Uz aizdomu pamata par dalību krāpšanas shēmā saistībā ar profesionālajiem eksāmeniem no darba atstādināti 34 ASV gaisa spēku virsnieki, kas atbild par kodolraķetēm. Pēdējā laikā ir notikuši arī citi ar amerikāņu kodolraķešu spēkiem saistīti incidenti.
Krāpšanās tika konstatēta izmeklēšanas laikā, kurā tika pārbaudītas pagājušajā nedēļā izskanējušās ziņas par narkotiku lietošanu Gaisa spēkos. Narkotiku skandālā ir iesaistīti trīs Malmstormas Gaisa spēku bāzes virsnieki, kā arī astoņi virsnieki no sešām citām bāzēm. Izmeklēšanas laikā izrādījās arī, ka vairāki virsnieki – leitnanti un kapteiņi, kuru pienākums ir pārraudzīt 150 Malmstormas bāzē Montānā izvietotās kodolraķetes, savu kvalifikācijas sertifikātu nav ieguvuši godīgā veidā. Viena amatpersona ar īsziņām sūtījusi pareizās atbildes 16 virsniekiem, kuri laikposmā no pērnā gada augusta līdz septembrim kārtojuši regulāros eksāmenus raķešu palaišanas jautājumos. Vēl 17 citi virsnieki par krāpšanos ir zinājuši, taču nav ziņojuši priekšniecībai par šiem pārkāpumiem.
Izskanot šiem atklājumiem, ASV Gaisa spēku sekretāre Debora Džeimsa gan uzsvēra, ka notikušais ir dažu darbinieku godīguma problēma, nevis fundamentāla kodolprogrammas problēma. Arī Gaisa spēku komandieris Marks Velšs izteica līdzīgu viedokli: «Mūsu spējas pildīt uzdevumu šajā brīdī nav apdraudētas.» Vairāki raķešu virsnieki aģentūrai AP izteica pārliecību, ka krāpšanās šajā gadījumā neilustrē virsnieku zināšanu trūkumu: notikušais, visticamāk, ir militārā personāla reakcija uz prasību, lai visiem pārbaužu kārtotājiem būtu paši augstākie rādītāji, kaut arī to ne vienmēr ir reāli nodrošināt. D. Džeimsa ir paziņojusi, ka visiem Montānas bāzē dienošajiem kodolraķešu virsniekiem šīs nedēļas laikā būs jāiziet atkārtota pārbaude.
ASV savu kodolarsenālu spēj raidīt ar starpkontinentālajām no ASV teritorijas palaižamajām ballistiskajām raķetēm, kā arī ar ballistiskajām raķetēm, kuras tiek izšautas no zemūdenēm un ar stratēģiskajiem bumbvedējiem. No visiem trim kodoltrieciena izdarīšanas veidiem starpkontinentālo ballistisko raķešu programma jau līdz šim ir bijusi vissliktākajās pozīcijās. Budžeta ierobežojumu dēļ pastāv iespēja, ka šī programma, kuras uzturēšana un modernizēšanas izmaksas nākamo desmit gadu laikā tiek lēstas 24 miljardu dolāru apmērā, tiks slēgta, norāda izdevums Time. Ja arī turpmāk nāksies samazināt militāro budžetu, no kodolzemūdenēm ASV, visticamāk, neatteiksies. Bumbvedēju programmai ir mazāka iespēja tikt slēgtai, jo lidmašīnas var izmantot arī mērķiem, kuri nav saistīti ar kodolieročiem. Turpretī komandām, kas pazemes bunkuros pārrauga raķetes, nav citas funkcijas kā tikai šī.
Pašlaik ASV rīcībā ir 450 kodolraķetes, kuras izvietotas trīs bāzēs. Pēdējā laikā mediji vairākkārt ir vēstījuši par citiem raķešu vienībās notikušiem incidentiem, kas liek domāt par zemu morāles līmeni. Piemēram, pagājušā gada nogalē ASV Gaisa spēku ģenerālinspektors publiskoja izmeklēšanas ziņojumu lietā par ģenerāli Maiklu Keriju, kurš komandējuma laikā uz Krieviju bija lietojis pārāk daudz alkohola un rupji uzvedies. Reibumā viņš bija apmeklējis brīfingus, banketus un citus pasākumus. Arī Cīrihē, kur viņš bija ieradies ceļā uz Maskavu, ģenerālis bijis redzams stipri iereibis, restorānā gribējis kāpt uz skatuves, lai dziedātu kopā ar ansambli, kurš tajā brīdī uzstājās. M. Kerijs bija atbildīgais par kodolraķetēm visās trīs bāzēs, un viņa padotībā bija 9600 cilvēku. Ģenerālis izmeklētājiem bija stāstījis, ka šīs savas uzvedības epizodes neatceras. Oktobrī viņš tika atstādināts no amata.
Pagājušā gada augustā Malmstormas gaisa spēku bāze neizturēja drošības pārbaudi, jo atbildīgie par raķetēm mācībās pieļāva virkni kļūdu. Gaisa spēku vadība toreiz gan uzsvēra, ka ASV kodolarsenāls nav apdraudēts un ka izkrišana pārbaudē vēl nenozīmē, ka šīs bāzes karavīri ir nekompetenti: «Pārbaudes ir speciāli veidotas, lai būtu sarežģītas. Neveiksme tajās nenozīmē nespēju sasniegt uzdevumus.