādu īpašību sasniegšanai tam ir nepieciešamas piecas mutācijas. Divas no tām piemīt H7N9 paveidam.
Bīstamie pētījumi
Šādi pētījumi gan ir izraisījuši satraukumu. Pētījumus par N5N1 paveida vīrusu veic Erasma universitāte Nīderlandē un Viskonsīnas-Medisonas universitāte ASV. ASV Nacionālā zinātnes padome ir aicinājusi akadēmiskos žurnālus, kas publicē šo pētījumu rezultātus, neatklāt nozīmīgu daļu no rezultātiem. Padome skaidrojusi, ka šādas informācijas publicēšana vairotu iespējas, ka naidīgas organizācijas spēj izstrādāt bioloģisko ieroci. Daļa pētnieku arī uzskata, ka mēģinājumi laboratorijā izstrādāt cilvēkiem bīstamu vīrusu ir neprātīgi. Savukārt citi zinātnes pārstāvji ierobežojumus uzskata par nepamatotiem un ir paziņojuši, ka notiek zinātniskās darbības brīvības ierobežošana.
Vīrusa pētījumu rezultāti 2012. gadā tika publicēti žurnālos Nature un Science. Vienlaikus vīrusa pētnieki gan bija piekrituši pētījuma moratorijam, kas sākotnēji tika noteikts 60 dienu garumā, bet pēc tam tika pagarināts uz gadu. Šis laiks bija noteikts, lai dotu iespēju uzraudzības iestādēm pārliecināties par drošības standartiem laboratorijās un lai izvērtētu, vai šādiem pētījumiem ir piešķirami valsts līdzekļi.
Erasma universitātes medicīnas centra pētnieks Rons Fušē sarunā ar BBC uzsvēra, ka šādi pētījumi ir ļoti nozīmīgi, lai pasaule varētu gatavoties iespējamai pandēmijai. «Kamēr mums bija noteikta pētniecības pauze, putnu gripas vīruss turpina attīstīties,» viņš sacīja. «Mēs nevaram gaidīt vēl gadu vai divus.» Nīderlandē moratorijs ir atcelts, turpretim ASV iestādes vēl nav vienojušās par piemērotas drošības apstākļiem, kas nepieciešami šādai izpētei, kā arī par tās finansēšanu. Tādējādi šie vīrusa pētījumi nenotiek ne vien ASV, bet arī citu valstu pētniecības institūcijās, kas saņem ASV valdības finansējumu.
Lielbritānijas Oksfordas universitātes profesors Roberts Mejs savukārt ir viens no tiem, kas šaubās, vai vīrusa «uzlabošanas» eksperimenti ir jāveic. «Zinātnieki, kas to pēta, ir labi cilvēki ar labiem nodomiem, taču viņi uz drošību savās laboratorijās skatās caur rozā brillēm,» uzskata profesors. Viņš norāda, ka līdzšinējā pieredze liek būt skeptiskam par iespējām simtprocentīgi garantēt, ka vīruss nenonāk apkārtējā vidē. Saskaņā ar R. Meja teikto, ir dokumentēts vairāk nekā tūkstoš gadījumu, kuros cilvēki, neskatoties uz nevainojamiem drošības standartiem, ar vīrusiem inficējušies laboratorijās. Profesors norāda arī uz tā dēvēto krievu gripas epidēmiju pagājušā gadsimta 70. gadu beigās. Vīrusa ribonukleīnskābes raksturojums lika šaubīties, ka tas ir radies dabiskā ceļā, un tika izteikta iespēja, ka tas izplatījies laboratorijas incidenta dēļ Krievijā vai Ķīnā.
