Populārais pāvests
Pāvests Francisks sava amata termiņa pirmajā gadā ar savu vienkāršību, pieticību un draudzīgumu ir mainījis katoļu baznīcas akcentus un iemantojis plašas simpātijas. Taču tas vēl nenozīmē plašu reformu apsolījumu.
«Ir reti gadījumi, kad jauns personāžs uz pasaules skatuves ir piesaistījis tik daudz uzmanības tik īsā laikā,» – ar šādiem vārdiem Time redaktore Nensija Gibsa skaidroja, kāpēc pāvests Francisks šogad izvēlēts par žurnāla gada cilvēku. «Viņš ir ienācis mūsdienu nozīmīgāko sarunu centrā – par nabadzību un bagātību, taisnīgumu un godīgumu, atklātību, mūsdienīgumu, globalizāciju, sieviešu lomu, laulības institūtu un varas kārdinājumiem.»
Buenosairesas arhibīskaps Horhe Mario Bergoljo par pāvestu kļuva martā. Viņš izvēlējās 12. gadsimtā dzīvojušā Asīzes Franciska vārdu, kurš atteicās no aristokrāta dzīves un savu mūžu veltīja, lai palīdzētu nabadzīgajiem. Arī pāvests Francisks sacījis, ka baznīca ir jāveido kā «baznīca nabadzīgajiem». Pāvests nav atkāpies no baznīcas tradicionālajām doktrīnām, taču, lai izpelnītos plašu atzinību, pāvestam ir pieticis vien ar pazemību un vienkāršību. Viņš ir skūpstījis cietumnieku kājas, ticies ar slimniekiem un atbalstījis citus dzīves pabērnus. Iepriekš iestudētu runu vietā pāvests ļaujas improvizācijai.
Francisks Vatikānam ir nācis kā liela svētība. Vēl nesen galveno publicitāti katoļu baznīcai radīja bērnu seksuālās izmantošanas noziegumi un skandāli Vatikānā, turpretim tagad situācija ir radikāli mainījusies. «Mums ir stratēģija: paspert bumbu Franciskam, un viņš gūs visus vārtus,» par pāvesta sabiedrisko attiecību panākumiem intervijā BBC līdzībās runāja Gregs Bērks, kuru Vatikāns pērn nolīga mediju stratēģijas izstrādei.
Taču pāvesta straujā popularitāte mudina domāt, ka viņa kristīgā vēsts par iekļaušanu, nenosodīšanu un palīdzēšanu daudziem šķitusi kā kaut kas jauns un neparasts, norāda izdevums Salon. Kā ilustrāciju tam, cik ļoti pāvesta pieeja konfliktē ar līdzšinējo katoļu baznīcas kursu, Salon izmanto novembrī Baltimorā notikušo ASV Katoļu bīskapu konferences ikgadējo sanāksmi. ASV ir pasaulē bagātākā un ietekmīgākā valsts, bet tās sabiedrībā aizvien pieaug nevienlīdzība, savukārt Baltimora ir pilsēta, kurā netrūkst piemēru, kā nabadzība ilgst paaudzēm ilgi un cilvēki tā arī nespēj tikt ārā no tās slazda. Taču bīskapi savā sanāksmē šogad lielākoties runāja par pornogrāfijas kaitīgumu, kontracepciju un geju laulībām vai par liturģiskiem jautājumiem. Pāvesta uzsvērtā nabadzības problēma konferences darba kārtībā nebija atrodama.
Vienlaikus pāvesta spēja iemantot simpātijas ir saistīta arī ar pamatīgiem riskiem ilgtermiņā. Jo populārāks viņš ir, jo vairāk tiek gaidīts, ka viņš nesīs radikālas pārmaiņas baznīcā – tai skaitā sieviešu tiesību, ģimenes plānošanas un veidošanas, homoseksuālisma un citos jautājumos. Taču Francisks ir uzsvēris, ka sievietes nevar kļūt par priesteriem. Šovasar viņš paziņoja, ka nenosoda gejus, un tas tika uztverts kā pavērsiens katoļu baznīcas mācībā – taču starp cilvēkiem, kuri Francisku ir pazinuši ilgu laiku, atradīsies maz tādu, kuri apšauba viņa konservatīvos uzskatus. Kad 2010. gadā pāvesta dzimtajā Argentīnā tika legalizētas viendzimuma laulības, viņš bija viens no šīs idejas kritiķiem un stāstīja, cik ļoti vienlīdzīgu precēšanās tiesību piešķiršana apdraudot ģimeni.
«Pārspīlētas gaidas novedīs pie jauniem sarūgtinājumiem,» brīdina kardināls Valters Kaspers, kurš no 2001. līdz 2010. gadam vadīja Pāvesta padomi kristiešu vienotības veicināšanai. «Pāvests var atjaunot baznīcu, taču viņš nevar izgudrot jaunu baznīcu.