Īrijas nākamā gada budžeta izdevumi ir samazināti par vairāk nekā četriem miljardiem eiro. Ietaupīšana notikusi uz valsts iestādēs nodarbināto algu un sociālo pabalstu samazinājuma rēķina, savukārt nodokļi nav palielināti.
Apmēram vienai piektdaļai no Īrijā nodarbinātajiem cilvēkiem – 400 tūkstošiem valsts pārvaldē strādājošo – algas tiks samazinātas par pieciem līdz 15 procentiem, vēsta AP. Algu samazinājums par vienu miljardu eiro un pabalstu samazinājums par 760 miljoniem eiro izraisījis arodbiedrību un opozīcijas partiju deputātu protestus. Tomēr gaidāms, ka budžets parlamentā tiks pieņemts.
Finanšu analītiķi par spertajiem sāpīgajiem soļiem valdību ir uzteikuši, jo šis ir veids, kādā ir iespējams mazināt budžeta deficītu, kas sasniedzis gandrīz 12 procentus no iekšzemes kopprodukta, vēsta Reuters. Tomēr analītiķi brīdina, ka finanšu ministrs Braiens Lenihans ir pārāk optimistisks, sakot, ka šis ir pēdējais no sarežģītajiem budžetiem. Valdība iepriekš bija izteikusies, ka arī 2011. un 2012. gada budžetā nāksies tēriņus samazināt par četriem miljardiem eiro. Finanšu ministrs paredz, ka nākamgad budžeta deficīts būs 11,6 procenti, savukārt ekonomika saruks tikai par 1,25 procentiem. "Mūsu plāns darbojas," sacīja B. Lenihans. "Pūliņi, kas ikvienam pilsonim jāiegulda budžetā, ir iespaidīgi, bet šis ir pēdējais lielais grūdiens, ejot ārā no krīzes."
Īrijā, līdzīgi kā Latvijā, ekonomiskās nedienas izraisījis nekustamā īpašuma burbuļa plīsums. Krīzes sekas ir bezdarba dubultošanās pēdējo 18 mēnešu laikā un dzīvokļu cenu kritums uz pusi laikā, kad daudzām ģimenēm ir grūtības atmaksāt augstos hipotekāros kredītus.
Finanšu ministrs skaidro, ka Īrijā cenas joprojām ir vienas no augstākajām Eiropā, bet pēdējo desmit gadu laikā algas ir palielinājušās par 70 procentiem, kas ir krietni vairāk nekā vidēji eirozonā. "Vienkārši runājot, mēs sevi ar cenām esam izstūmuši no tirgus," saka B. Lenihans. "Šis ir iedrošinošs sākums," teic KBC Asset Management galvenais ekonomists Īoins Fahijs. "Diemžēl šis ir tikai ievads vairākus gadus ilgā procesā, un mums priekšā stāv vēl apmēram četri tikpat sāpīgi budžeti kā šis, un tikai tad mēs tuvosimies sabalansētam budžetam." "Valdība ir pieņēmusi grūtus lēmumus par algu un pabalstu samazināšanu. Tomēr akciju tirgiem tas patiks, jo uzsvars ir likts uz tēriņu ierobežojumiem, nevis uz nodokļiem," saka Dublinas brokeru uzņēmuma Davy galvenā ekonomiste Rosa Vaita.
Jaunajā budžetā ir iekļauts 15 eirocentu nodoklis par tonnu oglekļa izmešu. Tas ievada arī pāreju uz vienkāršāku ieņēmumu nodokļu sistēmu. Savukārt uzņēmumu nodokļu sistēma, kas pēdējo desmit gadu laikā Īrijai ir piesaistījusi daudz ārvalstu investoru, paliks nemainīga. Algas tiks samazinātas arī valsts augstākajām amatpersonām – piemēram, premjerministra atalgojums saruks par 20 procentiem. Valsts maksātās pensijas samazinātas netiks. Tiks samazināts akcīzes nodoklis alum un citiem alkoholiskajiem dzērieniem, no 21,5 procentiem uz 21 procentu samazināts tiks arī pievienotās vērtības nodoklis.
"Ministrs šo ideju ir balstījis uz vēlmju domāšanu," paziņojis opozīcijā esošās partijas Fine Gael finanšu jautājumu pārstāvis Ričards Brutons, kurš šo nodēvējis par "bezdarba un bezprieka budžetu" un izteicies, ka valdības pārstāvju algas reālais samazinājums būs krietni mazāks. "Ļaudis raudzīsies uz šo un teiks, ka tā nav godīgi. Ministri samazina algas, bet viņu biroju uzkopēju algu samazinājums būs lielāks.